2019. gada ALA praktikanti

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf

Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).

Sabīne Brunovska, strādāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA)

Pagājušā vasarā es piedalījos “Pavadi vasaru Latvijā” prakses programā, un es varu teikt, ka tā bija vislabākā vasara manā dzīvē. Mana prakse bija LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības agentūrā), un es daudz iemācījos par to, kā kompānijas strādā behind the scenes. Tas ir neticami, cik daudz es iemācījos! Vislabāk man patika gatavošanās mūzikas festivālam “Kontaktor-2019”. Varēju parunāties ar ļoti daudziem interesantiem muzikantiem. Vispār, es domāju, ka LIAA bija perfekta izvēle man! Ļoti patika piedalīties arī festivālā LAMPA Cēsīs. Mēs varējām noklausīties dažādas lekcijas par biznesa idejām, parunāties ar kompāniju vadītājiem, dzirdēt par viņu piedzīvojumiem, strādājot un dzīvojot Latvijā. Mani ļoti iespaidoja tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, kurš pastāstīja par savu dzīvi Amerikā un to, kā ir dzīvot Latvijā. Pēc tikšanās es tajā mirklī gribēju pārcelties uz Latviju. Es noteikti iesaku visiem vismaz pamēģināt dzīvot un strādāt Latvijā. Tas izmainīja manu dzīvi!

Last summer, I participated in the “Pavadi vasaru Latvijā” internship program and I would say that was the best summer of my life. My internship was with LIAA (Latvia’s Investment and Development Agency) and I learned a lot about how the company works behind the scenes. It’s unbelievable how much I learned! My favorite part was preparing for the music festival “Kontaktor-2019”. I was able to talk to several interesting musicians. Overall, I think LIAA was the perfect choice for me. I also really liked participating in the festival LAMPA in Cēsis. We attended different business lectures and talked to the company’s executives who shared their experiences living and working in Latvia. I was inspired after meeting the Minister President Krišjānis Kariņš who told us about his life in America and what it’s like to live in Latvia. After talking with him, I wanted to move to Latvia. I would tell everyone to at least try to live and work in Latvia. It changed my life!

Pauls Švalbe, strādāja Latvijas Mākslas muzejā (LNMM)

Mākslas muzejā es visbiežāk strādāju informācijas punktā, bet man arī bija iespēja palīdzēt ar izstāžu aplūkošanu muzeja apgaitā kopā ar tehniķi, es pavadīju laiku arī kopā ar grafiku un gleznu restauratoriem un kolekcijas iekārtotājiem. Man pat bija iespēja palīdzēt ar mākslas darbu kārtošanu un arī izbaudīt restaurācijas procesu.

Man ļoti patika būt LNMM, strādāt tādā atmosfērā, kur bija patīkami iepazīties ar visiem kolēģiem. Visi bija ar mieru atbildēt uz maniem jautājumiem un bija vērtīgi arī strādāt Informācijas centrā un citur, kur es varēju palīdzēt citiem.

Tad kad man nebija jāstrādā, man bija iespēja baudīt latviešu ēdienu un arī baudīt Vecrīgu, apmeklējot galerijas un veikalus. Bija iespēja arī baudīt Latvijas mūziku, it sevišķi džezu un rokmūziku. Mēs bijām galveno koncertu festivālā Rīgas Ritmi, kur spēlēja brīnišķīga grupa no Ķīnas. Es iepazinos arī ar dažiem Latvijas muzikantiem.

Mūsu tikšanās ar Krišjāni Kariņu bija interesants pasākums. Viņam bija jāizlemj, kas ir mājas viņu uztverē, un viņam arī kādreiz bija grūtības saprast savu identitāti un to, kur viņš jūtas ērtāk. Viņu situācija jaunībā es vārēju salīdzināt ar savu situāciju un labāk saprast arī savu identitāti. 

At the art museum, I mostly worked at the information desk, but I also had the opportunity to help with exhibitions, along with a technician, I also spent time with graphic and painting restorers and collectors. I was also able to help with the artwork and witness the restoration process.

I really liked being at LNMM; working in an atmosphere where all my colleagues were friendly was amazing. Everyone happily answered my questions. It was a valuable experience working at the information center, as well as wherever I could help.

When I didn’t have to work, I was able to enjoy Latvian food and Vecrīga’s art galleries and stores. I also listened to a lot of live Latvian music, specifically jazz and rock music. We went to the Rīgas Ritmi festival and saw the main concert where a really good group from China played. I also got to meet a couple of Latvian musicians.

Meeting Krišjānis Kariņš was really interesting. He had to decide what home meant to him and where he felt most comfortable as he struggled to understand his own identity. I could relate my childhood experiences to his and started to better understand my identity.

Nākamās desmitgades ieskandināšana

Scroll to read in English!

Vai esi gatavs sagaidīt 2020. gadu? Un – svarīgāks jautājums – vai esi gatavs sagaidīt 2020. gadu latviskā noskaņā? Lasi par latviešu tradīcijām un ticējumiem, kurus var viegli ieplānot Vecgada vakarā! 

Ēdieni

Jāgatavo divpadsmit ēdieni, viens katram mēnesim, lai var uzklāt bagātīgu galdu. Katrs ēdiens atšķirīgā veidā simbolizē veiksmi jaunajā gadā. 

  • Pīrāgi: mājīgums un omulība
  • Āboli: skaistums
  • Pupas: daudzi bērni
  • Zirņi: nebūs jāraud
  • Bietes: būs karstas asinis
  • Skābie kāposti: ja skābo apēd, būs salda dzīve
  • Dzērvenes: sārti vaigi
  • Rutki: veselība
  • Piparkūkas: grezna dzīve
  • Cūkas ribas un šņukuris: spēks un laime
  • Zivis: bagātība
  • Zāļu tējas ar medu: atbaidīs ļaunos garus

Līdz pusnaktij, jāēd divpadsmit reizes. 

Laimes liešana

Izkausē alvu metāla kausā vai lielā karotē. Ātri ielej iepriekš sagatavotā spainī ar aukstu ūdeni. Izlieto laimi pēta sveču gaismā. Redzamie attēli zīlē nākamā gada notikumus. 

Vari arī liet virtuālas laimes: http://laimesliesana.lv

Ticējumi

Jaungada naktī sapņotais piepildīsies. 

Jaungada dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo aizslaucīs veiksmi. 

Ja Jaungada dienā ilgi guļ, visu gadu gulēs. 

Kā citur sagaida Jaungadu?

Dānijā visu gadu krāj vecus traukus. Vecgada vakarā iet un apmētā kaimiņu māju durvis. Jo vairāk saplīsušu trauku pie tavām durvīm, jo vairāk draugu. 

Spānijā un Meksikā ar katru pulksteņa pusnakts sitienu jāapēd viena vīnoga. Visas divpadsmit vīnogas jāapēd līdz pēdējam sitienam. 

Vecgada vakarā Rumānijā un Beļģijā iet runāt ar govīm. Ja izskatās, ka govs saprot un uztver sarunu, būs veiksmīgs gads. 

Laimīgu 2020. gadu!

Ringing in the New Year

Are you ready for 2020? Read about Latvian traditions and superstitions that are easy to incorporate into your night!

Food

Prepare twelve foods, one for each month of the year, to set a plentiful table. Each food symbolizes luck and prosperity in the new year.  

  • Pīrāgi: homeliness and comfort
  • Apples: beauty
  • Beans: many children
  • Peas: no tears
  • Beets: hotbloodedness, temper
  • Sauerkraut: eat sour foods to have a sweet life
  • Cranberries: red cheeks
  • Daikon: health
  • Piparkūkas/Gingerbread cookies: a magnificent life
  • Pig’s ribs and snout: strength and luck
  • Fish: wealth
  • Tea with honey: to ward off evil spirits

By midnight, you must eat twelve times. 

“Laimes liešana”

Melt tin in a large metal ladle. Quickly pour out the melted tin into a bucket previously prepared with cold water. The hardened tin form can be observed in candlelight. The shadows predict what lies ahead in the new year. 

Or do it virtually! http://laimesliesana.lv 

Superstitions

Your New Year’s Eve’s dreams will come true in the coming year. 

If you dust the house on New Year’s Day, you will wipe away all luck. 

If you sleep in on New Year’s Day, you will sleep all year. 

How do others celebrate?

In Denmark, people collect old dishes throughout the year. On New Year’s Eve, everyone throws the dishes on neighbors’ and friends’ doors. Those with the most broken dishes outside their door are said to have the most friends.

At midnight in Spain and Mexico, everyone eats a grape with each stroke of the clock. All twelve grapes must be eaten by the twelfth stroke.  

In Romania and Belgium, people go talk to cows. If the cows appear to understand the conversation, the new year will be successful.

2. “Baltic Advocacy” Diena

Kas tiek padarīts Baltic Advocacy dienā? Izlasiet kā ALJA valdes loceklei Madelēnai gāja šogad!
Pirms divām nedēļām es devos uz Vašingtonu piedalīties Otrajā Baltic Advocacy Day un JBANC (Joint Baltic American National Committee) 13. Baltiešu Konferencē. Es nezināju tieši ko sagaidīt. Zināju, ka piektdien baltieši no vairākiem štatiem ies pie saviem kongresa pārstāvjiem lai lobētu baltiešu intresēs. Lai sagatavotos, izlasiju visus materiālus kur paskaidroja baltiešu svarīgākos jautājumus. Īsumā, mēs lobējām par Three Seas Initiative, kas stiprinātu austrumueiropas attīstību un savukārt pastiprinātu visu Eiropas Savienību, kā arī sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Mēs arī vēlējāmies lai atbalsta turpmāko finansējumu Baltijas valstu drošībai, un Helsinki Commission International Anti-Corruption and Anti-Kleptocracy Bills. Ar pēdējo lūgumu, mēs prasījām neatbalstīt Nord Stream 2 cauruļvadu (pipeline). Jaunaiss vads būtu papildus tagadējam Nord Stream cauruļvadam Baltijas jurā un ja to uzbūvētu, tas dot Krievijai vēl lielāku teikšanu Eiropas un Baltijas valstu enerģijas piegādes jautājumos. (Vairāk par šīm ierosmēm var izlasīt JBANC mājaslapā jbanc.org un Baltivist.com blogā.)
Nākamā rītā, ierados United Methodist Building pāri ielai no Capitol Hill. Es biju trešais cilvēks klāt un iepazinos ar ļoti jauku igauņu pāri no Ohio. Mēs palīdzējām lietuviešu jauniešiem salikt krēslus, un es jau sāku justies kā mājās. Rīta posmā, Ēriks Lazdiņš kopā ar Vytas Aukstuolis no Lietuviešu jauniešu apvienības paskaidroja dienas gaitu. Katram dalībniekam iedeva mapīti ar visiem materiāliem, ieskaitot pie kuriem kongresa pārstāvjiem mēs iesim. Protams, tā bija piektdiena pirms Veterāņu dienas, un vairums kongresa pārstāvju bija aizbraukuši mājās; tādēļ sagaidījām, ka satiksim viņu administratīvos palīgus.
No Ņujorkas, diemžēl, bija ļoti maz cilvēku ieradušies, bet iepazinos ar lietuvieti Rasu, un no ALAs piebiedrojās Dzintars Dzilna. Velāk pie mums piebiedrojās arī igauņu tēvs un dēls John un Aleks Maasik. Mums bija uzdots iet satikties ar Senatoru Gillibrand, Senatoru Schumer un Representatīvu Meng. Neviens no tiem nebija sponsorējuši nevienu no mūsu ierosmēm, tādēļ mēs ar katru administratīvo palīgu runājām un skaidrojām, kāpēc tās ir svarīgas ne tikai Baltijas interesēm, bet arī Amerikas baltiešu un Savienoto Valstu interesēm. Sākumā, pie Rep. Meng birojas, mums kā grupai bija grūti ieiet ritmā, un jūtāmies nedroši. Bet beigās, pie Rep. Sean Patrick Malloney, mums gāja daudz gludāk, un varējām brīvi izteikties. Likās, ka visi bija ļoti pretīmnākoši atbalstīt visus mūsu priekšlikumus. No mana viedokļa, būdama tāda, kurai parasti nav grūti izteikties, šī pieredze pierādīja, ka tomēr bija grūti atrast pareizos vārdus, lai pārliecinātu likumdevējus. Protams, mērķis bija mums, kā Amerikas pilsoņiem satikties ar tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti lai mūs atbalstītu un uzklausītu.
Es ieteiktu šo interešu aizstāvēšanas pasākumu visiem ALJAs biedriem. Tas tiešām liek tev pārdomāt, kas ir svarīgs politiskā ziņā ne tikai latviešiem, bet visiem baltiešiem. Šis pasākums pierāda to, ka jā, mēs kā atsevišķu valstu piederīgie jūtamies dažreiz nedroši un vieni. Bet, man ir jāsaka, ka iepazīstoties ar vairākiem lietuviešiem un igauņiem, nedrošā sajūta izgaisa; visi aizspriedumi, kas mums varbūt agrāk bija, pazuda, un tikai tāda draudzīga enerģija un spēks palika mūsu starpā.
JBANC konferencē, pusdienas pārtraukumā, sēdēju ar Ritu Laimu Bērziņu un Annu Ūdri. Mēs iepazināmies ar draudzīgu igaunieti jau gados. Diemžēl, mēs nekad neuzzinājām viņas vārdu, bet viņa stāstīja par to, kā viņas tēvs izbraucis no Igaunijas pirmā pasaules kara laikā. Viņa pati dzimusi Ņujorkā, bet viņas ģimene vēlāk aizvākusies uz Konektikutu. Kamēr viņa stāstija šo stāstu, es nevarēju beigt skatīties uz viņas skaistajām, lielajām saktām, kas bija piespraustas pie viņas džemperi.
Vēlāk, tajā vakarā, es atrados JBANC un ERKU (Estonian American National Council) kopīgi rīkotajā ballē. Anna un es atkal sēdējām pie tā paša galda, un tā pati igauniete pieskrēja mums klāt, tagad skaistā igauņu tautas tērpā. Viņa mums iečukstēja ausīs: <<Nāciet ar mani!>> Mēs piecēlāmies, un viņa mūs aizveda pie galda, kur sēdēja igauņu jaunieši un mūs iepazīstināja, sakot jauniešiem: <<Te ir latvietes!>> Viņa tad mūs apkampa un atkal iečukstēja: << Nu labi, tagad esmu izdarījusi savu labo darbiņu šim vakaram!>> Un tad viņa jau bija prom. Es paliku bez vārdiem, bet tad mudīgi iepazinos ar trim jaunām igaunietēm. Mēs tūlīt sākām čivināt visas tajā pašā laikā. Man tas atgādināja, kā tas ir kad satiekos ar savām latviešu draudzenēm, kad visas priecīgi un aizrautīgi runājam. Mēs visas teicām viena otrai: <<Kur jūs esat bijuši?>> Es pie sevis nodomāju, cik smieklīgi, ka mēs kā ļaudis no kaimiņu valstīm, Baltijas valstīm, mums vēl ir tik daudz ko mācīties not viens otra.

Vēstule no VZ redaktrisēm

Mēs ļoti gaidam nakamo Vēja zvanu izdevumu Pārdomas par pagātni, un ceram, ka tas jūs iedvesmos sagaidot nakamo ALJA darbības gadu!

Mīļie lasītāj!

Pēc nelielas aizkavēšanās (un pēc dažiem izrautiem zobiem) mēs esam beidzot izdevušas Vēja zvanu rudens izdevumu: rdomas par pagātni! Pēdējā gada laikā, Annelī un es esam meklējušas un vākušas vecus Vēja zvanu publikācijas. Mūsu mērķis izpildot šo projektu ir atgādināt lasītājiem, ALJA biedriem, un zinātkārošiem  cilvēkiem par mūsu bagāto vēsturi. Šajā mazā pētniecības darbā, mēs aptvērām kādu milzu darbu pagājušie ALJA biedri bija veltījuši ne tikai ALJAs iekšējā darba organizēšanai, bet arī Amerikas latviešu sabiedrībai, un latviešu tautas saistībai pasaules mērogā. Mēs abas atklājām, ka šī vēsture, kas ir mūsu vecāku spilgtā atmiņā, ir pārsvarā sveša ALJA biedriem šodien.

Ir svarīgi saprast, ka ALJA agrāk bija politiska organizācija kura bija daļa no kustības, kas palīdzēja stumt Latviju uz brīvības atgušanu 1991. gadā. No 1992. gada, ALJA ir centusies saprast kā izpausties Amerikas latviešu sabiedrībā. Mums ir uzstādījis eksistenciālistisks jautājums – kādēļ turpināt mūsu darbību?

Protams, ka mums ir mūsu tuvās draudzības, pie kurām mēs turamies un kuras novērtējam no bērnības, cauri visām nometnēm un vasaras skolām. Mēs rīkojam foršus pasākumus un ballītes, bet mēs arī piešķiram stipendijas Amerikas latviešu jauniešiem lai braukt uz Latviju pa vasarām strādāt un piedalītos 2×2 seminaros. Mēs esam stiprinājuši saiknes ar tiem no mums kuriem netika iemacīta latviešu valoda bērnībā, bet vēlās valodu trenēt, mīlestību pret kultūru stiprināt, un justies piederīgi Amerikas latviešu sabiedrībai. Mēs pārstāvam jauniešus, publicējam rakstus uz ziņas, debatējam aktualitātes, pārrunājam domas un idējas, smējamies par labām atmiņām, un daram visu ko varam, lai uzturēt spēcīgu un spējīgu diasporu. Bet tomēr, eksistenciālistiskais jauntājums pastāv. ALJA tikai var eksistēt ja mums ir biedri — tas nozimē, ka mums vajag tieši TEVI. Mums ir vajadzīgi ne tikai biedri, bet aktīvi biedri. Aktīvi biedri nozimē tādi, kas ne tikai brauc uz pasākumiem, bet kas grib iesaistīties organizācijas darbā, kas grib brīvprātīgi palīdzēt, kas ne tikai nāk uz pilnsapūlcēm Kongresa laikā, bet kas iesniedz rezolūcijas un par tām balso. ALJA ir gatava uzklausīt jūsu domas, nebaidaties izteiksties!

Mēs tādēļ ceram, ka lasot un apskatot mūsu izdevumu, jums iedegs tādas pašas jūtas kā bija mums kad mēs, nostalģijas pilnas, rakņājāmies VZ un ALJA arhīvos.

Tagad, šķirsti pirmo lapu!

Madelena un Annelī

Īsas pārdomas par pagātni

Nākamais Vēja zvanu izdevums (kas būs pieējams ALJA Kongresā Čikāgā!) būs veltīts tieši pagātnei. Paldies Jānim Skrebelim par pārdomām par pagatni, lai paši varam iedziļināties pārdomās gatavojoties uz jauno Vēja zvanu izdevumu!

Kas ir pagātne? Neiedziļinoties pārāk filozofiskās pārdomās, droši vien lielākā daļa varam piekrist, ka pagātne ir viss, kas noticis līdz šim brīdim (par pagātnes skaidrojumu varētu runāt ilgi, bet tas nav šo pārdomu galvenais mērķis). Bet kā ar mūsu pārdomām par pagātni? Par kuru laika posmu domājam, kad pakļaujamies aicinājumam domāt par pagātni? Par cilvēces pirmsākumiem? Par savu bērnību? Vai par to, ko darījām vakar?

Personīgi, pirmās instinktīvās domas manus prāta ceļus noved pie bērnības: cik dzīve bija  vienkārša, cik pasaule bija vienkārša! Pieaugot bērnības atmiņas kļūst romantizētas un iegūst tādu kā zeltītu ietvaru, tāpēc lielākoties šo laika posmu atceramies kā bezrūpīgu un skaistu. Nereti, kad uznāk vājuma un drūmāku pārdomu brīži, kad dzīve šķiet pārāk sarežģīta, šaubu un problēmu pilna (man ir 24, un es “zinu” īstās dzīves problēmas), uznāk vēlme atkal būt atpakaļ šajā (šķietami) bezrūpīgajā dzīves posmā.

Mēs mēdzam glorificēt pagātni un laikus, kas piedzīvoti – mūsu atmiņas izdzēš daļu no informācijas un paspilgtina atsevišķus emocionālus pārdzīvojumus (gaišus notikumus atceramies daudz priecīgākus, kamēr drūmos brīžus kā sāpīgākos dzīvē). Un tas notiek ne tikai ar mūsu personīgajām atmiņām – bieži dzirdam sentimentu, cik agrāk zāle bija zaļāka, debesis zilākas un dzīve labāka. Par šo sentimentu man pirms pāris nedēļām atgādināja dzirdētais “Rīgas konferencē”, kad Vaira Vīķe – Freiberga komentēja izteikumus par mūsdienu politisko situāciju un ilgām pēc (kaut kad esoša) zelta laikmeta politikā. Viņa minēja,  ka šādi komentāri vairāk atgādina grieķu mītus par šo zelta laikmetu, kad cilvēki agrāk bija skaistāki, labāki, gudrāki utt. un ka tagad mēs esam tikai un vienīgi pasliktinājušies, mums trūkst vērtību, morāles utt. Jāatzīst, ka iedzīvoties šādā sentimentā ir visai viegli, jo ir ērti ieņemt pozīciju, ka tagad viss ir slikti un ka agrāk viss bija labāk. Daudz grūtāk ir iedziļināties un saprast katras situācijas apstākļus un kontekstu, kas bieži vien atver acis un liek saprast, ka šie “zelta laiki” tik zeltīti nemaz nav bijuši.

Manuprāt, ir vērtīgi pagātni neaizmirst, bet tajā pašā laikā nevajag dzīvot pagātnē. Pagātne ir jāpatur prātā, no tās ir jāmācās, jo tikai skatoties atpakaļ mēs varam būvēt jēdzīgu un cerīgu nākotni. Tāpat kā metot šķēpu, ir jāatliecas atpakaļ, lai tas aizlidotu tālāk un augstāk. Tikai jāatceras – nevar tikai atvēzēties – ir arī jāmet! Pagātnes pieredze nekam neder, ja tikai dzīvojam atmiņās un gremdējamies pārdomās, cik labi bija agrāk. Bet, ja uzkrāto bagāžu liekam lietā, ja izvērtējam pagātnē pieļautās kļūdas, mācāmies no tām un balstām savus lēmumus ne tikai savā, bet arī citu pieredzē, tad ir cerība, ka pasauli padarīsim labāku un priecīgāku ne tikai sev, bet arī saviem tuvajiem, mīļajiem un plašākai kopienai!

JJ