2020. gada ALJA Sirsniņu Balle & Sēde

Pirma ALJAs sēde jaungadā notika 1. februārī Portlandē! Dzirdēsim kā gāja no mūsu jaunām ALJA valdes loceklēm: Džūlija Kiusala un Laila Ģērmane.

Džūlija Kiusala ir ALJA “Marketing” direktrise. Viņa dzīvo Čikāgā un pašlaik mācās vidusskolā.

Pirms nedēļas es piedalījos manā pirmā ALJA sēdē Portlandē! Es esmu ļoti priecīga, ka varēju satikt latviešus, redzēt skaisto Portlandi, un sadarbodies ar ALJA valdi. Kaut ar es nezināju ko sagaidīt, man ļoti patika kopā pavadītais laiks. Sēde bija mierīga un atvērta, bet visi nāca ar daudzām idejām un bija dedzīgi par šīgada ALJA darbību. Kad mēs runājām par projektiem, es kļuvu vēl vairāk sajūsmināta iesaistīt jaunus biedrus. Pēc sēdes mēs gājām pastaigāt pa vienu no Portlandes meža takām. Biju dzirdējusi, ka Oregonas meži ir Amerikas skaistākie, un tagad to varu apstirpināt! Būs jāpārceļas uz Portlandi- ceru, ka Čikāga neapvainosies. Vakaru pavadījām Sirsniņu ballē. Tur satiku vietējos Portlandes latviešus un dažus draugus, kurus nebiju redzējusi vairākus gadus. Sirsniņu ballē gāja jautri, un kārtīgi izdejojos. Es nevaru sagaidīt turpināt sadarboties ar vareno ALJA komandu un iedziļināties latviešu kultūrā. 

Dzulija Kiusals is ALJA’s Marketing director. She lives in Chicago and is currently a senior in high school.

This past weekend, I attended my first ALJA conference in Portland! I’m so glad I had the opportunity to meet more members of the Latvian community, see Portland’s beauty, and, most importantly, work alongside ALJA’s amazing team. While I didn’t know what to expect of the weekend, it ended up being a great time. The conference itself was relaxed and open, but everyone was full of ideas and passionate about ALJA’s plans for this year. Talking about all the amazing projects people have planned made everyone excited to get more members involved in ALJA. After the conference, we went for a walk through one of Portland’s hiking trails. I’d heard about how Oregon’s forests were some of the prettiest in the US, and now, I can confirm it! No offense Chicago, but it’s time to move to Portland. We ended the day with the Sirsniņu balle. There, I got to reunite with friends who I hadn’t seen for years and even meet a few locals. Sirsniņu balle was a blast, and I definitely got my fair share of dancing. But aside from all the memories I made at my first ALJA conference, I can’t wait to continue working alongside ALJAs amazing team to celebrate our Latvian culture.

Laila Ģērmane ir ALJA izglītības nozares vadītāja. Viņa ir no Vašingtonas DC un studē Virdžīnijas Universitātē.

Portlandā es piedzīvoju savu pirmo ALJA sēdi. Kad ielidoju, es nemaz nezināju, ko sagaidīt. Es trīs gadus biju piedalījusies Kongresā un biju redzējusi, kā rīko pilnsapulces, bet citādi nekad nebiju redzējusi, kā ALJA darbojas. Es biju mazliet satraukusies, jo lielākā daļa valdes locekļu man likās daudz vecāki, gudrāki un pieredzējušāki. 

Bet, kad ierados lidostā, es tūlīt sajutos ērti. Satiku vairākus valdes locekļus, un kopā braucām ar Uber uz mūsu AirBnb. Tur parunāju ar istabasbiedrenēm, pēc tam gājām gulēt, ar sajūsmu gaidot nākamo dienu.

No rīta mums bija brokastis, un tad sākās sēde. Mēs visi pārrunājām, ko bijām paveikuši un kādi ir mūsu mērķi. Devām viens otram padomus, un gudrojām, kā panākt, lai visas rezolūcijas tiktu īstenotas. Īpaši smieklīgs moments bija, kad spēlējām iepazīšanās spēli, un, kad visiem bija jāizvēlas vismīļākais kartupeļu veids (piemēram, kartupeļu biezputra vai kartupeļu pankūkas), viens loceklis izsaucās, “YUKON GOLD!” 

Pēc pusdienu pārtraukuma un vairākām pārrunām beidzām sēdi un gājām pastaigāties parkā, kur mēs jutāmies brīvi un priecīgi. Tad gatavojāmies Sirsniņu Ballei. Es kopā ar citiem iekārtoju zāli ballei, kuras temats bija “Maskas un Mīlestība”, un tad lēnām sāka ierasties biedri. Baudījām jauku vakaru kopā. ALJA sēdē mēs strādājām un priecājāmies, un es ar lielu sajūsmu gaidu nākamo sēdi. 

Laila Germane is ALJA’s Chair of Education. She is from Washington DC and is studying at University of Virginia in Charlottesville, Virginia. 

I experienced my first ever ALJA conference in Portland. When I flew in, I didn’t really know what to expect. I had participated in three ALJA’s Congresses and saw how meetings were run, but I never got to see how ALJA works behind the scenes. I was a little nervous because a large part of the board seems so much older, smarter, and more experienced.

But when I landed in the airport, I immediately felt comfortable. I met with several board members and we all drove together to our AirBnb in an Uber. There, I met my roommates for the weekend and fell asleep feeling excited for the next day’s activities.

In the morning, we had breakfast and then our conference commenced. All the positions discussed what we accomplished so far and what our goals were for the rest of the year. We gave each other feedback and worked out how to progress all our organization’s resolutions for the year. A really funny moment was when we were playing an ice breaker game where everyone had to say their favorite form of potato (for example, mashed potatoes or potato pancakes), one member screamed, “YUKON GOLD!”

After a break for lunch and a little bit more discussion, we ended the conference and went walking in a park where we all felt happy and free. Then we got ready for Sirsniņu Balle. Some of us helped set up the hall for the balle, whose theme was “Masks and Love”, and slowly guests started to show up. We all had a really good time together. At the ALJA conference, we worked together and celebrated our successes. I can’t wait until our next one!

2019. gada ALA praktikanti (5)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf

Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).

No 6. janvāra līdz 28. februārim Amerikas Latviešu apvienība pieņem pieteikumus dalībai prakses programmā Pavadi vasaru Latvijā. 

Jēkabs Hayes, strādāja SIA Aerodium

Pavadot vasaru Latvijā prakses programmas ietvaros es gandrīz septiņas nedēļas uz pilnu slodzi (no 9:00-18:00) strādāju SIA Aerodium kā praktikants būvinženieris. Tiem, kas nezina, SIA Aerodium nodarbojas ar vertikālu vēja tuneļa dizainu un konstruēšanu. Ar šiem tuneļiem cilvēkiem tiek dota iespēja pacelties gaisā un lidot. Sajūta ir, kā lecot ar izpletni no lidmašīnas, bet patiesībā viss notiek tikai dažus metrus virs zemes. 

Dienas aizvadīju, strādājot gandrīz tikai pie datora, bet darbi bija interesanti un prasīja piepūli. Neiedziļināšos sīkumos bet, pateikšu, ka starp atbilstošo Eiro kodeksa standarta lasīšanu, datu atrašanu un apkopošanu un pārbaudēm, pirmais darba uzdevums aizņēma vairākas nedēļas. Kaut mana darba vadītājs pateica konkrētas pamatlietas, kas bija nepieciešamas jaunajās programmās un dokumentos un darba tapšanas gaitā laiku pa laikam uzmeta aci, kā arī prasīja dažas lietas izmainīt, man tika dota brīvība izpausties un pašam pieņemt lēmumus. Man bija uzdots arī pašam noorganizēt un novadīt sapulci, kurā paskaidroju un parādīju pārējiem uzņēmuma inženieriem un departamenta vadītājam, kuriem vēl nebija nācies saskarties ar šiem resursiem, kur tos atrast un kā tos lietot. Pats labākais visā procesā bija tas, ka līdz prakses noslēgumam varēju redzēt, ka manus aprēķinus apstiprināja un sāka lietot arī citi biroja darbinieki. Tas manī radīja patiesu prieku un lepnumu par paveikto.

Trešajā darba nedēļā nolēmu pagarināt prakses termiņu, man bija iespēja arī pamēģināt vēl citus, nedaudz sarežģītākus uzdevumus. Saprast tos prasīja ilgāku laiku, bet galu galā ieguvums bija liels. 

Kā liels bonuss šajā papildu laika posma vidū bija tas, ka man uz divām dienām ļāva izsprukt no biroja, uzvilkt galvā ķiveri, paņemt rokās skrūvgriezni un piedalīties tuneļa montēšanā. Pat paspēju diriģēt ceļamkrānu! Vēlāk, kad tunelis bija līdz galam uzcelts, dabūju arī piedalīties tuneļa testos, kur ar sarežģītiem aparātiem pārbaudīja dažādus tuneļa darbības parametrus. Tas viss bija ļoti interesanti!

Protams, lielu daļu no prakses piedzīvojuma veidoja mani kolēģi un uzņēmuma gaisotne. Arī šajā ziņā izdevās, jo kolēģi bija runīgi un draudzīgi, un uzņēmuma gaisotne bija brīva un forša. Kaut izjutu to, ka neesmu no Latvijas, jutos, ka mani uzņēmumā pieņēma kā savējo, īpaši, kad ik pa laikam gadījās būt par kāda joka upuri. 

Pateicoties praksei, es, bez šaubām, papildināju savu latviešu valodas vārdu krājumu, īpaši tehniskos terminus, un uzlaboju valodas spējas. Es nekad nebiju mācījies matemātiku, mehāniku vai fiziku latviešu valodā un, kā biju paredzējis, valodas jautājums darbā bija ļoti būtisks. Es pavasarī nedaudz papētīju latviešu tehnisko vārdnīcu internetā un centos iegaumēt vārdus, ko vajadzēs darba gaitās; svarīgākos pierakstīju papīra lapā, ko paņēmu līdzi uz darbu. Neskatoties uz to, pirmās divas, trīs nedēļas es tāpat knapi spēju noturēt elementāru sarunu par tēmu. Man pietrūka tik daudz vārdu, ka bieži aizķēros teikuma vidū un laika spiediena dēļ neatlika nekas cits, kā pāriet uz angļu valodu. Es, protams, pēc tam pajautāju, kā pateikt to, ko biju domājis, visu pierakstīju un lēnā garā iemācījos. Līdz prakses beigām uz špikerīša bija apmēram septiņdesmit vārdi. Laimīgā kārtā kolēģi bija pacietīgi un saprotoši. 

Atskatoties uz prakses darba piedzīvojumu, esmu ļoti apmierināts un pateicīgs. Iegūtā pieredze bija plašāka, dažādāka un bagātāka, nekā biju sagaidījis. Man nekad īsti nepietrūka, ko darīt, man uzticēja arī pietiekami atbildīgus uzdevumus. Pateicoties savam vadītājam, esmu gatavāks savam pēdējam mācību gadam universitātē un arī nākotnes darba intervijām un darbiem. Es iepazinos arī ar foršiem cilvēkiem (varbūt pat nākotnes kolēģiem – kurš to lai zina!), papildināju savu latviešu vārda krājumu un uzlaboju valodas spējas. Varbūt pats galvenais ieguvums bija, ka šī pieredze man ir iedevusi iedvesmu un sajūsmu par savu mācību lauku, kas man agrāk pietrūka. Šī bija mana pirmā pieredze, strādājot inženierzinātņu laukā un pielietojot visu, ko esmu līdz šim iemācījies. Šogad es pirmo reizi ar sajūsmu atgriezos universitātē, un man ir lielāka vēlme mācīties. Un protams, gandrīz aizmirsu – es iemācījos lidot!!

Tā kā strādāju uz pilnas slodzes darbu, darba dienas vakaros neko īpašu nedarīju, atskaitot trešdienas vakarus, kad gāju uz dančiem Folkbāra Ala pagrabā. Lielākie  notikumi notika tieši nedēļas nogalēs. Parasti braucu ar riteni līdz Vecāķu pludmalei, staigāju pa Rīgas ielām, fotografējot dažādas ainas, vai ciemojos pie radiem. Es arī apmeklēju dažus foršus organizētus pasākumus, ieskaitot sarunu festivālu LAMPA un American Chamber of Commerce rīkoto ASV neatkarības dienas atzīmēšanas pikniku. 

 LAMPA festivālā ieklausījos ieteikumos uzņēmējiem no dažiem Latvijas biznesa varoņiem, uzzināju šo to par to, kā nauda iespaido garīgo veselību un  satiku dažus Latvijas specdienesta Omega zaldātus. Festivāls bija ļoti labi apmeklēts. Vienīgais, ap vakariņu laiku sapratu, ka biju mazliet pārpratis festivāla domu. Laikam biju iedomājies, ka arī varēšu piedalīties kādā diskusijā dziļākā līmenī, ne tikai jautāt jautājumus pie sarunas vai lekcijas beigām. Nolēmu paņemt pauzi un pastaigāt par pļavām pie parka robežām. Sāku lasīt atkritumus, un nepagāja ilgs laiks, līdz man piebiedrojās sieviete ar diviem bērniem. Runājot un lasot atkritumus, nogājām labu gabalu kopā un piepildījām pilnus divus pārtikas maisus! 

Otrs pasākums, ko apmeklēju, bija  ASV Neatkarības dienas atzīmēšanas pikniks, notika Brīvdabas muzejā, tieši Juglas ezermalā, tikai nedēļu vēlāk. Tur es un pārējie praktikanti strādājām par brīvprātīgiem palīgiem. Pats biju pieteicies strādāt alus teltī. Strādājot gāja jautri un teltī satiku gandrīz katru piknika apmeklētāju. Bija interesanti redzēt, kā ārzemēs atzīmē mūsu valsts Neatkarības dienu un palīdzēt to sarīkot, bet galvenais, bija amizanti noskatīties, kā McDonald’s Latvija cepa hamburgerus brīvā dabā uz īstas krāsns. Kad beidzot tiku pie sava hamburgera, es to kārtīgi izbaudīju.

Šis, protams, nebija viss, ko paspēju izdarīt vasarā, bet to visu aprakstīt nebūtu reāli. Nepastāstīju par medībām, to, ka uz nedēļu dziedāju korī Balsis, apmeklēju sava brālēna kāzas un piedalījos 42. Sveika, Latvija! ceļojuma grupā kā audzinātājs. Īsi sakot, vasara bija pilna ar foršiem notikumiem un piedzīvojumiem, tāpēc ļoti pateicos, ka ALA man piešķīra šo iespēju!

During my time participating in the internship program in Latvia, I worked almost full-time, from 9am to 6pm, at Aerodium as a civil engineering intern. For those who are not familiar with Aerodium, they are a company that designs and constructs vertical wind tunnels. These tunnels give people the opportunity to feel like they are skydiving, but in reality, it all happens only a few meters off of the ground.

During the course of a workday, I worked almost exclusively on the computer, but the tasks were interesting and demanding. I won’t bore you with details, but between reading the Eiro standard code, data gathering and tests, my first assignment took several weeks to complete. My boss did give me all of the background information needed to understand the new programs and documents I was using. Although he checked in on me occasionally, I was given a lot of freedom to take on tasks that interested me and make decisions. One of my assignments was to organize and lead a meeting for other engineers and department heads at the company about where to find and how to use resources that I was working with that they might have not come into contact with yet. The most rewarding part of the process was that by the end of my internship, my calculations were confirmed and being used by other employees, which made me very happy and proud.

I decided to extend my internship during the third week of the program and was given the opportunity to tackle some more complicated tasks. To understand and accomplish them successfully took more time, but in the end, the payoff was great.

A big bonus during my internship was that I was given the chance to get out of the office, put on a hardhat, grab a screwdriver and help with the construction of a tunnel. I was even able to operate a crane! Once the tunnel construction was completed, I participated in its testing, where we used complicated tests to check how well the tunnel was working. It was all very fascinating!

Of course, a large part of my experience was shaped by my colleagues and the culture of the company. I lucked out here too, as my colleagues were friendly and the culture was cool. Even though I had the sense that I was not from Latvia myself, my colleagues accepted me as one of them, which I felt most when I was the subject of a good-natured joke.

Thanks to my internship, I was able to improve my Latvian vocabulary, especially my technical terminology, and my Latvian language skills overall. I had taken a math, mechanical engineering or physics course in Latvian, and, as I predicted, the language barrier at work regarding these terms was definitely evident. During the spring before my internship, I looked at some Latvian technical dictionaries on the Internet a bit in an effort to gain this vocabulary and wrote down the most important terms to take with me to work. Even so, for the first two or three weeks of my internship, I could barely hold a basic conversation about technical topics and was missing so much of this vocabulary in Latvian that often I got stuck in the middle of a sentence and had no other choice but to say the word in English. Of course, I’d ask my conversation partner how to say that terms in Latvian, which I would then write down, and slowly I built up this technical vocabulary bank. By the end of my internship, I had written down about seventy terms on my cheat sheet. Thankfully, my colleagues were patient and understanding of my predicament.

Looking back at my internship experience, I’m very satisfied and thankful. I gained experience across a wider, more varying field that was more fulfilling than I expected. I was never bored and was trusted with tasks that were actually impactful on the company. Thanks to my bosses, I feel more ready for my last year at school and more future job interviews and my career. I got to meet some cool people (maybe even future colleagues – who knows!), added to my Latvian vocabulary bank and improved my Latvian skills overall. Maybe the biggest thing that I gained from this experience was a passion for engineering that I lacked before. This was the first time that I was able to apply what I’ve learned in school to an actual engineering job. This year, I’m returning to school excited to learn for the first time and actually want to study. And of course, I learned how to fly!

Because I was working full-time, I did not do much during the week after work, besides going to dance folk dances at Folkklubs ALA on Wednesday nights. I did most of my planned activities on the weekends, like riding my bike until the beach in Vecāķi, strolled about Riga’s streets, photographed all sorts of scenery and hung out with my relatives. I also attended some interesting events, including the festival LAMPA and the Fourth of July celebration organized by the American Chamber of Commerce.

During the LAMPA festival, I listened to suggestions for new businesses from some of Latvia’s best-known entrepreneurs and business people, about how money can affect mental health, and met some of the soldiers who are part of Latvia’s OMEGA team. The festival itself was very well-attended. However, around dinnertime, I realized that I had misunderstood the purpose of the festival – I had thought that I would be able to delve deeper and have a longer conversation about the themes brought up, rather than just asking a few questions towards the end of the conversation or lecture. I decided to take a break and walk along the edge of the park and started to pick up trash. Not long after I set out, a woman with her two children joined me. While chatting, we walked a relatively long distance and collected two full bags of garbage!

The other event I attended was the Fourth of July celebration picnic, which took place at the Open Air Ethnographic Museum on the banks of Lake Jugla just a week later. I, along with the rest of the ALA interns, worked the event as volunteers, myself at the beer tent. I had a lot of fun and got to meet almost every attendee of the picnic. It was cool to see that the Fourth of July is still celebrated outside of Latvia and I had a lot of fun helping to run the event, but the most amusing aspect was the McDonald’s hamburgers being cooked on a real grill outside! When I finally got a hamburger to try, I enjoyed it very much.

Of course, I did a lot more this summer, but couldn’t possibly write about it all! I went hunting, spent a week as a member of the choir “Balsis”, celebrated my cousin’s wedding and was a chaperone for the 42nd Sveika, Latvija! group. All in all, my summer was filled with great experiences and events, and I’m very thankful for ALA’s support!

2019. gada ALA praktikanti (4)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf
Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).

Aleksandrs Konters, strādāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB)

Latvijas Nacionālā bibliotēkā strādāju dažādās vietās – ar projektu Zudusī Latvija, audiovizuālajā centrā, arī pagrabā, kur restaurē grāmatas. Zudusī Latvija ir projekts (pieejams zudusilatvija.lv), kura mērķis ir atrast senas fotogrāfijas ar vēsturisku vērtību, tad tās digitalizēt un uzlikt internetā, lai ikviens var pētīt vēsturi un redzēt, kā izskatījās Latvija no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Mans uzdevums bija ieskanēt bildes un augšupielādēt tās mājaslapā. Tas bija ļoti interesants darbs, jo varēju redzēt, kā izskatījās ikdienā pagātnē. Audiovizuālajā centrā man bija līdzīgs darbs, organizēt skaņuplates un tad ierakstīt tās datubāzē. Kāds cilvēks LNB bija uzdāvinājis savu skaņuplašu kolekciju, man bija jāizskata visas 700 skaņuplates un jāatrod latviešu dziesmu un mūziķu ieraksti. Pirms es uzsāku šo darbu, man bija jānoskatās dokumentālās filmas par mūziku septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados un kā tā iespaidoja Dziesmoto revolūciju Latvijā 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās. Šis darbs bija viens no man mīļākajiem, jo es redzēju filmas un to, kā vairākas mūzikas grupas bija revolūcijas sākums, un tad turēju rokās viņu mūzikas skaņuplates. Pēdējā nedēļā mentore man iedeva iespēju restaurēt grāmatas. 

Dzīvot Latvijā bija neticams piedzīvojums. Es ceļoju pa Latviju kopā ar draugu Paulu Švalbi. Apciemojām viņa ģimeni Jūrmalā un Ērģļos. Jāņus svinēt mani uzaicināja draugi, kurus es satiku 3×3 nometnē Garezerā. Svinējām laukos kā īstie latvieši. Par to esmu īpaši laimīgs, jo tā bija viena no tām lietām, ko es vienmēr esmu gribējs piedzīvot, un tas tiešām bija neticami forši. Vakara sākumā bija vakariņas apmēram 100 cilvēkiem pie gara galda, pēc tam mēs visi aizgājām pie ugunskura, kurš arī bija neparasti liels, apmēram tik augsts kā saimnieka māja! Visu caur vakaru bija nebeidzama līgošana, mēs gajām gulēt, kad saule jau bija uzlēkusi. Līgot ar draugiem, droši vien, bija vissmīļākā atmiņa no vasaras. 

Tāpat kā visiem praktikantiem man bija jābrauc uz festivālu LAMPA Cēsīs, kas man tiešām patika. Šajā festivālā notiekas vairākas sarunas par visādiem tematiem, no politikas līdz technoloģijām un kā tas iespaido mūsu pašattēlu. LAMPA festivālā ir iespēja pamatot savus viedokļus mierīgā vidē, kā arī diskutēt problēmas un meklēt risinājumus. Būtu labi, ja tādam festivālam varētu atrast vietu Amerikā. Es domāju, ka tā ir fantastika ideja, jo ir svarīgi sanākt kopā un sarunāties, nevis kliegt caur datoru. 

Man un četriem citiem praktikantiem bija iespēja piedalīties Latvijas Radio 1 programmā Globālais Latvietis, kur mums jautāja par praksi un mūsu vasaru. Mēs visi bijām nervozi, bet galu galā sanāca ļoti labi. 

Pagājušā vasarā man bija neticama iespēja dzīvot Latvijā divus mēnešus. Šajā laikā es iemācījos vairāk par savu latvietību un arī uzlaboju mazliet savu latviešu valodu. Bija daudz un dažādi piedzīvojumi, es satiku vairākus draugus, kurus es ceru drīz atkal apciemot. Es gribu pateikties manai mentorei Gintai Zalcmanei par palīdzību manā prakses vietā, ALA par šo lielisko iespēju, un Līgai Ejupei, jo viņa man pastāstīja par šo programmu un pierunāja to darīt. 

At the National Library of Latvia, I worked in several places- with the project Lost Latvia, in the audio-visual center, and in the basement where books are restored. Lost Latvia is a project (which you can see at zudusilatvija.lv) whose goal is to find old pictures with historic value and then digitalize those to put on the internet, so that everyone can see how Latvia was like from the 19th century to the present. My job was to scan the pictures and then upload them to the homepage. That was a really interesting job because I could see how daily life looked like in the past. In the audio-visual center, I had a similar job where I organized records and recorded them in the database. Someone donated their record collection and I had to look through all 700 records and find the Latvian song and musician records. Before I started this job, I had to watch documentaries about music in the 70s and 80s and how that affected the Song Revolution in Latvia at the end of the 80s. This job was one of my favorites because I saw films about these musical groups at the beginning of this revolution and then I got to hold their records in my hands. My last week, my mentor gave me the opportunity to restore books.

Living in Latvia was an unbelievable experience. I traveled around Latvia with my friend Pauls Švalbe. We visited his family in Jūrmala and Ērģļi. I was invited to celebrate the summer solstice with my friends I met at the 3 x 3 program in Garezers. We celebrated in the fields, like real Latvians. I had always wanted to do that so I am so happy we were in the fields because it was unbelievably fun. To start the night, about 100 people gathered around a long table for dinner and then we made a gigantic bonfire, almost as tall as the house! All night, we sang and celebrated and we went to bed way after the sun had already risen. Celebrating with friends was probably my favorite memory from the summer.

Like other interns, I traveled to the LAMPA festival in Cēsis which I really liked. This festival hosted several talks about all kinds of topics, from politics to technology and how that influences our self-image. At LAMPA, there are opportunities to express your opinions in a calm environment as well as talk about problems and try to find solutions. It would be amazing if there was that kind of festival in America. I think that it is a fantastic idea because it is important to come together and talk, not just yell through the computer at each other.

Four other interns and I got the opportunity to be on the Latvijas Radio 1 show “Globālais Latvietis”, where we were asked about our internships and summers. We were all nervous, but it ended up being really good. 

Last summer I also had the fortunate chance to live in Latvia for two months. During that time I learned more about what being a Latvian means to me and I also improved my Latvian grammar a little bit. I had so many adventures and met new friends who I hope I can visit again soon. I want to thank my mentor Ginta Zalcmane for helping me at my internship, ALA for this amazing opportunity, and Līga Ejupe because she told me about this program and encouraged me to do it.

Laura Spanier, strādāja Latvijas Universitātes fondā

Katru dienu man bija iespēja paveikt kaut ko jaunu, un no tā es daudz ko iemācījos. Esmu gandarīta ar savu projekta prezentācijas rezultātu. Visi iecerētie darbiņi tika virzīti ar konkrētiem mērķiem – gūt pieredzi un atbalstīt Latvijas Universitātes fonda darbību. Esmu ieguvusi lielu pieredzi izklājlapu darbos, projektu veidošanā, kā arī guvu lielisku pieredzi tulkošanā. Prakses sākumā bija grūti pareizi pārtulkot doto tekstu, jo latviešu valodas prasmes man nav tik izcilas kā vietējiem, lai gan ar laiku, komunicējot ar citiem, tās kļuva labākas. Katru dienu man bija iespēja iemācīties kaut ko dzīvei lietderīgu no kolēģiem, kā arī atjaunot un uzlabot manas latviešu valodas zināšanas. 

Kopumā viss bija lieliski, lai gan viena lieta, ko es labprāt būtu vēlējusies savādāk, ir, lai man būtu noteikti termiņi dokumentu tulkošanai, kā arī es noteikti gribētu darīt vairāk darbu. Tā kā biju jaunā – sev neierastā kultūras darba vidē, sākumā bija ļoti grūti saprast, ko no manis vēlas. Likās, ka kolēģi runāja ļoti ātri un likās, ka dažreiz arī paliku nepacietīga un neapmierināta ar sevi, jo pietrūka latviešu valodas prasmju. 

Šī prakse ir man devusi prasmes manai dzīvei, un tas man būs ļoti noderīgi. Tagad man ir pieredze ne tikai dažādos biroja darbos, bet arī personīgajā izaugsmē. Šīs prakses laikā es esmu iemācījusies domāt un darboties ārpus savas komforta zonas. Prakse sniedza man iespēju novērtēt savas spējas un intereses. Praksē ne tikai iemācījos darīt praktiskas lietas, bet arī komunicēt tā, lai kolēģi mani saprastu. Es iemācījos, kā pavadīt manas nedēļas lietderīgi pēc savu kolēģu ieteikumiem. Visspilgtāk man atmiņā paliks ieskats par jaunā projekta prezentāciju jaunajā dabas ēkā un arī sadarbošanās ar kolēģiem.

Every day I had the opportunity to do something new and learn from it. I am pleased with how my presentation turned out. All jobs were focused towards concrete goals- gain experience and support the activities of the University of Latvia foundation. I have become experienced using spreadsheets, organizing projects, and translating. At the beginning of my internship, it was hard to translate any given text because my Latvian language skills aren’t as developed as the locals, but with time, by communicating with others, it improved. Every day, I had the chance to learn something valuable about life from my colleagues, as well as improve my Latvian language skills. 

Overall, everything was amazing, but the one thing I would’ve liked to be different would be to have time limits on translating documents, so that I could do more work. Because I was younger and in an unfamiliar cultural work environment, it was originally very hard to understand what was wanted from me. It seemed like my colleagues spoke really quickly and sometimes became impatient with me because I didn’t have the best Latvian grammar.

This internship has given me skills that will be helpful for my entire life. Now I have experience not only doing several desk jobs, but also in personal growth. During this internship, I learned how to think and work outside of my comfort zone. The internship gave me the opportunity to appreciate my interests and skills. I didn’t only learn how to do practical things, but also how to communicate so that my colleagues would understand me. I learned how to usefully spend my weeks thanks to the advice of my coworkers. Most of all, I will remember the presentation of the new project in the new nature building and collaboration with colleagues.

2019. gada ALA praktikanti (3)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf
Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).


Nikolajs Pone, strādāja muzejā Latvieši pasaulē (LaPa) 

Muzejs krāj priekšmetus, stāstus un dokumentus par Latviešu bēgļiem un izceļotājiem, kas ļauj parādīt viņu unikālos dzīves stāstus. Es strādāju kā pētnieku palīgs un krājumu organizētājs un daudz ko iemācījos par pētniecības metodēm un to, kā  muzejs darbojas ar kolekcijas priekšmetiem. Tā kā esmu Amerikas latvietis, man ļoti gribējās vairāk uzzināt par šo tēmu un par to, kā ASV latviešu kultūra atšķiras no vietējo latviešu kultūras antropoloģiskā perspektīvā. Mana dzīve pagājušā vasarā Latvijā bija vienreizējs pārdzīvojums. Kopā ar trīs vislabākajiem draugiem dzīvojam uz Čaka ielas, un mums bija jāiemācās dzīvot kā Rīgas iedzīvotājiem. Pierast pie ikdienas rutīnas pirmās nedēļas bija samēra grūti, bet mēs ātri iemācījāmies, ko darīt vai nedarīt. Es katru dienu staigāju apmēram 40 minūtes uz darbu, pēc darba- uz Rimi veikalu nopirkt pārtiku. Mēs gandrīz katru vakaru aicinājām pārejos praktikantus uz mūsu dzīvokli, kur mēs kopā gatavojām vakariņas. Varētu pat teikt, ka mēs dzīvojām kā liela ģimene. Nedēļas nogalēs mēs parasti devāmies kādā ekskursijā uz laukiem vai turpat Rīgā. Visneaizmirstamākais bija mūsu kempinga trips uz Igauniju. Rīgā noīrējām mašīnas, aizbraucām uz Pērnavu un uz Tallinu, nakšņojām teltīs jūras krastā. ALA deva mums iespēju arī piedalīties uz festivālu LAMPA Cēsīs, kur mēs noklausījāmies vairākas diskusijas par politiku, sociālām problēmām un kultūru. Es nekad mūžā neesmu piedzīvojis tādu dinamisku atmosfēru, kur cilvēki ar pretrunīgiem uzskatiem mierīgi uzrunā viens otru. Amerikā tā notiek reti, tādēļ es to atceros kā vienu no maniem vismīļākajiem piedzīvojumiem. Tā kā mēs Latvijā dzīvojām divus mēnešus, daudzi praktikanti sameklēja savus radniekus. Es aizbraucu  uz Jaunpili, kur manai ģimenei pieder zemes gabals. Tur atradu daudzas vēsturiskas lietas no kara laika, visinteresantākā bija ložu sašauta Vācu armijas ķivere. Tanī dienā satiku arī savu onkuli Pauli Galiņu Latviešu leģiona veterānu sapulcē netālu no Jaunpils. Tur dzirdēju daudzus stāstus par kara laiku un pat kopā ar pārējiem veterāniem dziedāju kara dziesmas. Tas bija ļoti emocionāls un vienreizējs notikums. Pirms pagājušās vasaras es domāju, ka mana saprašana par latvietību ir laba, jo es cītīgi mācījos latviešu skolā un Garezerā, bet tagad zinu, ka, lai to pilnīgi saprastu, jāpadzīvo Latvijā. Domāju, ka pēc šīs vasaras pārdzīvojumiem, mana latvietība ir stiprāka, mana latviešu valoda – labāka un mana latvieša dvēsele – pilnāka. Es domāju, ka arī pārējie praktikanti tā jūtas. Parasti es katras vasaras noslēgumā saku – “Tā bija mana visneaizmirstamākā vasara”, bet es tiešām domāju, ka vienmēr atcerēšo pagājušo vasaru kā vislabāko manā mūžā.  

The museum collects objects, stories, and documents about Latvian refugees, which describe their unique life stories. I worked as a research assistant and archive organizer and learned a lot about research methods and how the museum works with artifacts. As an American Latvian, I really wanted to learn more about this subject and about how American Latvian culture differs from the local Latvian culture through an anthropological perspective. My past summer in Latvia was a wonderful experience. I lived with my three best friends on Čaka street, and we had to learn how to live like locals in Rīga. It was difficult to get used to the daily routine in the beginning, but we quickly learned. Each day, I walked to work for about 40 minutes, and after work I went to Rimi to get groceries. We invited the other interns to our apartment to make dinner. One could say that we lived like a large family. During the weekends, we traveled or spent time in Rīga. The most unforgettable was our camping trip to Estonia. We rented cars in Rīga and drove to Parnu and Tallinn, and slept in tents on the coast. ALA gave us the opportunity to participate in the LAMPA festival in Cēsis, where we listened to various discussions about politics, social issues, and culture. I have never experienced such a dynamic atmosphere, where people with opposing views respectfully debate topics. This rarely happens in America, so I remember this as one of my favorite experiences. We were in Latvia for two months, so many of the interns found their relatives. I drove to Jaunpilis, where my family owns land. I found many historical objects from the war. The most interesting was a bullet-ridden German army’s helmet. That day, I also met my uncle Pauls Galiņš in a meeting of the veterans of the Latvian Legion. I heard many stories about the war and sang songs with them. That was a very emotional event. Before last summer, I thought that my understanding about Latvian culture was good because I studied well in Latvian school and Garezers, but I now know that to fully grasp the culture, you have to live in Latvia. I think that this summer’s experiences strengthened my Latvian identity, improved my language abilities, and filled my Latvian soul. I think that the other interns feel the same. At the end of every summer, I usually say, “That was the most unforgettable summer,” but I truly believe that I will remember last summer as the best one of my life. 

Talia Tomson, strādāja Latvijas Republikas Saeimā

Manas prakses laiks Saeimā bija īsa, bet vienreizēja dzīves pieredze. Es strādāju 20 dienas, man bija daudz iespēju mācīties un redzēt, kā valsts un parlaments darbojas ikdienā. Strādājot Protokola nodaļā, es redzēju, kā Saeimā koordinē ārvalstu oficiālās vizītes, un kā tās veicina attiecības ar citām valstīm. Es palīdzēju rakstīt ielūgumus, sagatavot dāvanas vēstniekiem un viesiem, tulkot Slovākijas parlamenta delegācijas programmu uz angļu valodu un veidoju mapītes foto studijā.

Viens no interesantākajiem notikumiem, ko man bija iespēja apmeklēt, bija Korejas Republikas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja sagaidīšana uz Latvijas un Igaunijas robežas. Šajā dienā man bija iespēja piedalīties ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. 

Man bija daudz iespēju apmeklēt dažādas komisiju sēdes, ieskaitot Juridiskās un Krimināltiesību komisijas sēdes, Eiropas lietu, Ārlietu un Baltijas lietu apakškomisiju sēdes. Manā pēdējā prakses nedēļā Saeimā, es apmeklēju ziemeļnieku un baltiešu konferenci. Tā bija angļu valodā (pirmā un vienīgā!) un es bija vienīgā praktikante, kas apmeklēja šo sēdi. Es arī apmeklēju Saeimas sēdes, kas notiek katru ceturtdienu. Viens notikums, ko es vienmēr atcerēšos, bija Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā bija vēsturiska diena, un man bija liels gods būt klāt sēžu zāle. 

Mana pēdēja diena darba bija 14. jūnijs. Trūkst vārdu, lai izteiktu, cik liels notikums šī diena bija manā dzīve. Manas mātes vecāki, mani vecvecāki, izbēga no komunistu deportācijām uz Sibīriju un nezināja, vai viņi kādreiz varēs atgriezties Latvijā, bet 29 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, es -viņu mazmeita- varēju strādāt brīvā Latvijā. Es noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu komunistiskā genocīda upuriem. Es nekad neaizmirsīšu šo mirkli.

Esmu tik pateicīga par pavadīto laiku Saeimā un par visiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, ar kuriem esmu satikusies. Liels paldies Amerikas Latviešu Apvienībai par man doto vienreizējo iespēju strādāt un dzīvot Latvijā.

My internship at the Saeima was short, but a wonderful life experience. I worked for 20 days, and had many opportunities to learn and see how the country and parliament functions. I worked in the Protocol Division, and saw how the Saeima coordinates all official international visits and how those promote relationships with other countries. I helped write contracts, prepare gifts for ambassadors and guests, translated Slovak parliament delegation program to English, and created files in the photo studio. 

It was very interesting to attend the reception of the Speaker of the National Assembly of the Republic of Korea on the border of Latvia and Estonia. On this day, I also had the opportunity to participate in the flower-laying ceremony at the Freedom Monument. 

I had many opportunities to attend the meetings of various committees, including the Legal Affairs Committee and the subcommittees of Criminal Law Policy and Baltic Affairs. During my last week at Saeima, I attended the Nordic and Baltic conference, which was in English. I also attended the Saeima meetings, held every Thursday. I will always remember the presidential election. That was a historical day, and I was honored to be in the meeting’s room. 

My last work day was June 14. I am at a loss for words to describe how meaningful this day was to me. My mother’s parents, my grandparents, were forced to flee Latvia to escape communist deportations to Siberia, and they didn’t know if they were ever going to return to Latvia. Yet, 29 years after the Restoration of Independence, I, their granddaughter, was able to work in a free Latvia. I laid flowers by the Freedom Monument in honor of victims of communism’s genocide. I will never forget this moment. 

I am so grateful for my time at the Saeima and for the wonderful people that I met. Thank you so much to the American Latvian Association for the incredible opportunity to live and work in Latvia.

2019. gada ALA praktikanti (2)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf
Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).

Solvita Kārkliņa, strādāja uzņēmumā Printful

Latvijā strādāju Printful mārketinga komandā. Es piedalījos sarunās, sanāksmēs, un prāta vētra grupās. Es daudz iemācījos par kompāniju, par latviešiem un pat par sevi. Bija grūtības, kā arī panākumi. Sākumā es nezināju, kā iesaistīties sarunās ar maniem pieaugušajiem latviešu kolēģiem. Mums nebija nekā kopīga, par ko runāt. Es ātri sapratu, ka daudziem interesēja iemesls, kāpēc es atbrauca strādāt uz Latviju. Es stāstīju, ka mani vecvecāki piedzima Latvijā un cik svarīga manai ģimenei ir latvietība. Pēc tam, kad kolēģi saprata manu stāstu, palika vieglāk. Es strādāju četras dienas nedēļā, no 9iem rītā līdz 5iem vakarā. Es rakstīju blogus, izsūtīju ēpastus un palīdzēju ar ikdienas darbiem. Dažreiz bija stresa pilnas dienas, citas bija ļoti patīkamas. Man bija iespēja aizbraukt ar tramvaju un redzēt Printful ražotni. Tā bija tik forša diena. Mani nofotografēja un es tiešām jutos kā daļa no kompānijas. 

Mēs visi praktikanti aizbraucām arī uz LAMPA festivālu Cēsīs. Visur bija teltis, un katrā teltī runāja par atšķirīgu, interesantu tēmu. Tur arī bija tik garšīgi ēdieni, mēs apēdām ļoti daudz saldējuma. Vēl viens foršs notikums bija AmCham pikniks. Mēs organizējām un rīkojām labdarības pasākumu, citi praktikanti palīdzēja ar ēdienu un pārdeva biļetes. Vislabākais bija tas, ka pikniks notika Brīvdabas muzejā! Ārpus darba, es iepazinos ar Latviju un ko nozīmē tur dzīvot. Mēs piedalījāmies Latvijas radio sarunā un intervijā. Mēs pirkām pārtikas preces turpat, kur vietējie iedzīvotāji. Mēs svinējām Jāņus kopā ar latviešiem. Mēs dziedājām korī pie Daugavas. Šī vasara bija vienreizēja un, ja man būtu tā iespēja, es gribētu attīt laiku un darīt to visu vēlreiz.  

I worked on the Printful marketing team in Latvia. I participated in discussions, meetings, and brainstorming groups. I learned a lot about the company, about Latvians, and about myself. There were difficulties as well as successes. In the beginning, I didn’t know how to get involved in discussions with my older Latvian colleagues. We didn’t have anything in common to talk about. I quickly learned that many were interested in why I came to Latvia to work. I told them that my grandparents were born in Latvia and that being Latvian was super important to my family. After that, when my colleagues understood my story, it became easier. I worked four days a week from 9 in the morning until 5 at night. I wrote blog posts, sent emails, and helped with everyday work. Some days were stress filled, while others were more relaxed. I had the opportunity to take the tram to see the Printful factory. That was a cool day. They took my picture and I really felt like a part of the team. 

All of us interns went to the LAMPA festival in Cesis. There were tents everywhere and in every tent there were discussions about unique, interesting subjects. There was also delicious food, we ate a lot of ice cream. Another cool event was the AmCham picnic. We organized a charity event and other interns helped with food and selling tickets. The best part was that we had the picnic in the Brīvdabas museum! Outside of work, I got familiar with Latvia and what it means to live there. We went on Latvia’s radio station and were interviewed. We bought groceries from the same place as the locals. We celebrated the summer solstice together with some Latvians. We sang in a choir by the Daugava. This summer was a once in a lifetime experience and if I had the chance, I would rewind time and live it all over again.

Dāvis Berkolds, strādāja Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā (AmCham Latvia)

Mana vasara Latvijā no pirmās dienas bija tik neticamiem piedzīvojumiem pilna! Ar AmCham Latvia es varēju satikties kopā ar citām kompānijām. Es biju administrators viņu Facebook lapā, kur informēju par visiem notikumiem. Biju programmas vadītājs AmCham ASV Neatkarības piknikam un kopā ar Solvitu Kārkliņu palīdzēju uzstādīt kioskus. Man bija prieks dzīvot ar draugiem Aleksandra Čaka ielā. Nebiju Vecrīgā, bet biju pietiekami tuvu, tā kā varēju staigāt visur. Mani vismīļākie restorāni bija Melnie Mūki un Deli Snack. Mums arī bija grupas izbraukums Igaunijā, kur izstaigājām Tallinu un Valgu. Darba dienu vakaros gāju paēst un pačilot ar citiem prakses dalībniekiem. Kad nebija darba, braucām ar vilcienu uz Jūrmalu pavadīt dienu vai ar autobusu uz Kolku. Šī bija mana vismīļākā vasara, un es to vienmēr atcerēšos.

From the beginning of my summer in Latvia, every day was filled with unbelievable adventures. With AmCham Latvia, I was able to meet with other companies. I was an administrator for their Facebook page where I posted about all their events. I coordinated the AmCham Fourth of July picnic as program director and I helped set up kiosks with Solvita Kārkliņa. I was happy to live with my friends on Aleksandrs Čaks road. We weren’t in Vecrīga, but we were close enough that we could walk everywhere. My favorite restaurants were Melnie Mūki and Deli Snack. We also had a group trip to Estonia and visited Talin and Valga. On weeknights after work, I ate and hung out with other ALA interns. When we didn’t have work, we would take the train to Jūrmala and spend the day there or take the bus to Kolka. This was my favorite summer, totally unforgettable.