Ziemassvētku recepte: pelēkie zirņi

Tie parādās tautas dziesmās un Ziemassvētku ticējumos. Tas ir klasisks latviešu ēdiens. Tos var ēst jebkura gada laikā, bet ja atstāj neapēstus Ziemassvētku laikā, nākamais gads bus bēdu un nelaimes pilns. Tie ir pelēkie zirņi! Iemācieties šeit kā pelēkos zirņus gatavot un kur tos var iegādāties.

Būs vajadzīgs viens kilograms zirņu. Piedevām ir vajadzīgs speķis, sīpoli, skābais krējums, sāls, un pipars.

Sāc gatavot zirņus vienu dienu, vai dažas stundas pirms ēšanas. Pelēkos zirņus ir ilgi jāmērcē ūdenī, tātad negaidi pēdējo brīdi viņus gatavot!

Zirņu gatavošana:

  • Noskalo zirņus.
  • Mērcē zirņus apklātus ar ūdeni lielā katlā vai bļodā, vismaz uz divām stundām, vai pa nakti, lai zirņi piesūcas ar ūdeni.
  • Pēc tam, ka zirņi ir mērcējušies ūdenī, nolej ūdeni un vēlreiz noskalo zirņus. Ieliec zirņus lielā katlā ar pietiekošs tīru ūdeni, lai zirņi ir apklāti.
  • Vāri uz augstas liesmas kamēr zirņi ir mīksti, apmēram 50 minūtes. Ir ieteicams ik pa laiku noņemt putas, kas veidojas ūdeņa virspusē.
  • Kad zirņi ir gandrīz gatavi, pievieno sāli vārošā ūdenī.
  • Nolej ūdeni un ieliec zirņus lielā bļodā pasniegšanai!
    • Ja ir ēdāji, kuri neēd gaļu vai taukus, speķi un sīpolus jātur atsevišķi. Ja nav par to jāuztraucas, iesakam šādu metodu: Pēc vārīšanas, ieber zirņus pannā ar izcepto speķi un sīpolus un atstāj zem vāka 5-10 minūtes, lai ievelkas.

Vajag arī piedevas, ko var likt zirņiem klāt!

  • Izcepi sakapātu speķi un sīpolus, bez eļļas, ar sāli un piparu, ko likt klāt zirņiem, vai arī blakus.
  • Arī iesakam likt blakus skābo krejumu, ja vēlies.

Kur pirkt zirņus, ja nav Rimī netālu no tevis?

Veseli ēduši!

Titulbilde ņemta no Delfi.lv

Advertisements

,,Baltic Centennial” Bostonā

Šogad pateicības dienas nogalē, Bostona būs pilna ar visādiem latviešu (un baltiešu) notikumiem. Kamēr ALJAs Kongress notiekas ,,Hilton” hotelī, arī būs svinības pieminot visu Baltijas valstu neatkarības iegūšanu. Nogale būs pilna mākslas, mūzikas, un kultūras. Latvieši, lietuvieši, un igauņi pulcēsies austrumkrastā uz vairākiem pasākumiem svinēt jubileju, kā arī paciemoties viens ar otru.

Liela daļa programmas ir veltīta filmām, kuras spēlēs ,,Paramount” teātri. Šīs filmas visas rāda bijušos un esošos baltiešu dzīvesveidus. Īpaši svarīgi latviešiem būs filma ,,Nameja Gredzens,” angliski saukts “The Pagan King”. ,,Nameja Gredzena” režisors, Aigars Grauba, arī apmeklēs šo pasākumu lai runātu par filmu un atbildēt jautājumus par to. ,,Nameja Gredzens” spēlēs piektdien, 23. novembrī 3os pēcpusdienā.

PaganKing320x255_YES

Filma ,,Nameja Gredzens” rādīsies angliski kā “The Pagan King”

Latviešu filmu ,,Paradise ’89” un ,,Homo Novus” režisori (Madara Dišlere un Anna Viduleja) arī būs klāt atbildēt jautājumus par savām filmām. Biļetes maksā $11 katrai filmai un ir nopērkamas Emersona saitē. Šajā lapā ir arī pieejama pilna filmu grafika, detalizējot kas notiksies no piektdienas līdz svētdienai.

Piektdienas vakarā, svinības tiks atklātas ar koncertu Bostonas simfoniskā zālē 7os. Šeit dziedās latviešu, lietuviešu, un igauņu grupas. Biļešu cenu un informāciju var atrast Baltic Boston saitēTālāk, sestdien, 24. novembrī būs koncerts Copley Marriott hotelī kurā dziedās un dejos gan latvieši, gan lietuvieši un igauņi. Bostonas latviešu koris, Krisītes Skares vadībā, dziedās dažas dziesmas, ieskaitot ,,Lec, Saulīte!”, ,,Gaismas Pils”, un ,,Saule, Pērkons, Daugava”.

IMG-20180709-WA0006.jpg

Bostonas latviešu koris uzstājās 2018. gada dziesmu svētku noslēguma koncertā A grupas līmenī!

Bostonas jauni veidotais deju kolektīvs ,,Ābele” (ko vada Kristiāna Grinberga) nodejos klasisko latviešu deju ,,Ačkups,” kā arī deju “Jātnieciņa dēliņš biju”. Ābeles dejotāji turpinās tikties pēc šī koncerta, un uzstāsies Toronto dziesmu svētkos 2019. gada vasarā.

Bilde Baltic Centennial vadonim

Un vai vispār būtu kārtīgi svētki bez ballītes? Piektdienas vakarā, baltiešu jauniešiem būs iespēja satikties ar viens otru lietuviešu namā. Ieejas maksa šai ballei ir ieskaitīta Kongresa dalības maksā. Atsevišķas biļetes ir arī pieejamas tiem, kuri nav pieteikušies Kongresam. Sestdienas vakarā norisies lielā baltiešu vakariņu gala ar dažādiem priekšnesumiem un pasākumiem. Baltieši visos vecumos tiksies svinēt simto neatkarības gadu.

Sīkāka informācija par pasākumiem ir pieejama Baltic Boston saitē. Tiksimies Bostonā!

Titulbilde ir ņemta no http://www.balticboston.com/index.html

 

Dziesmu svētku atmiņas: Madelenas svētku gājiens un ārvalstu koru koncerts

Paldies Madelenai Miniatai par aprakstītām atmiņām!

“Braucot uz Latviju es īsti nezināju, ko sagaidīt. Es nupat biju nobeigusi vienu no visgrūtākajiem semestriem universitātē, biju piedalījusies kora nometnē Katskiļos (kamēr slimoju ar laringītu) un es vēl nezināju, vai vasaras prakses darbs bija apstiprināts. Tomēr, es izlidoju no JFK lidostas 29. maijā ar tautastērpu pie vienas rokas un pasi pie otrās, es biju ceļā.

“Pirmo mēnesi nostrādāju ar Ansi Bogustovu TV24 raidījumā ,,GLOBUSS” un Radio 1 raidījumā ,,21. gadsimta latvietis.” Tā bija fantastiska iespēja iejusties žurnālistikā, tomēr es visu laiku nepacietīgi gaidīju iet svētku gājienā un sākt mēģinājumus.

“Es atceros pirmo vakaru, kad sajutu, ka es tiešām tagad piedalīšos pirmo reizi Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Es biju izgājusi svinēt draudzenes dzimšanas dienu un es atgriezos mājās normālā laikā, ap trijiem no rīta. Tur uz gultas sēdēja baltā somiņa ar vārdiem “Mēs dziedāsim tālāk no visas sirds.” Es to atvēru un tur bija visas nepieciešamās mantiņas un tā visvērtīgākā  identifikācijas kartīte ar manu bildi un ,,Ņujorkas latviešu koris.” Līdz šim jutās, ka kāds varēs no manis atņemt šo vienreizēju iespēju. Bet kaut kā šī plastmasa kartīte, kurai nav īstenībā nekādas vērtības, īstenoja visus manus sapņus tajā mirklī.

“Pa visu Rīgu sāka uzplaukt interesanti pasākumi, skatuves lēnām sāka parādīties, un Latvijas karogi plivinājās uz katra stūra. Iepriekšējos mēnešos es biju smējusies ar draugiem, ka drošvien staigājot pa ielām dziesmu svētku laikā redzēsim tik daudz draugu un paziņu, un būs nepārtraukts: “Sveiki, sveiki!” un “Čau, čau.” Un tā tiešām arī bija! Sevišķi 30. jūnijā Vērmanes dārza tirdziņā katru reizi, kad pagāju ap stūra, vai pagriezos, bija pazīstama seja. Bija skaidrs, ka visi bija sajūsmināti beidzot būt klāt un gatavi svētku nedēļai.

Ceļā uz mājām no Vērmanes dārza es aptvēru, ka gājiens jau bija sācies un es nevarēšu krustot Brīvības ielu. Es tad skrēju ar margrietiņu vainagu rokā caur cilvēku plūsmai. Beidzot aiz Mildas pie Circle K bija iespēja pārskriet pāri. Staigājot caur Bastejkalna parkam es aptvēru cik tukšs bija parks. Protams, visa Rīga (un Latvija) skatās gājienu. Un tad man sanāca asaras acīs, visi te ir un tagad viss sākās. Es gandrīz negribēju, lai sakās. Lai visam nav tad arī jābeidzas.

“Kad biju beidzot tikusi dzīvoklī un uzvilkusi svētku tērpu un devos pati uz gājienu, iedama pa ielu varēju redzēt citus tautiešus savos tautastērpos, kas skrēja uz gājiena pusi. Starp lielo steigšanos, cilvēka pulkā varēja just, ar smaidošām sejām un svētku gaisotni sirdīs, bez vārdiem izteiktu domu:  “Man par tevi ir prieks!”

“Pēc tam kad biju paēdusi ar draugu ,,Līdo” savos tautastērpos (bucket list: check!), mēs devāmies uz satikšanās vietu. Bija tāda enerģija un haoss. Vienā krustojumā bija tūkstoš smaidošu cilvēku tērpos, karogi plivinājās gaisā, un dziesmas. Starp bildēšanās un sveicieniem, padeva ziņu, ka vēl bija jāgaida divas stundas līdz tam, ka varētu staigāt. Bet neviens par to nelikās sevišķi dusmīgs, jo varējām turpināt baudīt to gaisotni un skatīties, kā citi dalībnieki lepni sastājās.

Gājiens 2 MM

“Laiks bija auksts un mitrs, vējš sāka pūst, un kaut kas krita no debesīm kad pienāca mūsu kārta iet gājienā. Ar ziediem rokā sakām staigāt. Vienīgais, kas man nāca prātā bija tā reize, kad es pašu pirmo reizi ciemojos Latvijā, kad man bija astoņi gadi. Tajā vasarā bija skolēnu dziesmu svētki un es ar savu ģimeni pie Laimas pulksteņa skatījāmies gājienu. Es atceros, ka es tā gribēju būt daļa no tā. Un te nu es biju trīspadsmit gadus vēlāk ar savas mammas tautastērpu mugurā, kuram brunčus šuva mana Mammīte. Es esmu pirmā no manas tiešās ģimenes, kas staigā Latvijas dziesmu un deju svētku gājienā. Man bija milzīgs lepnums sirdī par sevi, par savu kori, saviem draugiem un visiem. Tas pats lepnums man palika visu nedēļu.

“Divas dienas vēlāk, septiņos no rīta koris satikās Esplanādē, lai visu dienu gatavoties uz Pasaules Latviešu koncertu. Man no gājiena jau sāka būt balss trūkums un es tajā rītā uzmodos ar sāpīgu rīkli. Diena bija auksta un slapja un es domāju pie sevīm kā es varēšu pārējo dienu izturēt. Mana balss jau izklausījās labāk pēc kārtīgās iedziedāšanās bet rīkle vēl cieta. Kautkādīgi izcietu vēl sešas mēģinājuma stundas un jutos nosalusi, bet labi. Ar draugiem no sava kora smējāmies un teicām, ka vienīgais veids, kā mūsu balsis tiks cauri koncertam būs ar Balzāma palīdzību.

Ārvalstu koncerts MM

“Pēc tam, ka bijām skrējuši uz mājām pārģērbties un atskrējuši atpakaļ, tiešām izskatījās tā kā gāzīs lietus. Mēs bijām uzvilkušas svīterus un ar garām piedurknēm kreklus. Ar notīm un ūdens pudelēm uznācām uz skatuves. Es biju pārsteigta cik daudz cilvēku bija ieradušies noklausīties diasporas koncertu. Saprotams, bija bezmaksas pasākums, bet ārā laiks bija tiešām tik nežēlīgs, ka šaubos, ka būtu pati apmeklējusi koncertu, ja pašai nebūt bijis jādzied. Tomēr Esplanāde piepildījās ar smaidiem un mēs ar to sakām dziedāt. Tagad atskatoties uz to nedēļu, es domāju, ka es pati nodziedāju labāk šajā koncertā nekā Noslēguma koncertā. Varēja redzēt skatītāju sejās viņu jūtas. Tas man deva stiprāku iedvesmu. Šo iedvesmu jutu visvairāk dziedot ,,Mūsu Tēvs” šajā koncertā, kā arī Noslēguma koncertā. Es domāju, ka tā dziesma ir tik spēcīga. Ne to vārdu dēļ, jo vārdiem dažādu nozīmju cilvēkiem, bet jo tā melodija pati visas emocijas izsaka. Ja tai dziesmai nebūtu vārdu, es domāju, ka tās emocijas ko jūtam, kad dzied un klausās, būtu tik pat spēcīgas. Beigās, kad bijām nodziedājuši klasiķi ,,Gaismas Pils,” es varēju just, ka biju dziedājusi ar savu pēdējo balsi un tas bija to vērts.”

Meistarsacīkšu čempioni, Zigurds Līcis un Ēriks Siksna

Marta Rozes intervija ar 65. ALA Meistarsacīkšu čempioniem Zigurdu Līci (17 g.v.) un Ēriku Siksnu (17 g.v.) no Toronto komandas:

ES ZL

Zigurds Līcis un Ēriks Siksna

MR: Kas Jūs esat?
ZL: Esmu vidusskolas students un es dzīvoju Kolorādo.
ĒS: Es arī pašlaik mācos vidusskolā, bet Toronto.

MR: Kādas ir Jūsu domas par Meistarsacīkstēm šogad, un kā tās tika rīkotas?
ĒS: Tur bija daudz un labu komandu. Komandas spēlēja četras “pool-play” spēles, tātad varēja spēlēt pret katru pilsētu. Pēc tam, turpinājām ar aizraujošu turnīru.
ZL: Es domāju, ka bija ļoti labi rīkots. Indianapoles sporta centrs un laukumi bija piemēroti.

MR: Kādas ir Jūsu sajūtas vispār? Par uzvarēšanu, par kausu, par visu?
ZL: Mēs bijām laba komanda šogad. Mēs visi labi spēlējām un kopā visu izdarījām. Finālos zaudējām pirmo spēli, bet savācāmies un cīnījāmies lai varētu uzvarēt.
ĒS: Bija ļoti forši. Finālos spēlējām pret Kalamazū, kura bija ļoti stipra komanda. Laikam bišķiņ jutos nervozs pirmajā spēlē, bet beigu beigās mēs spēlējām labāk un uzvarējām.

MR: Jūs arī pagājušo gadu spēlējāt un uzvarējāt Meistarsacīkšu turnīru, un Jūs esat tikai vidusskolā. Ko domājiet par Jūsu komandas nākotni?
ĒS: Mums ir laba komanda. Daži jauni spēlētāji, un dažiem ir vairāk pieredze. Es domāju, ka mēs spēlējam kopā labi un mums vienmēr ir jautri. Tas man liekas ļoti svarīgs komandai.
ZL: Mēs ar Ēriku spēlēsim augstskolā nākamgad, un tādēļ būs grūti tikt uz nākamājām spēlēm. Bet pēc tam domāju, ka vēl turpināsim spēlēt Meistarsacīkstēs.

MR: Vai Jums ir kādas idējas par to kur Jūs gribat spēlēt augstskolā?
ZL: Es skatos uz dažām skolām Amērikā, bet domāju ka beigas būšu kaut kur Kanādā.
ĒS: Es arī gribu spēlēt augstskolā. Es zinu palikšu, ka Kanādā, bet vēl neesmu izvēlējis skolu.

MR: Vai Jums ir kaut kas cits ko Jūs gribat teikt?
Abi: Sveicieni Paulam Galiņam!