Savvaļas ugunsgrēki (Wildland Fire)

Autors: Kristīna Vītoliņa

Savvaļas ugunsgrēki, ugunsgrēku ekoloģija, un meža saimniecība ir tikpat apstrīdami temati kā vispārējā klimatu krīze. Šie temati man bija galīgi sveši pirms es pārvācos no Tennessee uz rietumu ASV, kur savvaļas ugunsgrēki paliek arvien lielāki un notiek arvien biežāk katru gadu. Šis apraksts nespēs iztirzāt minētos tematus pilnībā, bet piedāvās īsu vēsturi par ASV ugunsdzēsējiem un unikālu perspektīvu no viena pašreizējā ugunsdzēsēja Kalifornijā. Raksta beigās esmu pievienojusi dažus informācijas avotus, bet stingri iesaku jums tālāk pētīt resursus, ja jums interesē zemes ugunsgrēki, ugunsgrēku ekoloģija, un meža saimniecība. 

Zemes ugunsgrēks tipiski ir ugunsgrēks, kas aizdegās zibeņu dēļ, bet mūsdienās redzam zemes ugungrēkus, kuri iesākās cilvēku dēļ. Kaut gan, zemes ugungrēki nav jauna parādība, fosilijas pierāda uguņu iedegumus senās ogļu gultnēs (pirms 359.2-299 miljoniem gadu). Ugunsdzēšanas grupas, kā mēs tās tagad pazīstam, tika dibinātas Bostonā 17. gadsimtā, bet šīs grupas bija spesifiski domātas strukturālo ugunsgrēku dzēšanai. 1886. gadā, Kapteins Moses Harris no Amerikas kavalērijas, iestājās kā komandieris Yellowstone nacionālā parkā. Kavalērijai bija uzdots sargāt un pārvaldīt parku. Dažu dienu laikā, karavīriem bija jāsāka cīnīties pret zemes ugunsgrēkiem un turklāt kļuva par pirmiem atalgotiem zemes ugunsdzēsējiem.

Strādājot Yellowstone parkā, esmu iepazinusies ar dažādiem cilvēkiem, kuri strādā vairākos interasantos amatos. Starp tiem ir Colin Roth, kuru es satiku 2018. gada ziemā, savvaļas avārijas (Wilderness Emergency Technician) apmācību kursā. Colins ir zemes ugunsdzēsējs ASV mežsaimniecības dienestā (United States Forest Service) Kalifornijas štatā. Viņš tagad strādā helikopteru komandā bet ir arī strādājis kā frontes līnijas ugunsdzēsējs (handcrew firefighter) un ugunsdzēsības mašīnu komandā. Colins uzauga Yosemite nacionālajā parkā un seko tēva pēdās kā federāls ugunsdzēsējs. Colins paskaidro ko nozīmē būt zemes ugunsdzēsējam: 

Zemes ugunsdzēsēja darbs ir ļoti atšķirīgs no ‘parastām’ ugunsdzēsēja atbildībām. Mūsu komandas parasti neizsauc medicīniskos gadījumos, satiksmes avārijās, gāzes izplūdēs, jeb strukturālos ugunsgrēkos. Mēs esam augsti kvalificēti profesionāli kam vienīgais mērķis ir apturēt ugunsgrēkus, kas deg mežos, laukos, jebkurā dabas vidē– un mēs to ļoti labi darām. 

ASV valsts zemes ugunsdzēsības sistēma (US Federal Wildland Firefighter System) ir vislielākā visā pasaulē. Sadalam zemes ugunsgrēkus divās kategorijās, un tās nosaka mūsu uzdevumus un ko mēs varam sagaidīt ar sākotnēju uzbrukumu, (Initial Attack) un ‘Extended Attack’ ugunsgrēku. Initial Attack ugunsgrēki ir ugunsgrēki, kas ir diezgan jauni (tie tikai vienu dienu vai pat īsāk deg). Šādi uzdevumi ir ātri, dinamiski, un daudz resursi ir vajadzīgi. Personīgi, man vislabāk patīk strādāt tādos ugunsgrēkos, jo ir ātri jāreaktē, ir ātri jādomā, un tev ir jābūt fiziski gatavam garas stundas nostrādāt kāpot kalnos un ielējās. Pagarinātos uzbrukumos (Extended Attack), ‘kampaņu ugunsgrēki’ var degt dažas nedēļas, vai pat dažus mēnešus. Šiem ugunsgrēkiem vajag milzīgu, koordinētu centienu ar simtiem ugunsdzēsējiem no visas Amerikas. Kampaņu ugunsgrēkiem ir lēnāks temps, jo ir jāplāno lielāki operatīvi mērķi. Jaunākos ugunsgrēkos, parasti esi tieši pie liesmām, bet kampaņas ugunsgrēkos, vari būt jūdzes no liesmām gatavojot un sargājot savu rajonu.

Toties, mūsu komandas struktūrs ir ļoti līdzīgs ‘parastiem’ ugunsdzēsējiem (ar komunikācijas centriem, bataljonas priekšniekiem, kapteiniem, utt.). Federālie zemes ugunsdzēsēji skaitās kā ‘valsts resursi’; tas nozīme, ka mūs var izsaukt jebkādā brīdī, jebkur Amerikā vai nomaļas teritorijās, lai palīdzētu izdzēst ugunsgrēkus. Es patiesi nezinu, kur es būšu dienas beigās. Nav nedzirdēts, ka Kalifornijas zemes ugunsdzēsēji tiek izsaukti uz ugunsgrēkiem Idaho, Kolorādo, Montana, vai citos štatos. Tomēr, pēdējos gados, zemes ugunsgrēki Kalifornijā ir bijuši lieli un prasīgi. 

Zemes ugunsdzēsējiem ir unikāls dzīvesveids, un viņu darbs pieprasa garas stundas un bieži vien ir šausmīgi nogurdinošs gan fiziski, gan garīgi. Kolins paskaidro, ka normāla darba diena aktīvā ugunsgrēkā “iesākās 6os norīt. Katram ir savs rīta uzdevums ‘uguns nometnē’: dažiem ir jāsagatavo darbarīki, dažiem ir jāsaliek šīs dienas ēdiens un ūdens, un dažiem ir jāpiedalās instruktāžā, lai iegūtu jaunāko informāciju no tiem, kas nostrādāja naktsmaiņu. 

Mēs parasti strādājam no pulksten 0800 līdz 1800. Katra diena ir citādāka. Kādreiz mēs novietojam jūdzes garu šļūtenes,citreiz griežam kokus un veģetāciju, lai ugunsgrēku izplatību apturēt. Mēs pārbaudam ugunsgrēku kustību, un nodrošinam, ka uguns nav pārlecis mūsu izveidoto robežu un izveidojusi ‘ugunsbīstamības rajonu’ (hot spot). Mēs izmantojam  helikopterus un ūdenstvertnu-lidmašīnas, lai nomestu ūdeni un uguns palēninātāju. Dažreiz mēs tīšām aizdedzinam augus un veģitāciju ļoti izplānotā un saskaņotā veidā, lai novērstu ugunsgrēku no tā ceļa. Citreiz, mums ir uzdots aizstāvēt mājas vai citas ēkas. Katra darba maiņa, ugunsgrēks, un sezona ir atšķirīga no pēdējās, un šī dažādība pataisa manu darbu interesantu. 

Kad vakarā atgriežamies nometnē, mūsu prioritāte ir paēst vakariņas. Ja esam laimējuši mobīlo signālu mūsu nometnē, tad varam sazvanīt mūsu ģimenes un draugus. Tad ir laiks izgulēties, un norīt visu atkārtot. Parastais uzdevums ilgst 14 dienas. Pēc 14 nostrādātām dienām, mēs atgriežamies ugunsdzēsēju depo, un mums atļauj divas brīvdienas. Toties, 2020. gada uguņu sezona nebija normāla. Kopā ar savu komandu, mēs cīnījāmies ar vienu ugunsgrēku Kalifornijā 65 dienas ar tikai dažām brīvdienām.

Savvaļas ugunsdzēsējam nav viegla vai ērta dzīvošana; mēs guļam uz zemes, un dušas un tīra veļa ir reti dārgumi. Strādāt 14 dienas ir pietiekami grūti, bet strādāt vēl ilgāk var garīgi un fiziski ietekmēt cilvēku. Ir grūti tik ilgi strādāt. Mēs bijām ļoti sajūsmināti atgriezties mājās pie saviem mīļajiem un ‘normālas dzīves’ pēc 65 dienām. 

Aizsardzība pret savvaļas ugunsgrēkiem ir daudz svarīgāk šodien nekā tā ir bijusi pagātnē, jo pasaules iedzīvotāju skaits ir eksponenciāli audzis, un cilvēki tagad dzīvo vietās kur savvaļas ugunsgrēki bieži deg. Līdz ar to, uguns ekoloģija un izpratne par to, kā aizstāvēt mūsu vidi ir ļoti svarīgas. Kaut gan, ugunsgrēki nav vienmēr apdraudoši vai kaitīgi dabai. Uguns ir svarīga un nepieciešama daļa no ekosistēmas. Kolins paskaidro:

“Savvaļas ugunsgrēki ir dabiski un notika sen pirms cilvēku eksistences. Mežiem un pļavām VAJAG degt, lai tie būtu veselīgi. Zemas intensitātes savvaļas ugunsgrēki sadedzina to, kas ir viegli uzliesmojošs zemes virsū (priežu/eglu skujas, beigti koki, utml.). Kad beigtā veģetācija sadeg, tas atļauj jauniem augiem ieņemt vairāk ūdeni un gaismu. Uguns arī atdod zemei  uzturvielas. Daudz augu sugas ir attīstījušās paļaujoties uz uguni. Piemēram, daudzveidu čiekuri tikai atverās un palaiž sēklas ar uguns siltumu. No mežsaimniecības viedokļa, noteiktie ugunsgrēki ir nepieciešami, jo veselīgiem mežiem vajag periodiski degt. Ar noteiktiem ugunsgrēkiem, ugunsdzēsējiem ir iespēja kontrolēt uguņu spēku, lai visefektīgāk palīdzēt ekosistēmai.

Nav noslēpums, ka savvaļas ugunsgrēki ir intensīvāki un bīstamāki pēdējos gados nekā tie ir jebkad bijuši. Vairāki faktori šo īstenību ir ietekmējuši, bet pārmērīgi no tiem ir klimatu pārmaiņasmaiņas. Uguņu sezonas mūsdienās ir siltākas un sausākas, kas rada izkaltušus kokus un zāles–viss var ļoti viegli un pēkšņi aizdegties. Šeit, kur es strādāju, mitruma saturs decembrī ir uzskatāms kā “kritiski sauss” salīdzinot ar ‘normālu’ augustu. Uguņu intensitāte arī  aug finansējumu dēļ; mums vienkārši nepietiek budžets, lai izpildītu noteikto dedzināšanas projektus. Beigtie koki tad sakrājās, un rada saucamo ‘sērkociņu kastes’ efektu (tinder box effect). Šo iemesļu dēļ  mēs redzam tik neparastu un nepiedzīvotu uguņu uzvedību. Uguns parasti lēni kustās gar zemi, bet mēs tagad redzam lielas liesmas, kādreiz 200 pēdu garas, kas ļoti ātri kustās. 

Cilvēce būtiski ietekmē cik nāvīgi un smagi savvaļas ugunsgrēki ir kļuvuši. Neatiecīgi uz tavām domām par cilvēku ieraisītām klimata maiņām, ir vienkāršs fakts, ka cilvēku darbība ir ietekmējusi savvaļas ugunsgrēkus. Es pats esmu šo piedzīvojis. 2020. gada uguņu sezonā sadega visvairāk zemes akri kopš 1910. gada. Mūsu uzvešanās un darbības ir izraisījušas siltākas un sausākas vasaras, kas rada lielākus un distruktīvākus savvaļas ugunsgrēkus. Īpaši ASV rietumos, augstākas temperatūras un lietus trūkums izraisa sausumu; mitrums izgaro no zemes un augiem, un tie viegli kļūst par spridzekļiem. Savvaļas ugunsgrēki tad aug nekontrolējama tempā. Vissvarīgākā lieta, ko es citiem varu pamācīt, ir, ka cilvēku dēļ savvaļas ugunsgrēki paliek arvien sliktāki katru sezonu.  

Savvaļas ugunsdzēsības darbs ir grūts un neatlaidīgs, un tas pieprasa īpaši uzticīgus strādniekus.  Ar visām neērtībām un grūtībām, Kolins tomēr ir dedzīgs par darbu, kas iesākās kā eksperiments:

Es strādāju kā būvnieks pēc augstskolas, un nebiju laimīgs. Es zināju, ka man vajadzēja kaut kādu dzīves pārmaiņu, bet nezināju, ko darīt. Mans tēvs ir bijis valsts ugunsdzēsējs 35 gadus, un ieteica to pamēģināt vienu sezonu. Es pieteicos un piekritu nostrādāt tikai 6 menēšus, domājot, ka varēšu citu darbu atrasts, ja man ugunsdzēsība nepatīk. Man jau pēc pirmās nedēļas šis darbs kļuva par sirdslietu. 

Un, neskatoties uz šīs jomas raksturīgiem riskiem un bīstamībām, savvaļas ugunsdzēsība piedāva diezgan unikālus un neaizmirstamus piedzīvojumus: 

Dažreiz, visneaizmirstamākie momenti ugunsdzēsējiem nav pat saistīti ar ugunsdzēšanu. Es vienreiz strādāju nakts maiņā Yosemite nacionālajā parkā, un tajā vakarā bija visskaistāka meteoru plūsma, ko jebkad esmu redzējis. Gulēju uz ugunsdzēsības mašīnas jumta un jutos tik laimīgs. 

Savvaļas ugunsdzēsība ir grūts darbs, kam ir vajadzīgs niansētas prasmes un īpaša kompetence. Šis darbs ir absolūti kritisks mežsaimniecībai, it sevišķi ar to, ka ugunsgrēki paliek arvien bīstamāki katru gadu. Kā parka uzraugs, kurš nodrošina parka apmeklētāju drošību, esmu ļoti pateicīga ugunsdzēsējiem, kuri uzdod ikdienas ērtības un ir ar mieru saskarties ar briesmām, lai sargāt mūs un mūsu iemīļoto dabu. 

Wildland fire, fire ecology, and forest management all seem to be as highly controversial as climate change itself. All of this was completely foreign to me before I moved from Tennessee to the western US, where wildfires are increasing in size and magnitude every single year. This article will by no means be a complete guide into understanding wildland fire, but my hope is to expose you to some new perspectives and information. I’ve referenced some resources about wildfires and their effects here, but I encourage you to do some additional research on your own if the topic interests you. 

Historically, lightning has been the cause of most wildfires, though the modern age has seen an increase in “wildfires” that have a human ignition source. Wildfires are not a new phenomenon, however; we have fossil evidence of fire in coal beds of the Carboniferous period (359.2 – 299 million years ago).1 The fire service saw its beginnings in Boston, MA in the 1600’s, but this was in a structural fire fighting posture. In 1886, Captain Moses Harris from Troop M of the 1st United States cavalry took over command of Yellowstone National Park, where his cavalry was tasked with managing the administration and protection of the park. Within days of their arrival, the soldiers had to begin fighting wildfires, becoming the first wildland firefighters to be paid for their service. 2

Working at Yellowstone, I have met many different people in many different lines of work, and among them is Colin Roth. Colin and I met at a Wilderness Emergency Medical Technician training in Lander, Wyoming in the winter of 2018. Colin is a wildland firefighter for the United States Forest Service based out of California. He is currently working for a fire attack helicopter crew, but has also served on fire hand crews and wildland fire engines. Colin was born and raised in Yosemite National Park and is following in his father’s footsteps as a federal wildland firefighter. I asked Colin to explain what it means to be a wildland firefighter: 

“The job of a federal wildland firefighter is not like the job of a normal “firefighter”. We don’t (usually) respond to medical aids, traffic collisions, gas leaks, or house fires. We’re highly skilled and trained personnel that have one mission- contain fires burning in forests, grasslands, and everything in between, and we’re quite good at it. The US Federal Wildland Firefighter System is the biggest firefighting agency in the entire world. There are two types of wildfires we respond to: Initial Attack and Extended Attack fires. Initial Attack fires are wildfires in the early stages (24 hours or younger). These are fast paced, dynamic, and require all-hands-on-deck. Personally, these are my favorite types of fires as they require a fast response, quick decision making, and test the limits of your physical fitness. Extended Attack fires, or “Campaign Fires” can last anywhere from a few weeks to a few months. These fires require a massive coordinated effort from upwards of hundreds of firefighters from all around the US. The pace is a bit slower as Extended Attack fires require more time to plan for larger operational objectives. With Initial Attack fires, you’re often right against the flames fighting fire. With Extended Attack fires, you could be miles away preparing an area for the fire’s impending progression.

However, just like a normal “firefighter” we have a similar structural system (dispatch centers, battalion chiefs, captains, etc). Federal wildland firefighters are a “national resource” meaning we can respond anywhere in the United States and outlying territories to aid in wildfire suppression at any given time. I truly do not know where I’m going to end up at the end of the day when I go to work. It’s not uncommon for crews in California to respond to fires in Idaho, Colorado, Montana, etc. However, as of late, the fires in California keep us quite busy. 

Wildland firefighters live a very unique lifestyle, working long shifts that are extremely demanding both mentally and physically. Colin explains that a normal day shift for an active fire “ usually starts around 6am. First thing in the morning at fire camp everyone on the crew has a different morning chore. Some prep equipment for the day, some get food and water for the crew, some attend intelligence and fire behavior briefings to see our mission for the day and catch up on any notable events from the night shift.

We’re usually out on the fire line from 8am-6pm. Every day on the line is different. We could be putting in miles of hose line, cutting the fireline with chainsaws and an assortment of shovel-like tools to remove vegetation from the fire’s path. We could be patrolling the fireline for any hotspots that could jump out of the fire area. We could be working with helicopters and tanker planes to drop water and fire retardant. We could be purposefully lighting fires in a coordinated effort to remove vegetation in front of a fire’s path. We could be defending structures or ranches. When we get back in camp at night, our priority is dinner. If you’re lucky enough to have cell service, you might chat on the phone with loved ones. Then we try to get some sleep, then wake up and do it all over again, and again, and again. 

Every shift, fire, and season is completely different from the last. The variety is what keeps the job exciting.

A “normal” fire assignment is 14 consecutive shifts. After our 14, we return to our station and take 2 days off and get ready for the next fire. Having said that, there was nothing normal about the 2020 fire season. This season, my crew was attached to a single fire in CA for 65 days. Every once in a while we would get a day off, but for over 2 months, we were on one single fire.

It’s a pretty uncomfortable lifestyle. You sleep on the ground, and showers and laundry are a rare commodity. 14 days is hard enough, but a fire assignment of that length can really start to wear on you mentally and physically. It can be tough to keep your head and body in the game for that long. We were excited to finally return to our station, loved ones, and life as “normal” after 65 days.”

As humans have expanded across the globe and evolved throughout time, fire protection has become an increasing necessity. As communities develop into the wildland urban interface, (any area where human-made structures exist within an area prone to wildfire) fire ecology and awareness of defensible space has become more and more important. This, however, does not mean that fire should be regarded as a purely destructive force. Colin explains that

“Wildfires are completely natural and have been happening longer than humans have been around. Forests and grasslands NEED to burn to be healthy. Low intensity fires remove the build-up of dead fuel on the ground (think pine needles, sticks, and dead trees). This allows young plants to receive more water and sunlight to grow. Fires also return key nutrients back to the soil for healthy plant growth. Many species have evolved to be dependent on fires. For example, pine cones from many species require the heat from fire to open the cone to release seeds. This is why prescribed burns are so necessary from a forestry viewpoint. A well-managed, healthy forest requires periodic burning from low intensity fires. With prescribed burns, firefighters can control the intensity of the fire to meet these objectives.

The extreme wildfires of recent years are a result of multiple factors: “Most notably, climate change is trending fire seasons to be much more hot and dry, which results in trees, brush, and grass being exceptionally dry and susceptible to fire. Currently  [in my assigned] forest, the moisture content of the brush in December is what we would consider “Critically Dry” for a normal August. Fire severity is also increasing due to restricted funds. We simply do not have enough money to complete prescribed burning projects during the winter months, leading to an accumulation of dead fuel and the “tinder box” effect. Couple these two factors together and we’re seeing unprecedented fire behavior. Instead of slow moving fires confined to the ground, we’re seeing walls of fire up to 200 feet high moving miles in a matter of minutes.

Humans are directly causing wildfires to become more deadly and severe. Regardless of your opinion on human-caused climate change, it is quite simply a fact that the actions of humans over time have caused wildfires to become explosive. I have literally seen this first-hand. The 2020 fire season saw the most acres burned since 1910. Our actions over time have caused summers to be hotter and drier, resulting in larger and more destructive wildfires. Rising temperatures have caused widespread droughts in the West, resulting in the little amount of moisture in the soil and plants to evaporate, leaving fuels super-explosive, making fires grow at an uncontrollable rate. The most important thing I would like for you to know about wildfires, is that we are making them worse every season.”

The work of wildland firefighting is arduous and taxing, and requires dedicated personnel. Despite its discomforts and rigorous demands, Colin is extremely passionate about a job that first started as an experiment:

I was working heavy construction after graduating college and I was pretty unhappy. My dad has been a federal firefighter for over 35 years and suggested I just give it a try for a fire-season. I told myself that I would give it a shot for 6 months, and if it wasn’t for me, I’d try something else. After the first week of the season, I was hooked and loved every second of it.

And, despite the job’s hazards and risks, working intimately with our country’s forests and parks can provide some pretty memorable experiences:

Sometimes the most memorable parts of fires aren’t really related to fighting fire at all. One memorable experience was working a night shift on a fire in Yosemite National Park. That night was the most amazing meteor shower I have ever seen in my life. I remember laying on top of the fire engine at about 3 AM just watching countless shooting stars feeling so lucky. 

Wildland firefighting is a difficult job that requires a nuanced skill-set and expertise, and an indispensable piece of the forestry picture as these fires become more dangerous with each season. As a Park Ranger protecting a park’s visitors, I am very thankful for all the firefighters that put their lives on hold to face danger in order to protect everyone and the wild spaces we cherish. 

*Parts of my interview with Colin have been edited for clarity

  1. Pyne, S. J. (1997). Fire in America: A Cultural History of Wildland and Rural Fire (Weyerhaeuser Environmental Books) (Reprinted.). University of Washington Press.
  1. National Fire Fighter Wildland Corp. (2015, May 4). The History and Evolution of Wildland Firefighting. The National Firefighter. https://www.nationalfirefighter.com/blog/The-History-and-Evolution-of-Wildland-Firefighting

Barnes, B., Zak, D. R., Denton, S. R., & Spurr, S. H. (1998). Forest Ecology (4th ed.). Wiley.

ZOOMēsim uz KBLS! (Let’s ZOOM to KBLS!)

Mani sauc Dārija Baginska un esmu no Čikāgas, bet pašlaik studēju Mičiganas Štatu Universitātē, Austrumu Lansingā. Es studēju pamatskolas izglītību un koncentrējos “Language Arts” un TESOL, “Teaching English to Speakers of Other Languages”. Kopš manas bērnības, esmu turējusi izglītību tuvu pie sirds. Es pateicos maniem skolotājiem, gan latviešu, gan amerikāņu skolās, jo viņi man palīdzēja atrast savu dedzību mācot. Pirms trim gadiem es absolvēju Krišjāņa Barona Latviešu Skolu, kurā es jau trīs gadus esmu skolotāja. Sakarā ar pandēmiju, mūsu skolas gads ir noticis attālināti lietojot ZOOM platformu. Tas man deva iespēju atgriezsties kā skolotājai no tālienes, un par to pateicos.

My name is Darija Baginska and I’m from Chicago, but I’m currently studying at Michigan State University in East Lansing. I am studying primary education with a concentration in “Language Arts” and TESOL, Teaching English to Speakers of Other Languages. Since childhood, I have always held education close to my heart. I am thankful for my teachers in both American and Latvian schools because they helped me discover my love for teaching. Three years ago, I graduated from Krišjāņa Barona Latvian School where I have since been a teacher. With the pandemic, we have been using Zoom to have a virtual school year. This has given me the opportunity to come back as a teacher even though I do not live in Chicago and for that I am grateful.

Pirms 70 gadiem, Krišjāņa Barona Latviešu Skola bija dibināta Čikāgā. Pa visiem šiem gadiem, skola nekad nav noturējusi klases virtuāli. Šis skolas gads ir bijis pavisam savādāks skolai, skolotājiem, un arī skolēniem. Šogad es esmu viena, no trešās klases skolotājām. Mēs tiekamies lietojot ZOOM katru sestdienu uz divām stundām. No skolas gada sākuma, pārsvarā klašu stundas bija jāmāca un jāmēģina daudzas jaunas lietas, jo kas strādāja iepriekšējos gados ne vienmēr darbojās virtuāli. Šis ir redzams ar darbu, ko skolotājiem ir jāsagatavo ārpus klases. Iepriekšējos gados, varējam sagatavot materiālus samērā ātri. Tagad mums paiet ilgāks laiks, jo ir daudzi materiāli, kas ir jāizsūta skolēniem vai vecākiem pirms stundām.

Chicago’s Krišjāņa Barona Latvian School was founded 70 years ago. Throughout its history, classes have never been held virtually. This year has been completely different for the whole school, its teachers, and its students. This year, I am one of the teachers for the third grade class. We meet using Zoom every Saturday for two hours. From the beginning of the school year, we had to try and teach a lot of new things because what had worked previously could not be applied to our new situation. This is most evident through the amount of work we, as teachers, have to do outside of class. Before, we could prepare materials somewhat quickly. Now, it takes us longer because there are more materials that we have to send our students and their parents before class.

Pirmā semestrī, man bija daži šķēršļi, kas lika man gudrot – kā tikt galā. Skatoties atpakaļ, par to esmu ļoti lepna, jo zinu tās pūles man palīdzēs kļūt par labāku skolotāju, speciāli, ja satikšu citus šķēršļus nākotnē. Pirmkārt, šis skolas gads man pavisam mainīja iespēju veidot personālas attiecības ar skolēniem, jo neesam vienā kopīgajā klašu telpā. Arī bija diezgan grūti, ka es nebiju Čikāgā, kur galvenokārt mani bērni pa gadu atrodās. Pēc dažām stundām, es ievēroju cik daudz vairāk man būs jāpiestrādā uzturēt šīs attiecības. Tas notikās runājot ar skolēniem par viņu ikdienām, un ne tikai klašu materiāliem. Lietojot ZOOM, es iemācījos vairāk par katru bērnu. Es labāk sapratu viņu valodas spējas un arī viņu intereses. Šis man palīdzēja sarunāties, mācīt, un iesaistīt skolēnus, jo viņiem patika, kad mēs aptvērām personīgu informāciju.

In the first semester, I went through a lot of obstacles that pushed me to think about how to get through this year. Looking back, I am really proud of how I managed because I know those efforts will help me become a better teacher, especially when other obstacles surface. Firstly, this school year has completely changed the personal relationships that I am able to have with my students because we are unable to be together in one classroom. It was also hard because I am not currently living in Chicago, where most of my students are from. After a couple of classes, I realized how much harder I would have to work to maintain those kinds of relationships with the kids. This meant talking to the students about life rather than just school materials. Using Zoom, I learned more about every kid. I was able to better understand their language abilities and their personalities. This helped me engage them in learning and hold their interest because they like when we incorporate our own personal contexts.

Otrukārt, es ievēroju skolēnu koncentrācijas robežas. Jaunākiem skolēniem ir grūtāk piestrādāt pie uzdevumiem ilgāku laiku un koncentrēties uz vienu priekšmetu. Tādēļ, mums bija jāpiestrādā un jāsameklē vidējo punktu, kurš atļauj viņiem vislabāk mācīties. Skolas diena ir tagad īsāka. Satiekamies tikai uz divam stundām, kur parasti mums bija aptuveni piecas stundas. Ar ZOOM ir ļoti svarīgi, ka mēs visi esam gatavi un pilnīgi iesaistīti stundas laikā. Pārsvarā skolēni šo saprot un ierodās laicīgi uz stundām ar gataviem materiāliem! Šāda piedalīšanās palīdz bērnu mācībām. Tamdēļ, kad skolas dienas ir īsākas, skolēni ļoti priecājās. Ticiet vai ne, arī skolotāji ir laimīgi par to. Ar īsāku skolas dienu, mums ir ciešāks fokuss. Skolēniem ir mazāk jautājumu, sakarā ar kas ir un nav svarīgs.

Secondly, I realized how important it is to consider concentration spans of children. Younger students have a harder time working or concentrating for long periods of time on one subject. For this reason, we had to work and find a middleground that would allow the kids to learn best. School days are now shorter. We only meet for 2 hours instead of the usual 5 hours. With Zoom, it is really important that we are all ready and fully engaged during class time. Most students understand this and show up on time to classes ready with their materials. This participation helps with their learning. Therefore, when school days are shorter, the students are happier. Believe it or not, teachers are also happy about that. With shorter school days, we have a sharper focus. Students typically have less questions about what is or isn’t important.

Starp citu, es domāju vislabākie un izpalīdzīgākie ieteikumi ir nākuši no skolēnu vecākiem. Bez viņu atbalsta, šis gads nebūtu gājis tik gludi. Viņi ir tie, kuri patiešām palīdzēja ZOOM sadarbībām izveidoties. Skatoties uz bērniem, es zinu, ka bija grūti sākumā piedalīties virtuāli, bet viņi ieradās katru sestdien ar smaidiem uz sejām, lai mācīties kopā ar klases biedriem! Pandēmijas laikā visiem ir bijis jāņem savādāku soli lai piestrādātu kopā ar citiem. Mēs, kā tauta, turpinam uz priekšu, vai no Čikāgas, Austrumu Lansingas, Iovas, Teksasas, jeb citas mājas pilsētas.

Besides what I’ve already mentioned, I think the best and most helpful things have come from the parents of our students. Without their support, this year would not have gone as well or as smoothly. They are those that really help our Zoom classes run efficiently. When I think about the kids, I know that it was hard for them in the beginning to participate virtually, but they still showed up every Saturday with smiles on their faces ready to learn with their peers! Because of the pandemic, everyone has had to take different steps to collaborate with others. We, as a people, are moving forward whether from Chicago, East Lansing, Iowa, Texas, or any other places.

Turpināsim uzturēt mūsu latvietību – droši, bet attālināti!

Let us keep our Latvian heritage alive- surely, but safely!

Dārija Baginska

COVID-19 pandēmija Latvijā/COVID-19 in Latvia

Aija Zamura & Lija Lūsis

Bilde augšā: Pirmās COVID vakcīnas Latvijā. First COVID vaccines in Latvia.

What is the COVID-19 situation like now?

Like in so many places around the world, Latvia has been hit hard by the COVID-19 pandemic this winter. Latvia is experiencing a much larger surge now than it did at the beginning of the pandemic. On January 8, there were 1,170 new cases and 17 deaths, bringing the total number of cases to 48,952 and the total number of deaths to 818. A significant portion of the total cases were registered in only the last 14 days: 13,133 of 48,952. As of January 8th, the positivity rate was 10.3% and the death rate was 1.7% of all registered cases. The new fast-spreading variant first discovered in the UK has also been detected in Latvia.

Kāda ir pašreizējā COVID-19 situācīja Latvijā?

Līdzīgi daudz citām valstīm, Latvija pašreiz smagi cieš COVID-19 pandēmījas dēļ. Pandēmija ir daudz tālāk izplatījusies tagad nekā pavasarī, kad Latvijā bija pirmais vīrusa vilnis. 2021. gada 8. janvārī, Latvija reģistrēja 1 170 jaunus COVID-19 gadienus un 17 ar vīrusu saslimuši cilvēki mira. Līdz astotam janvārim, Latvijā bija bijuši 48 952 COVID-19 gadījumi un 818 miruši. Bet liela daļa no registrētiem inficēšanās gadījumiem ir bijuši atklāti tikai pēdējā divu nedēļu laikā: 13 133 no 48 952. Ar astoto janvāri, Latvijā COVID-19 pozitīvo testu gadījumu pret testētāju īpatsvaru sasniedza 10,3% un 1,7% no visiem registrētiem saslimušiem cilvēkiem mira. Diemžēl Latvijā atklāja jauno, lipīgāko vīrusa variantu, ko oriģināli atklāja Lielbritānijā. 

(credit: diena.lv)

What are the current COVID-related restrictions?

In an effort to control the spread, the government declared a state of emergency on Nov. 9, 2020 and has, as of now, extended it until the 7th of February,  2021. There has been a curfew in effect from 10pm to 5am on weekends and holidays since Christmas and is slated to continue until Jan. 25th. The national police and additional military personnel have been deployed in order to enforce the curfew. School for grades 5-12 is being taught remotely and winter break has been extended for grades 1-4 until Jan 25. Shops that do not sell essential items are not permitted to be open until Jan 25th, and most service providers are not allowed to be operational until the same date. President Levits warns that if the situation does not improve, restrictions will be extended and some additional ones may be added.

Kādi ir pašreizēji COVID-19 sastīti ierobežojumi?

Lai palēninātu COVID-19 izplatīšanos, Latvijas valdība pasludināja ārkārtēju situācīju un saistītus ierobēžojumus 2020. gada 9. novembrī, un tie tika pagarināti līdz vismaz 2021. gada 7. februārim. Nedēļas nogalēs un svētkos ir komandantstundas no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā un tas turpināsies  līdz vismaz 2021. gada 25. janvārim. Valsts policija un armijas pārstāvi kontrolē komandantstundu ievērošanu. Skolas stundas 5.-12. klasēm turpinās neklātienē un ziemas brīvlaiks 1.-4. klasēm ir pagarināts līdz 25. janvārim. Veikali, kuri nepārdod nepieciešamas preces, nedrīkst atvērties līdz 25. janvārim, un pārsvars pakalpojumu uzņēmumi arī nedrīkst darboties līdz 25. janvārim. Valsts prezidents Levits brīdina, ka ja situācija neuzlabosies, tad ierobežojumi turpināsies un varētu būt papildus ierobežojumi. 

What about the vaccine?

Vaccinations have started in Latvia, but are off to a slow start. The former health minister Ilze Viņķele was replaced due to an inadequate vaccination plan. She was replaced by Daniels Pavļuts who immediately expanded vaccination eligibility to all medical personnel. So far, Latvia has received 23,400 doses of the Pfizer/Biontech vaccine, but as of Jan. 8th, has administered only 5,354 doses. However, the government has confirmed that it ultimately will receive 1.4 million of the 300 million additional Pfizer/Biontech doses purchased by the European Union. Latvia (through the EU) has agreements with 5 different vaccine manufacturers: Pfizer, Moderna, AstraZeneca, Johnson & Johnson, and CureVac. If all of these vaccines are approved, Latvia will receive 4,060,536 doses, which would be enough to vaccinate 2,429,939 people.

Kādas ziņas ir par vakcīnu?

Vakcinēšanās ir sākušās Latvijā, bet temps ir lēns. Bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli nomainīja neapmierinošā vakcinēšanas plāna dēļ. Viņu atvietoja Daniels Pavļuts, kurš uzreiz paplašināja grupu, kurus pirmos vakcinēs, tostarp ieskaitot visus mediķus. Līdz šim, Latvija ir saņēmusi 23 400 devas Pfizer/Biontech vakcīnu, bet līdz 2021. gada 8. janvārim, tikai 5 354 cilvēki bija saņēmuši vakcīnu. Bet valdība ir apstiprinājusi, ka Latvija saņems vēl papildus 1,4 miljonu Pfizer/Biontech devas, kā daļa no ES 300 miljonu devu pirkuma. Latvijai (kā daļa no ES) ir kontrakti ar pieciem vakcīnu ražotājiem: Pfizer, Moderna, AstraZeneca, Johnson & Johnson, un CureVac. Ja visus vakcīnus apstiprina, kā derīgus, Latvija saņems 4 060 536 vakcīnu devas, pietiekam lai potētu 2 429 939 cilvēkus. 

Biešu humuss un kartupeļu pankūkas (Beet Hummus and Potato Pancakes)

Baudiet Larisas Mednes receptes no 2020. gada ALJA Kongresa latviskās virtuves lekcijas!

Enjoy Larisa Medne’s recipes from the 2020 ALJA Kongress Latvian kitchen seminar!

Humuss latviešu gaumē- ar bietēm!

Latvian Style Hummus- with beets!

Sastāvdaļas:

  • 1 15 oz kanna turku zirņu 
  • 2 ēdamkarotes tahini 
  • ½ ēdamkarote kumins, malts 
  • 2-3 ķiploka daiviņas, smalki sakapātas
  • 1 citrona miza un sula
  • ½ krūze sakapātas dilles 
  • 1 liela vai 2 vidēja lieluma bietes, nomazgātas 
  • 1/4 krūze olīveļļas (mazliet bietei, lielākā daļa hummus pašam) 
  • sāls un pipari pēc garšas 
  • Chickpeas (1 15oz can)
  • Tahini (2 tablespoons)
  • Cumin (½ tablespoon)
  • Garlic (2-3 cloves)
  • Juice and zest of one lemon
  • Dill (about ½ cup) (half when mixing everything together; other half on the final product)
  • 1 large beet or 2 medium-sized beets
  • Olive oil (¼ cup) (a bit for the beet, more for the hummus)
  • Salt and pepper to taste

Nepieciešamas virtuves ierīces:

  • Virtuves kombains
  • Cepšanas panna
  • Rīve
  • Dēlis
  • Virtuves nazis
  • Mēramās karotes un krūze
  • Alumīnija folijs

Necessary kitchen tools:

  • Food processor
  • Baking sheet
  • Grater
  • Cutting board
  • Knives
  • Measuring spoons and cups
  • Aluminum foil 

Norādījumi:

  1. Krāsni silda līdz 375 grādiem. 
  2. Bietei nogriež zaļumus un stiebru. Uzlej olīveļļu, sāli un piparu un ietin cieši alumīnija folijā. Cep krāsnī uz pannas 45 līdz 60 minūtes vai kāmēr var viegli iedurt dakšu vai nazi. Kad bietes atdzisušas, nomizo. Ceptas bietes var uzglabāt ledusskapī apmēram 24 stundas. 
  3. Citronam norīvē mizu ar smalku rīvi un paliek sānus.
  4. Turku zirņu kannai nolej škidrumu. (Var arī taupīt šķidrumu lai atvietot olu turpmākās vegānu receptēs. Var lietot cepšanā vai taisīt “bēzes” vai “zefīrus” vegānu stilā!) 
  5. Ja bietes ir lielākas, sagriež uz pusēm vai ceturtdaļām. 
  6. Turku zirņus, tahini, kuminu, ķiploku, citrona mizu, pusi no dillēm, bietes un olīveļļu ieliek virtuves kombainā. 
  7. Pieber sāli un piparu pēc garšas. 
  8. Uzmanīgi iespeiž, lai sēklas neiekrīt, citrona sulu virtuves kombainā. 
  9. Kombinē kamēr maisījums ir gluds. 
  10.  Pēc garšas pieliek vēl sāli, piparus, dilles, vai citas garšvielas. 
  11.  Ieliek bļodā vai citā kārbā. 
  12.  Pārkaisa ar pārejām dillēm.

Tas viss! Var baudīt ar svaigiem gurķiem, burkāniem, čipšiem, maizi vai krekeriem. Lai labi garšo!

  1. Preheat the oven to 375 degrees. 
  2. Cut off the beet leaves and stems. Pour olive oil on the beets and season with salt and pepper. Wrap tightly in aluminum foil. Bake for 45 to 60 minutes or until the beet is soft and you can easily stick a fork or knife into it. Let it cool, then peel. You can keep the beets in the refrigerator for about 24 hours.
  3. Zest the lemon with a grater and put it to the side. 
  4. Drain liquid from chickpeas. (You can also keep the liquid to use as an egg replacement in other recipes. Can be used for baking or making “bases” or “marshmallows” in the vegan style!) 
  5. If beets are large, cut them in half or fourths.
  6. Combine the chickpeas, tahini, cumin, garlic, lemon zest, half of the dill, beets, and olive oil in the food processor. 
  7. Add salt and pepper to taste. 
  8. Squeeze lemon juice into the food processor. Make sure no seeds fall in. 
  9. Blend until the mixture is smooth.
  10. Taste and add more salt, pepper, dill, or other seasoning if you feel you need to.
  11. Put the hummus into a bowl, adding the remaining dill to spruce up your presentation if you wish.

That’s all! Tastes great with fresh cucumbers, carrots, chips, bread, or crackers. Enjoy your hummus!

Kartupeļu pankūkas ar vegānu izvēli

Potato pancakes with a vegan option

Sastāvdaļas:

  • 1 mārciņa kartupeļu, nomazgāti 
  • 1 vidēja lieluma balts sīpols (var lietot mazāk vai vairāk pēc garšas)
  • 1 ēdamkarote ķiploku pulvera 
  • 1/2 tējkarote paprikas 
  • 1 ola vai 1 ēdamkarote linsēklu pulvera un 2.5 ēdamkarotes ūdens (vegānu variantam) 
  • 1/4 krūzes miltu, vairāk ja vajadzīgi
  • sāls un pipari pēc garšas 
  • ¼ krūze olīveļļas
  • 1 lb potatoes
  • 1 medium sized white onion (more or less, to taste)
  • 1 tablespoon garlic powder
  • ½ teaspoon paprika
  • 1 egg (vegan variation: 1 tablespoon ground flaxseed with 2.5 tablespoons water)
  • ¼ cup flour (more, if necessary)
  • Salt and pepper to taste
  • ¼ cup olive oil

Nepieciešamas virtuves ierīces: 

  • Rīve
  • Panna
  • Paliela bļoda
  • Mēramās karotes un krūze
  • Virtuves dvielis ar sīku audumu, marle, vai sietiņš
  • Papīra dvieļi

Necessary kitchen tools:

  • Grater
  • Nonstick pan
  • Medium-sized or large bowl
  • Measuring spoons and cup
  • Kitchen towel, cheesecloth, or strainer
  • Paper towels

Norādījumi:

  1. Nomizo kartupeļus un sīpolu. 
  2. Ierīvē kartupeļus bļodā. Uzdrupini aptuveni pusi tējkarotes sāli un samaisi kopā.  
  3. Uzliek kartupeļu un sāls maisījumu uz dvieļa, marles vai ieliek sietiņā. Izspiež mirtumu no kartupeļiem un atstāj virs izlietnes vai bļodas lai pārējais šķidrums iztek, apmēram 10 minūtes. Jo vairāk mitrums izspiests, jo kraukšķīgākas pankūkas. 
  4. Sarīvē sīpolu un atstāj bļodā. 
  5. Ja lietos linsēklu olu, samaisa vienu ēdamkaroti linsēklu pulveri ar 2.5 ēdamkarotēm ūdeni un atstāj uz aptuveni 10 minūtēm, lai sabiezē.
  6. Kad kartupeļi vairs nesatur daudz mitruma, ieliek bļodā ar sīpoliem. 
  7. Pieliek ķiploku pulveri, papriku, olu vai linsēklu “olu”, miltus, sāli un piparus. Samaisa visu kopā. Ja maisījums nesalīp kārtīgi kopā, pieliek klāt vairāk miltus. Maisījumam vajadzētu būt tā kā “mīkla”. 
  8. Uzsilda pannu uz plīts un ielej eļļu. Kad eļļa ir pietiekami karsta, pieliek apmēram ¼ krūzi kartupeļu maisījumu, izveidojot pankūkas formu. Cep apmēram 5 minūtes uz katras puses, vai kamēr pankūka ir brūna abās pusēs. 
  9. Izcepto pankūku liek uz papīrdvieļa pārklātu sķīvi, lai uzsūktu atlikušo eļļu.
  10.  Turpina cept pārējās pankūkas tādā pašā veidā,  pielejot klāt vairāk eļļas, ja vajadzīgs. 

Labi garšo ar dillēm, skābo krējumu vai pikantu mērci. Vienalga ko tu vēlies! Lai labi garšo!

  1. Peel potatoes and onion.
  2. Place the grater on top of the bowl and shred the potatoes. Sprinkle about ½ teaspoon of salt on top and mix. 
  3. Put the potato and salt mixture on the towel/cheesecloth, or in strainer. Squeeze out the excess moisture from the potatoes and let sit above the sink or bowl for about 10 minutes. The more moisture that can be removed from the potatoes, the crispier the pancakes. 
  4. Shred the onion. 
  5. If using, prepare the flax egg by mixing flaxseed and water, and let sit for 10 minutes to thicken. 
  6. When the potatoes are dry, put them in the bowl with the onions. 
  7. Add garlic powder, paprika, egg or flax egg, flour, salt, and pepper. Mix and add more flour until the mixture resembles a dough. 
  8. Heat a pan on the stove and add oil. When hot, add about ¼ cup of the potato mixture to the pan and shape into a pancake. Cook for about 5 minutes on each side until golden brown. 
  9. Place the finished pancakes on a plate with a paper towel to soak up excess oil. Finish cooking the rest of the pancakes. Add oil to the pan as necessary. 

Serve with dill, sour cream or hot sauce! However you please! Enjoy!

Ziemassvētku rūķīšu saraksts

ALJA Ziņas Christmas Wish List

Ziemassvētki tuvojās! Jā jūs meklējat, kur nopirkt latviešu preces un dāvanas, tad mēs jums palīdzēsim! 

Nav jāmeklē tālāk- te ir mūsu vismīļākie Interneta veikali! Meģināsim atbalstīt latviešus šajā Ziemassvētku laikā.

Christmas is coming up! If you are looking for places to buy Latvian presents, then we are here to help!

No need to look further, here are our favorite webstores. Let’s try and support Latvians and their stores this Christmas.

  1. http://alja.org/shop 

2. http://www.maijarebecca.com/

  1. https://www.etsy.com/shop/InkDesignLV 
  1. https://www.etsy.com/shop/SproutingBaltic 

  1. https://www.etsy.com/shop/BalticVibes
  1. https://www.etsy.com/shop/MyLittleHandicrafts

  1. https://www.etsy.com/shop/SimplyWhiteTshirts 
  1. https://www.etsy.com/shop/BalticJewelryLatvia
  1. https://www.etsy.com/shop/HobbywoolRiga
  1. https://www.etsy.com/shop/LoudLatvian
  1. https://aleksvizulis.com
  1. https://www.etsy.com/shop/Vilkspottery

Mēs iesakam nopirkt šos dārgumus visai ģimenei.

We recommend buying these gems for the whole family.