Piesakies 2×2 nometnes stipendijai no ALAs

2x2-share

ALA piedāvā stipendijas piedalīties šovasar 2×2 nometnei!

2×2 nometnes rīkotāji izsludinājuši pieteikšanos dalībai 2018. gada nometnē, kas notiks Zaļenieku muižā Latvijā no 11. līdz 17. jūlijam. Atbalstot 2×2 kustību un Amerikas latviešu jauniešu līdzdalības iespējas tajā, ALA piedāvā segt 2×2 reģistrācijas maksu pirmajiem desmit dalībniekiem no ASV. Pieteikumi adresējami ALAs stipendiju komisijai un nosūtāmi Andrai Zommerei: azommers@sbcglobal.net. Pieteikumā lūdzam īsi (2 līdz 3 rindkopās) aprakstīt, kādēļ jūs būtu labs kandidāts dalībai 2×2 nometnē ar ALA atbalstu. Plašāka informācija par nometni atrodama mājas lapā: http://2x2pasaule.lv/

The organizers of the “2×2” program have opened registration for this summer’s camp, to be held at the Zalenieki estate in Latvia from July 11 to 17, 2018. In support of the “2×2” movement, ALA offers a stipend to cover registration fees for up to ten participants from the U.S. Please address your request to the ALA Scholarship Committee and send them to Andra Zommere, Director of the ALA Education Office: azommers@sbcglobal.net. Please include a brief statement (2 to 3 paragraphs) on why would you be a good candidate to participate at the 2×2 youth program with the support of the ALA. Requests will be processed in the order they are received. For more information about the camp, please visit: http://2x2pasaule.com/.

Advertisements

DAIĻĀ DĀMA & STALTAIS KUNGS

unnamed27653445_1795543797132134_1395848356_o.jpg

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā Tevi sauc?

AŪ: Mani sauc Ariāna Veronika Ūle.

ĀP: Mani sauc Āris Putenis!

Vai Tu studē universitātē? Kurā? 

AŪ: 2017. gadā absolvēju Bard College ar bakalaura grādu antropoloģijā.

ĀP: Jā, studēju Vermontas štata universitātē, University of Vermont (UVM).

Vismīļākā Kursas/ GVV/ Katskiļu balles dziesma?

AŪ: Black Eyed Peas “I Gotta Feeling” man VIENMĒR atgādinās pirmās klases balles.

ĀP: Oh jeez… nezinu. “Bulletproof” – La Roux?
Uz kurieni Tev gribās ceļot?

AŪ: Ļoti vēlos apciemot Amerikas rietumu štatus, un drīz varbūt sākšu plānot ceļojumu uz Portugāli!

ĀP: Uz Mongoliju, vai kautkur virs polārā loka.

Kas ir Tavs vismīļākais latviešu ēdiens?

AŪ: Protams, ka vienmēr varu apēst nenormāli daudz pīrāgu… Bet kaut kas īpašs, ko tikai ēdu vasarā Katskiļu nometnē: mellenes ar pienu.

ĀP: Neieskaitot pīrāgus? Pelēkie zirņi ar speķu mērci.

Kas ir Tavs vislabākais/sliktākais ieradums?

AŪ: Daru lietas ar nodomu; vienmēr apsvēru un pārdomāju, to ko gribu darīt vai teikt. Bet vissliktākais ir tas, ka bieži vien pārāk daudz kaut ko pārdomāju, vai pār-analizēju, un tad sāku par to uztraukties.

ĀP: Atlikt svarīgus darbus uz pēdējo mirkli.

Kā Tu plāno kultivēt savu latvietību nākamos gados?

AŪ: Tagad, ka esmu atpakaļ Bostonā, es katru nedēļu dziedu Bostonas latviešu korī – mēs gatavojamies uz Latvijas dziesmu svētkiem! Es arī šogad esmu ALJA kongresa rīcības komitējā.

ĀP: Ceru tur pārvākties – uz laukiem. Gribētu uzcelt savu pašu lauka sētu, pēc senlatviešu/viduslaiku sētas paskatu. Sapnis būtu senā sēta, bet ar permakultūrālu nolūku. Vēlētos uzturēt senās tradīcijas un atzīmēt gadskārtu svētkus.

Kā Tu pavadi nedeļas nogali?

AŪ: Tagad nedēļas nogalēs strādāju: sestdienās mācu pirmo klasi latviešu skolā, un svētdienās strādāju beķerejā. Manā brīvā laikā man patīk apmeklēt jogas klases un gatavot ēst.

ĀP: Bieži strādājot restorānā kā pavārs. Kaut gan nogales tiek upurētas, cepšana man ir ļoti tuvu pie sirds, un līdz ar to, tomēr pavadu laiku darot, kas patīk.

Kad biji mazs/maza, vai Tu reiz redzēji daļu no filmas, kura Tevi nobaidīja un no kuras Tev vēl arvien ir bailes šodien?

AŪ: Man ļoti nepatika, kad bērni filmā “Honey I Shrunk the Kids” sastapa milzīgās skudras; bet laimīgā kārtā šodien no skudrām nebaidos.

ĀP: “Jaws”.  Kaut gan man nav īpaši bailes no haizivīm, okeāna tumsa un platība gan izraisa neērtības.

Kas ir pasaulē neredzams, bet Tev gribētos, ka varētu redzēt?

AŪ: Man ļoti interesē kā mūzika vai skaņa izskatītos. Ne tikai skaņas vilņi, bet tās krāsas vai struktūra.

ĀP: Mierīgāku dzīves tempu.

Kas ir Tava mīļākā tautas dziesma, kurā piemin dāmu/meiteni vai kungu/puisi?

AŪ: Jebkāda Jāņu dziesma!

ĀP: “Kūlies pati, kungu rija”

Grāmata par tiem, kas atgriežas Latvijā

neesam aizbegusi gramata

2017. gada 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atverta ASV dzīvojošās publicistes Tatjanas Žagares-Vītiņas grāmata “Neesam aizbēguši”, kuŗā deviņos stāstos atklāti Amerikā dzīvojošu vai uzaugušu latviešu dzīvesstāsti. Grāmatas varoņi ir deviņi dažadu paaudžu cilvēki, kuŗi piedzimuši vai nonākuši Amerikā – Dagnija Lācis, Dainis Rudzītis, Jānis Kukainis, Dace Aperāne, Uģis Gruntmanis, Kristīne Rizga, Sandra Kalve,  Pauls Raudseps un Kārlis Lenšs, kurš darbojies ALJA valdē un bijis tās priekšsēdis.

 Ja kādam Amerikā ir interese iegādāties, jākontaktē Tatjana Žagare-Vītiņa, e-pasts: – tanjavitins@gmail.com.

Mūžībā aizsaukts Uldis Grava

Tika ziņots ka 19. janvārī, Rīgā, mūžībā aizsaukts Uldis Grava. Viņš bija viens no pirmiem ALJA priekšsēžiem, 1961. un 1962. gados, un aktīvi nodarbojās ALJA valdē kā arī lielākā sabiedrībā.

Kaut viņš aizvācās uz Rīgu, Grava uzturēja saistības ar latviešiem Amerikā. 2012. gadā viņš bija aizsūtījis sveicienu ALJAs kongresa valdei 60. kongresam. Šeit pieliekam viņa rakstu.

uldisgrava.jpg

Sveiki svētkos!
Sūtu Jums jubilejas sveicienus no senās pagātnes — tiem, kas Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā darbojās pirms 50 gadiem. Lai
gan ALJA nodibinājās Ņujorkā 1952. gadā ar Kristapu Valteru kā pirmo priekšsēdi, apvienības galvenā darbība pirmajos desmit gados bija
Amerikas vidienē un to vadīja tādi spēka vīri kā Konstantīns Sventeckis, Valters Nollendorfs, Valdis Muižnieks, Laimons Streips un Juris Šlesers, kas toreiz studēja Mičiganas universitātē. Tomēr 9. kongress 1961. gadā atgriezās Ņujorkā un tajā arī mani ievēlēja par apvienības priekšsēdi. Aiz manis sekoja austrumieši Ivars Bērziņš un Andris Ritums. ALJAs kongress pats Ņujorkā pirms 51 gadu nebija īpaši liels delegātu ziņā (zem simta), bet sarīkojumi, rīcības komitejas Māras Bukas (toreiz Perlbachas) vadībā, bija gana plašs. Kongress tika rīkots 1961./82. gadu mijā ar lielu Jaungada sagaidīšanas balli Statler-Hiltona viesnīcā. Spēlēja orķestris desmit vīru sastāvā, bet ieejas maksa bija tikai $3.50. Bez paša kongresa notika mākslas izstāde, rakstnieku vakars, no Vašingtonas atbrauca jauniešu teātris ar Juri Cālīti un Andu Uršteinu galvenajās lomās. Notika jaunatnes darbinieku apaļā galda diskusija, pat atsevišķs kongresam veltīts dievkalpojums. Kongress bija sekmīgs tieši gadu maiņā, ka vēl vairākus gadus pēc tam tika Ņujorkā rīkotas ALJAs dienu ar Jaungada sagaidīšanas balli. Tā 1963./64. gadmijā bija mana kārta vadīt ALJAs dienu rīcības komiteju. Balles cena tajā pašā Statler-Hiltonā jau bija uzkāpusi līdz $4 ieejas maksai, bet bija arī iepazīšanās vakars ar dejošanu ar $2 ieejas maksu. Archīvos atradu, ka šo ALJAs dienu budžets jau bija sasniedzis $5,000. Bija atkal mākslas izstāde, rakstnieku vakars, referātu rīts, teātris “Spēle pilī”, pat formāls bankets ($8 maksa). Pirms 50 gadiem katrā latviešu apdzīvotā pilsētā aktīvi vēl darbojās jaunatnes pulciņi. Tiem tika veltīts daudz ALJAs valdes darbs, tāpat rīkoja dažādas konferences un citus tikšanās iemeslus. Demogrāfijas ziņā arī bija savs ieguldījums. Es kā valdes priekšsēdis vēlāk apprecēju valdes locekli Sarmīti Juberti, bet revizijas komitejas priekšsēdis Juris Cālītis valdes locekli Rutu Bumberi. Gandrīz iedzīvinājām Brīvās pasaules latviešu jaunatnes apvienību, jo kopā sabrauca Amerikas, Kanādas, un Eiropas jaunatnes apvienību vadītāji ar Latviešu studentu biedrības priekšsēdi. Liela loma bija arī politiskiem informācijas pasākumiem. Pirms 50 gadiem sveicot ALJAs 10 gadu jubilejas kongresu biju pārāk pieticīgs. Toreiz apsveikumu nobeidzu ar vārdiem: “Lai apstiprinātu to, ka ALJAs darbs nebeigs turpināties līdz brīdim, kad mūsu tauta atkal atgūs savu brīvību.” Brīvība un neatkarība nu ir atgūta, bet ALJAs uzdevums pulcināt latviešus kopējam darbam turpinās. Lai veicās!
Uldis Grava, ALJAs 7. valdes priekšsēdis, 1961./62. gadā, tagad Latvijā

Līdzjūtībā,

ALJAs Ziņas redaktrises

65. ALJA Kongresa stipendiju saņēmējas

Šogad ALJA izglītības nozare izdeva stipendijas trīs ALJA biedriem, lai veicināt ceļu uz Filadelfiju. Dārija Gulēna-Taube, Liene Lūsis-Zondo, un Daiga Cera bija šī gada laimīgās stipendiju saņēmējas. Tagad, viņas ir aprakstījušas iespaidīgās lekcijas un ko viņas ir ieguvušas no 65. ALJA Kongresa.

Darija 1

Dārija, kura ir otrā meitene no kreisas šajā bildē, šogad piedalijās savā pirmajā ALJA kongresā!

Pagājušo vasaru man Gaŗezera Vasaras Vidusskolā bija dota iespēja piedalīties ‘’Ko Tālāk,, stundā ar Ilzi Vizuli. Viņa mums stāstīja par kongresu un mudināja mums braukt un piedalīties šī gada 65. ALJA Kongresā. Ilze pierunāja gan mani, gan visu manu klasi iesaistīties vairākos latviešu notikumos ārpus vasaras vidusskolas. Viņa mums stāstīja, ka ALJA Kongress būtu labs veids, kā šo iesākt.

Es dedzīgi gaidīju tikties ar saviem sen neredzētiem latviešu draugiem un radiem no ASV. Turklāt es biju sajūsmināta dzirdēt runas, piedalīties pilnsapulcē, redzēt Latvijas simtgades karogu, parakstīt pavadu grāmatu un noklausīties un balsot par ALJA rezolūcijām Latvijas jubilejas darbības gadam. Ar lielu steigšanos un plānošanu es varēju kopā ar saviem draugiem izdarīt visas šīs lietas vienā nedēļas nogalē.

Piektdienas rītā man bija iespēja apmeklēt Līvas Zemītes runu Latvijas pilsonība: Ko darīt, kā saņemt? Līvas spēja plūstoši pārtulkot savu latviski rakstīto runu angļu valodā. Līva iedvēsmoja klausītājus, ieskaitot mūs. Bija grūti ticēt, ka Līva paspēja bez brīdinājuma tulkot savu runu, taču Līva viegli pārslēdzās no latviešu uz angļu valodu, lai visi, kas bija klāt varētu viņu saprast. Līva savā runā arī izskaidroja kapēc iegūt pilsonību ir svarīgi. Es pazīstu daudz Amerikas un Kanādas latviešus, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Tas ir garš process un dažiem tas likās neiespējams, taču pateicoties Līvas runai mēs tagad zinām, ka šovasar Latvijā mums būs iespēja iegūt pilsonību atrāk un vieglāk! Es ceru, ka šajā nākamajā vasarā es varēšu uzdāvināt Latvijai savu pilsonību, kā daļa no ALJAs dāvanu Latvijai simtgadē.

Darija 2

Dārija ar dažiem no viņas vidusskolas klases biedrie

Ar ALJA palīdzību man bija iespēja apmeklēt 65. gada Kongresu Filadelfijā. Bez šī atbalsta es nebūtu varējusi noklausīties runās, satikt Latvijas vēstnieku ASV, balsot pilnsapūlcē, vai satikt jaunus draugus. Šī gada kongress mani iedvēsmoja piedalīties vairākos latviešu notikumos un, lai gan kongress ir tiko beidzies, es jau sāku jūsmot par nākamā gada kongresu Bostonā! Cerams, ka līdz tam laikam varēšu arī iestāties ALJA valdē un piedalīties Kongresā kā pilntiesīgā dalībniece!

-Dārija Gulēna-Taube

>>>|||<<<

Liene 1

Liene, kura ir kreisajā pusē šajā bildē, svin tītardienu Filadelfijas biedrību namā

Šajā pagājušajā amerikāņu pateicības dienā, man tika dota apbrīnojama iespēja ceļot uz Filadelfiju, lai būt daļa no pārsteidzoša notikuma, kongresa. Ne tikai man bija iespēja atjaunot saikni ar saviem Garezerā draugiem, bet man arī bija iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem un ar ALJA valdi. Piedaloties Kongresā, es pārdomāju savu nākotni kā jauna latviete un locekle ALJĀ. Mana balss atskanēja, un es varu teikt, ka man bija neliela daļa valdes un padomes ievēlēšanā.

   Kongresā bija daudzas lekcijas, no kurām izvēlēties. Viena, kas man likās īpaša bija Līvas Zemītes runa par Latvijas pilsonību. Es pazīstu Līvu personīgi, un man jau bija interese par šo projektu. Pirms Kongresa, es zināju ļoti maz par pilsonību un kāpēc ir tik svarīgi Amerikas un Kanādas jauniešiem to iegūt. Līvas runa, un visi manu vecāku draugi, kuri runā par to, cik daudz pilsonība ir mainījusi viņiem dzīvi pataisīja mani vairāk gatavu šai apņemšanai.

Ir vairāki soļi, un dokumenti, kas ir nepieciešami, lai iegūtu pilsonību. Tomēr, tas gods un lepnums kas nāk ar piederību Latvijai padara to visu vērts. Emocionālais faktors nozīmē vairāk man nekā oficiāla definīcija. Maniem cilvēkiem Latvijā, manai ģimenei un draugiem. Latvija ir mana dzimtene.

Uz Latvijas 100. dzimšanas dienas, ALJA dāvina tēvzemei 100 pilsoņus. Es būtu pagodināta un lepna būt daļa no kaut kā tik izcila. Es arī būtu pateicīga uzsākt šo ceļojumu ar ALJAs palīdzību. No 2017.-2021. gadam, ALJA cer saņemt 100 pilsoņus, kas var likties maz, bet var būt tik liela ietekme mūsu valstij. Šie pilsonībai var palīdzēt garantēt gaišāku un radošāku nākotni Latvijai, un es ceru būt daļa no tā.

 Kopumā Kongress bija pārsteidzošs ceļojums, tas var likties visai jautri un ar spēlēm, bet šajā nedēļas nogalē es iemācijos tik daudz par manu valsti un sevi. Es ceru atgriezties ne tikai nākamgad, bet cerams, ka nākamo desmit gadu laikā. Es gribētu personīgi pateikties ALJAi, par palīdzību man nokļūt kongress. Nekad es neesmu bijusi tik lepna būt latvietei.

-Liene Lūsis-Zondo

>>>|||<<<

Daiga 1

Daiga (pirmajā rindā pa kreisi) tītardienu svin Filadelfijas latviešu biedrībā.

Es šogad piedalijos savā trešajā Kongresā, bet savā pirmajā kā ALJA Padomes locekle. Bija iespaidīgi pilnsapulcē klausīties rezultātus iniciatīviem, kuros man bija teikšana. Esmu pateicīga par laiku, kuru varēju pavadīt ar draugiem un jaunām paziņām un, ka tagad sastāvu ALJĀ kā viena ALJA Ziņas redaktrise! Man iznāca klausīties lekciju par ,,manabalss.lv”, un bija manuprāt ļoti iespaidīga: 

 Lekcijai ,,manabalss.lv“, kuru pasniedza Imants Breidaks, bija uzsvars uz Latvijas progresu kā demokrātiska valsts. Manabalss.lv motīvi ir tūlkoti kā “Citizen’s initiatives’ platform”, kur ikkatrs var iesniegt idejas par topošiem Latvijas valsts likumiem. Latvijas veiksme ar Manabalss ir zināma pasaules mērogā, un citām valstīm ir interese ietilpināt līdzīgu sistēmu, dažās Eiropas valstīs un ASV.

Manabalss nav kā citas ASV mājaslapas kā Change.org, bet tiešām atspoguļo īstu iedzīvotāju vēlmes. Katram ir iespēja pieteikt kādu ideju. No tā punkta, Manabalss revīzija pārskata propozīciju, un nodomā ja tā vispār ir likumīga un viņi pieliek vajadzīgo atbalstu no Satversmes. Manabalss nav saistīta ar jebkuru politisko partiju, tātad visas kārtīgi uzrakstītās petīcijas, neatkarīgas no Manabalss viedokļa, tiek uzlādētas. Ja petīcija sasniedz 10,000 atbalstītāju parakstus, tad tā tiek sūtīta un pārrunāta Saeimā.

No visām Saiemai iesniegtām petīcijām kuras ir nākušas no Manabalss, 50% ir tagad likumi, tātad Manabalss ir vissekmīgākā tautas iniciatiīvas platforma pasaulē. Iemesls kādēļ Manabalss ir bijusi teicama petīcijas formulēšanas un parakstīšanas lapa ir jo cilvēka paraksts nāk no viņa indivīdā un savdabīgā bankas konta. Tātad, ir acīm redzams Saeimas deputātiem, ka īsti cilvēki ir parakstījuši šīs petīcijas, un neviens nav vairākkārt parakstījies.

Šīs petīcijas ņem nopietni, un rezultāti ir bijuši fenomenāli. Manabalss.lv ir sešus gadus veca programa, un ikdienā sper soļus turpināt darbību. Ar turpmāko darbību, vairāki projekti ir veidojušies, un Manabalss.lv aug atzinībā, vedot Latvijas godu sev līdz.

-Daiga Cers

Featured image: https://www.coldwellbanker.com/blog/winter-in-philadelphia-must-haves-for-your-philly-home/