Vasara Latvijā

Dziesmu svētku atmiņas: Madelenas svētku gājiens un ārvalstu koru koncerts

Paldies Madelenai Miniatai par aprakstītām atmiņām!

“Braucot uz Latviju es īsti nezināju, ko sagaidīt. Es nupat biju nobeigusi vienu no visgrūtākajiem semestriem universitātē, biju piedalījusies kora nometnē Katskiļos (kamēr slimoju ar laringītu) un es vēl nezināju, vai vasaras prakses darbs bija apstiprināts. Tomēr, es izlidoju no JFK lidostas 29. maijā ar tautastērpu pie vienas rokas un pasi pie otrās, es biju ceļā.

“Pirmo mēnesi nostrādāju ar Ansi Bogustovu TV24 raidījumā ,,GLOBUSS” un Radio 1 raidījumā ,,21. gadsimta latvietis.” Tā bija fantastiska iespēja iejusties žurnālistikā, tomēr es visu laiku nepacietīgi gaidīju iet svētku gājienā un sākt mēģinājumus.

“Es atceros pirmo vakaru, kad sajutu, ka es tiešām tagad piedalīšos pirmo reizi Latvijas Dziesmu un deju svētkos. Es biju izgājusi svinēt draudzenes dzimšanas dienu un es atgriezos mājās normālā laikā, ap trijiem no rīta. Tur uz gultas sēdēja baltā somiņa ar vārdiem “Mēs dziedāsim tālāk no visas sirds.” Es to atvēru un tur bija visas nepieciešamās mantiņas un tā visvērtīgākā  identifikācijas kartīte ar manu bildi un ,,Ņujorkas latviešu koris.” Līdz šim jutās, ka kāds varēs no manis atņemt šo vienreizēju iespēju. Bet kaut kā šī plastmasa kartīte, kurai nav īstenībā nekādas vērtības, īstenoja visus manus sapņus tajā mirklī.

“Pa visu Rīgu sāka uzplaukt interesanti pasākumi, skatuves lēnām sāka parādīties, un Latvijas karogi plivinājās uz katra stūra. Iepriekšējos mēnešos es biju smējusies ar draugiem, ka drošvien staigājot pa ielām dziesmu svētku laikā redzēsim tik daudz draugu un paziņu, un būs nepārtraukts: “Sveiki, sveiki!” un “Čau, čau.” Un tā tiešām arī bija! Sevišķi 30. jūnijā Vērmanes dārza tirdziņā katru reizi, kad pagāju ap stūra, vai pagriezos, bija pazīstama seja. Bija skaidrs, ka visi bija sajūsmināti beidzot būt klāt un gatavi svētku nedēļai.

Ceļā uz mājām no Vērmanes dārza es aptvēru, ka gājiens jau bija sācies un es nevarēšu krustot Brīvības ielu. Es tad skrēju ar margrietiņu vainagu rokā caur cilvēku plūsmai. Beidzot aiz Mildas pie Circle K bija iespēja pārskriet pāri. Staigājot caur Bastejkalna parkam es aptvēru cik tukšs bija parks. Protams, visa Rīga (un Latvija) skatās gājienu. Un tad man sanāca asaras acīs, visi te ir un tagad viss sākās. Es gandrīz negribēju, lai sakās. Lai visam nav tad arī jābeidzas.

“Kad biju beidzot tikusi dzīvoklī un uzvilkusi svētku tērpu un devos pati uz gājienu, iedama pa ielu varēju redzēt citus tautiešus savos tautastērpos, kas skrēja uz gājiena pusi. Starp lielo steigšanos, cilvēka pulkā varēja just, ar smaidošām sejām un svētku gaisotni sirdīs, bez vārdiem izteiktu domu:  “Man par tevi ir prieks!”

“Pēc tam kad biju paēdusi ar draugu ,,Līdo” savos tautastērpos (bucket list: check!), mēs devāmies uz satikšanās vietu. Bija tāda enerģija un haoss. Vienā krustojumā bija tūkstoš smaidošu cilvēku tērpos, karogi plivinājās gaisā, un dziesmas. Starp bildēšanās un sveicieniem, padeva ziņu, ka vēl bija jāgaida divas stundas līdz tam, ka varētu staigāt. Bet neviens par to nelikās sevišķi dusmīgs, jo varējām turpināt baudīt to gaisotni un skatīties, kā citi dalībnieki lepni sastājās.

Gājiens 2 MM

“Laiks bija auksts un mitrs, vējš sāka pūst, un kaut kas krita no debesīm kad pienāca mūsu kārta iet gājienā. Ar ziediem rokā sakām staigāt. Vienīgais, kas man nāca prātā bija tā reize, kad es pašu pirmo reizi ciemojos Latvijā, kad man bija astoņi gadi. Tajā vasarā bija skolēnu dziesmu svētki un es ar savu ģimeni pie Laimas pulksteņa skatījāmies gājienu. Es atceros, ka es tā gribēju būt daļa no tā. Un te nu es biju trīspadsmit gadus vēlāk ar savas mammas tautastērpu mugurā, kuram brunčus šuva mana Mammīte. Es esmu pirmā no manas tiešās ģimenes, kas staigā Latvijas dziesmu un deju svētku gājienā. Man bija milzīgs lepnums sirdī par sevi, par savu kori, saviem draugiem un visiem. Tas pats lepnums man palika visu nedēļu.

“Divas dienas vēlāk, septiņos no rīta koris satikās Esplanādē, lai visu dienu gatavoties uz Pasaules Latviešu koncertu. Man no gājiena jau sāka būt balss trūkums un es tajā rītā uzmodos ar sāpīgu rīkli. Diena bija auksta un slapja un es domāju pie sevīm kā es varēšu pārējo dienu izturēt. Mana balss jau izklausījās labāk pēc kārtīgās iedziedāšanās bet rīkle vēl cieta. Kautkādīgi izcietu vēl sešas mēģinājuma stundas un jutos nosalusi, bet labi. Ar draugiem no sava kora smējāmies un teicām, ka vienīgais veids, kā mūsu balsis tiks cauri koncertam būs ar Balzāma palīdzību.

Ārvalstu koncerts MM

“Pēc tam, ka bijām skrējuši uz mājām pārģērbties un atskrējuši atpakaļ, tiešām izskatījās tā kā gāzīs lietus. Mēs bijām uzvilkušas svīterus un ar garām piedurknēm kreklus. Ar notīm un ūdens pudelēm uznācām uz skatuves. Es biju pārsteigta cik daudz cilvēku bija ieradušies noklausīties diasporas koncertu. Saprotams, bija bezmaksas pasākums, bet ārā laiks bija tiešām tik nežēlīgs, ka šaubos, ka būtu pati apmeklējusi koncertu, ja pašai nebūt bijis jādzied. Tomēr Esplanāde piepildījās ar smaidiem un mēs ar to sakām dziedāt. Tagad atskatoties uz to nedēļu, es domāju, ka es pati nodziedāju labāk šajā koncertā nekā Noslēguma koncertā. Varēja redzēt skatītāju sejās viņu jūtas. Tas man deva stiprāku iedvesmu. Šo iedvesmu jutu visvairāk dziedot ,,Mūsu Tēvs” šajā koncertā, kā arī Noslēguma koncertā. Es domāju, ka tā dziesma ir tik spēcīga. Ne to vārdu dēļ, jo vārdiem dažādu nozīmju cilvēkiem, bet jo tā melodija pati visas emocijas izsaka. Ja tai dziesmai nebūtu vārdu, es domāju, ka tās emocijas ko jūtam, kad dzied un klausās, būtu tik pat spēcīgas. Beigās, kad bijām nodziedājuši klasiķi ,,Gaismas Pils,” es varēju just, ka biju dziedājusi ar savu pēdējo balsi un tas bija to vērts.”

Advertisements

Līga Rīgā

Tāpat kā Kāra, Līga saņēma stipendiju veicināt ceļu uz XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem, un viņa ir to kārtīgi izbaudījusi! Vēlreiz izjūti svētku sajūtas un lasiet tālāk par Līgas dziesmu svētku atmiņām!

Pēc 24 garām, garām stundām ceļā no San Francisko, ierados Rīgā GATAVA piedzīvot manus pirmos lielos dziesmu svētkus Latvijā. Latvijā bija pulkstens viens pēcpusdienā, bet SF trīs no rīta. Izdomāju, ka man nebija vērts pārslēgties no viena laika zonas uz otru, bet labāk baudīt svētku nedēļu tik cik varu abos (vai varbūt pat visās) laika zonās… un gulēt tikai tik ilgi kā saule, un Latvijā, tā neguļ ilgi. Un tā man sākās varena, traka, skaista nedēļa.

Rīgā visu nedēļu bija svinīga gaisotne, kādu tur agrāk nebiju piedzīvojusi. Kurā katrā stundā dziesma skanēja, ielas bija pilnas ar dzīvību, un tautas tērpi bija redzami visos virzienos. Visos virzienos arī bija redzamas pazīstamas sejas. Bija jāatcerās, ka uz visām vietām paies dubultīgi vai trīskārtēji ilgi tikt, jo pa ceļam sastapšu katrā ielas sturī kādu paziņu. Vienu dienu netīšām saskrējos ar Toronto klases biedreni ko nebiju kopš pamatskolas beigšanas redzējusi!

Varētu veselu dienu pļāpāt par dziesmu svētku nedēļu, bet te aprakstīšu dažus no sarīkojumiem un notikumiem kuros piedalījos. Piedalījos dziesmu svētkos tikai kā skatītāja – bet tos arī vajag!

Paldies, paldies, PALDIES ALJAi, ka viņi nodrošināja to, ka varēju apmeklēt dziesmu svētkus Latvijas simtgadē. Šī bija vienreizēja un vērtīga iespēja.

GĀJIENS

Vēl arvien neticu, ka gājiens ilga vairāk nē kā septiņas stundas – no diviem pēcpusdienā līdz pēc deviņiem naktī! Pati ar brāli arī stundām ilgi stāvējām ceļa malā skatoties gājienu. Smaidīju un māju roku visiem dalībniekiem – mana rokas locītava nākamajā dienā bija stīva. Mums blakus stāvēja viens puika kurš izsauca “Sveiciens (kopas nosaukums)” gandrīz katrai dalībnieku kopai, tātad mums iznāca redzēt daudz sajūsminātas sejas kuras atpakaļ sauca “Sveiciens skatītājiem!” Ik pa laiciņam gājienā bija pauze – laikam daži staigāja lēnak nekā citi. Man likās smieklīgi, ka katru reizi pieteicēja tiem kas kavējās izsauca “Pieliekiet soli, ātrāk, ātrāk!” Šie cilvēki staigāja visu ceļu no Vecrīgas līdz stadionam – tas daudziem jau pats par sevi ir iespaidīgi. Nogaidījām redzēt kā mūsu mamma staigāja ar Toronto kori. Izsaucu skaļu “Sveiciens mammai” bet nesaņēmu atbildi. Tikai tad aptvēru cik mammas tur laikam bija…beigās tomēr noķēru viņas uzmanību!

1 Gajiens

TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS IZSTĀDE “RĀDĪTPRIEKS”

Trīs gadus atpakaļ, kad strādāju mākslas muzejā prakses darbā, es iepazinos ar vairākiem mākslas muzejiem un ar dažādām galerijām. Man Rīgas Mākslas Telpa ļoti patika un tāpēc noteikti gribēju to apciemot un apskatīt dziesmu svētku izstādi “Rādītprieks”. Izstādē bija visādi latviski darbi – audumi, keramika, rotas, un tā tālāk. Izstādes uzsvars bija uz tā, kā šie darbi ir radušies, nevis uz gala rezultātu. Man likās, ka šī bija interesanta pieeja tiem darbiem kurus bieži redzam tikai gala formatā. Piemēram, viena nodaļa skaidroja vajadzīgos soļus lai no aitas vilnas darīt zeķes – notiek cirpšana, mazgāšana, kāršana, vērpšana, šķeterēšana, tad adīšana. Ļoti, ļoti šo izstādi baudiju!

2 Raditprieks

VĀRDA DIENA SVINĪBAS AR BIJUŠAJIEM DARBA BIEDRIEM

Trešdien apciemoju Dekoratīvo Mākslas un Dizainu muzeju, kurā strādāju prakses darbā trīs gadus iepriekš. Šis muzejs atrodas vecākajā saglabājusies mūra ēkā Riga (uzcelta 1208. gadā – 800 gadus atpakaļ). Ja varat, to ir noteikti vērts apciemot! Tur izstādija vairāki iespaidīgi gobelēni (tapestries) par kuriem man darba biedrene pastāstija – jo viņi ir tik lieli, daudzi paiet vairākus gadus uzstaisīt. To dienu arī iznāca svinēt vienam darba biedram vārda dienu, tāpat kā mums vairakās reizes sanāca tad, kad tur agrāk strādāju. Savācamies vadītājas kabinetā, svinejām Uldi, un pārunajām kas noticies gan ar muzeju, gan ar mani pedējos trīs gados. Bija tik jauki ar visiem atkal satikties un paciemoties – tie visi bija cilvēki kas mani iepazīstināja ar daudzpusīgo mākslas dzīvi Rīgā.

3 Varda Diena

Viena mana bijušā darba biedrene tagad strādā galvenajā mākslas muzejā, tātad ceturtdien aizgāju tur ciemos viņu satikt un apskatīt “Lielo Māju”. Tur nebiju bijusi kopš pirms renovācijas – viena no galvenajām mainām bija, ka kupols pārveidots no bēniņiem uz vietu, kurā var izstādīt vēl mākslas darbus un par kuru cilvēki var staigāt. Kupolam augsti, augsti griesti un viss nokrāsots balts – skaista telpa.

3.1 Makslas Muzejs

DRAUGIEM GROUP PASAULES LATVIEŠU VAKARS

Draugiem Group ceturtdien rīkoja Pasaules Latviešu vakaru viņu birojā Pārdaugavā. Tur strādā brālēns Māris un viņa draudzene Nora, un man bija zinkārība redzēt kā tur izskatās. Nora ar mums apstaigāja biroju un pastāstija par viņas darbu, un dažādajiem uzņēmumiem kas pieder Draugiem, ieskaitot Printful, kur viņi abi strādā. Birojs bija jauks un tur bija visi plusi kas atrodas daudzos “tech” birojos SF – pusdienas visiem kopā kafetērijā, vingrošanas telpa, un protams arī “ping pong” galds. Man vismīļākais bija cik daudz īstu, zaļu stādu redzēju visur birojā. To vakaru iznāca ciemoties ar vairākām paziņām, kā arī ar dažiem citiem Draugiem Group darbniekiem ko agrāk nepazinu, un sanāca interesantas pārrunas par strādāšanu Latvijā. Grupa Imanta Dimanta uzstājās ar koncertu – forši!

4 Draugiem

VOKĀLSIMFONISKAIS KONCERTS

Man ar ģimeni bija biļetes uz Vokālsimfonisko koncertu, nezināju ko sagaidīt. Koncerts bija iespaidīgs – varena dziedāšana, varena mūzika. Man vislabāk patika otrā programmas daļa, kurā bija jaunākas dziesmas. Mana mīļākā dziesma bija priekšpēdējā – Fantāzija korim un orķestrim Rīgai (Artūrs Maskats). Es to dziesmu pazinu no kādiem Amērikas vai Kanādas dziesmu svētkiem. Dziesmu labi pazinu, bet koris pirmo reizi iestudēja dziesmai jaunu aranžējumu – to ļoti baudiju. Skaisti!

5 Vokalsimfoniskais

DEJU LIELUZVEDUMS “MĀRAS ZEME”

Neticami, ka var būt tik daudz dejotāju vienā vietā! Es visvairāk apbrīnoju to, ka dejotāji tik precīzi veido visādus latviskus rakstus, ko no stadiona augstākajām sēdvietām var redzēt, bet tajā pašā laikā dejo tik raitu polkas soli, ko tikai var redzēt skatītāji pašos zemākajās sēdvietās.

6 Dejas

NOSLĒGUMA KONCERTS “ZVAIGŽŅU CEĻĀ”

Grūti izteikt manas emocijas par noslēguma koncertu vārdos – tas bija kaut kas neaprakstāms. Sēdēju gandrīz pašā pēdējā rindā, tātad varēju redzēt gan visus dziedātājus, gan visus  skatītājus estrāde – 67,253 latviešus. Es skatījos, klausījos, dziedāju, smaidīju, raudāju.

7 Koncerts

SADZIEDĀŠANĀS NAKTS

Tieši pēc tam, kad koncerts beidzās, ar draudzenēm uzskrejām līdz skatuvei un sākām piedalīties sadziedāšanās naktī. Dziedājām, mazliet padejojām, saule uzlēca, vēl dziedājām, vēl dejojām, vēl dziedājām…paliku estrādē līdz kamēr pēdējā dziesma noskanēja. Septiņos no rīta ar pēdējo pulciņu staigāju līdz Mežaparka vārtiem…vēl dziedājām…ilgi gaidījām tramvaju…vēl dziedājām…braucām uz Vecrīgas pusi…vēl dziedājām. Un dziesma manī vēl skanēja divas dienas vēlāk, kad ielidoju atkal San Francisko.

8 Sadziedasanas

8.1 Sadziedasanas

Titulbilde ņemta no https://www.youtube.com/watch?v=CaDOXx8rFUo, pārejās bildes ir saņemtas no Līgas Brammanes.

 

 

Kāra bija Latvijā! Vai Tu?

Tie kuri bijāt Latvijā šovasar, neaizmirstiet piedzīvojumu! Kamēr vasara rit uz beigām, palasiet par Kāras stāstiem braucot uz Latviju piedzīvot Dziesmu un deju svētkus!

Kāra Steele:

Kad mēģināju aprakstīt manu laiku Latvijā, es biju bēz vārdiem. Bija tik vienreizējs piedzīvojums, ka bija grūti kārtīgi visu izteikt. Kā vienmēr, samontēju filmu… šo reiz par saviem “Top Ten” vismīļākajiem vasaras piedzīvojumiem Latvijā. Daži piedzīvojumi bija nesagaidīti, tamdēļ jutos, ka es kārtīgi izbaudīju Latviju, gan svētkos, gan ārpus svētkiem. Nevaru pietiekami pateikties ALJAi par stipendiju, kura nodrošināja manu ceļu, un ALAi par jauko sportu braucienu ar visādiem foršiem pasākumiem un ekskursijām pa visu Latviju.

Kāras 2018. g. vasaras “Top Ten”:

10) ALJAs saviesīgā stundā redzēt cik daudz latvieši no Amerikas bija atbraukuši uz svētkiem. Būt kopā Amerikā ir īpaši un speciāli, bet būt kopā LATVIJĀ bija vel vērtigāk.

9) Paciemoties ar radiem jaukās kafejnīcās un restorānos. Visi bija tik jauki un mīlīgi un tas mani ļoti iepriecināja.

8) Ceļojot pa Latviju ar ALAs sporta braucienu un redzēt kā daba bija tik liela daļa no katras pilsētas, kuru mes izpētījam, gan parkos, gan naturālā dabā, gan pilsētas centros. Tas mani ļoti iepriecināja jo man ir vienmēr bijis iekšejas saites ar dabu un tāpēc, ka daba bija tik saistīta Latvijas ikdienā nostiprināja manu saistību ar Latviju.

7) Braucot pa Mežaparku mežu ar noīrētu velosipēdu un netīšam piebraucot pie burvīga ezera. Es biju tik laimīga un sājutu, ka šis bija vienreizējs piedzīvojums.

6) Noskatot deju uzvedumu un itsevišķi deju “Es gulēju maigu miegu,” kuru kopā ar savu klasi Gaŗezerā biju dejojusi. Man bija sajūta, ka biju labi iemācījusies par latviešu kultūru un mani vecvecāki būtu lepni.

5) Ieceļojot Latvijā pirmo reizi ar savu Latvijas pasi. (Kā angliski saka “‘nuff said.”)

4) Izbaudot milzīgo svētku un valsts sajūsmu no visiem Latvijā. Pat uz tramvaja mēs lustīgi dziedājam kamēr bijām tik saspiesti, ka nevarējam labi elpot.

3) Dejojot un dziedot ar saviem draugiem (kurus es satiku Katskiļu nometnē kad es biju vadītāja, Gaŗezerā kā audzēkne, Katskiļos kā nometniece, un arī tik sen atpakaļ kā Īkšķīšos) sadziedāšanas vakarā līdz kamēr viņi mūs izmeta no Mežaparka lielās estrādes 6os no rīta. Tas bija tik jauks piedzīvojums ar tiem kuriem es biju uzaugusi kopā amerikāņu latviešu vidē.

2) Deju lieluzveduma ģenerālmeģinājuma finālē, kad katrs deju kolektīvs atnesa viņu grupas karogu priekšā kamēr visi stāveja Daugavas stadionā. Bija lielisks moments jo varēju redzēt cik daudz no visām Latvijas pusēm, kā arī pasaules pusēm bija uzturējuši latviešu kultūru.

1) Pat tagad atceroties kā dziedāju ,,Dievs, svētī Latviju!” kopā ar tūkstošiem latviešiem kamēr noslēguma koncertā uzvilka karogu, brīvajā zemē, man uznāk lielas emocijas. Tiešām brinišķīgi.

Paldies! Paldies! Paldies!

Noskataties Kāras video te:

Vasara Latvijā

Pateicoties Elmāra Freiberga testamentārajam novēlējumam, kas domāts latviskās izglītības un kultūras atbalstam, Amerikas latviešu apvienība (ALA) 2015. gadā izsludinājusi vairākas prakses programmas jauniešiem, kuru mērķis ir veicināt latvisko izglītību, kultūru un Latvijas attīstību.

Iepazīsimies!

Vārds: Laura Nīgale
Mājas pilsēta: Esmu no Nudžersijas
Vismīļākais ALJA pasākums: Sirds Līksmo balle
GVV absolvēšanas gads: 2013.g. vasarā
Kā parasti pavadi vasaras? Vasaras vienmēr pavadu latviešu nometnēs un iepriekšējā vasarā strādāju Garezera Bērnu nometnē kā audzinātāja.
Kur Tu mācies? Kur Tu strādā? Studeju jau otro gadu Montclair State University, kura atrodās Nudžersijā. Mans pamatu novirziens ir “family and child studies with a concentration in gerontology.” Pašlaik arī strādāju ar bērniem pirmsskolas vecuma izglītības centrā.

 

Vārds: Līga Brammane
Mājas pilsēta: Toronto, Kanādā
Vismīļākais ALJA pasākums: ALJAs Kongress, kaut tikai esmu bijusi uz vienu (Nujorkā)!
GVV absolvēšanas gads: 2013.g. vasarā
Kā parasti pavadi vasaras? Vidusskolas gados pavadīju vasaras GVV un 2014.g. vasarā strādāju Garezera Bērnu Nometnē.
Kur Tu mācies? Otro gadu studēju arhitektūru Waterloo universitātē Cambridge, Ontario.

Vārds: Astra Dāboliņa
Mājas pilsēta: Park Ridge, ASV
Vismīļākais ALJA pasākums: Kongress. Ir grūti ticēt bet līdz šim esmu apmeklējusi 7 Kongresus.
GVV absolvēšanas gads: 2009.g. vasarā
Kā parasti pavadi vasaras? Iepriekšējās vasaras esmu pavadījusi strādājot gan Gaŗezerā, gan Čikāgā, kā arī ceļojot Eiropā ar draudzenēm.
Kur Tu strādā? Kur Tu mācies? 2014. gadā absolvēju no Loyola University Chicago ar bakalauru grādu vides zinātnē. Strādāju kā vides zinātniece Čikāgā pirms es pieteicos ALA stipendijai, un joprojam dzīvoju Latvijā un strādāju Aerodium Technologies kā tehniksā dokumentācijas sagatavotāja (technical writer). Tā ir kompānija kura taisa vēja tuneļus (līdzīgi “indoor skydiving”).

Vārds: Dāvis Siliņš
Mājas pilsēta: Toronto, Kanādā
Vismīļākais ALJA pasākums: Esmu LNJAK biedrs… tātad atbildēšu ar vismīļāko LNJAK pasākumu… ŠMIJ!
GVV absolvēšanas gads: 2007.g. vasarā

Kur tu strādāji Latvijā?

Laura Nīgale: Šovasar man bija iespēja strādāt prakses darbā ar ALAs stipendiju Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Mani ikdienas pienākumi lielāko daļu bija strādāt ar dokumentu tulkošanu, rakstīšanu un sakopšanu. Bet lielāko daļu bija vairākas iespējas palīdzēt gatavoties muzeja pasākumiem un projektiem. Piemēram: ikgadējais Amatnieku gadatirgus, kurā bija saskaitīts pār pa 28,000 apmeklētāju! Projekts pie kura man bija liels gods piestrādāt bija sakarā ar dokumentālo filmēšanu par Latviju un Latvijas kultūras tradīcijām. Šī grupa, kura filmēja par Latviju, bija no Ķīnas. Tie runāja tikai Ķīniski un vienam bija nelielas spējas angļu valodā. Mans darbs bija tulkot uz vietas starp redaktoriem, kameras operatoram un raidījuma vadītājas manai darbu vadītājai. Sākuma domāju ka tas būtu tik viegli izdarāms darbs, braukāt līdzi šai grupai uz muzeju un atpakaļ un par dažām mazām pilsētām par Latviju, bet ātri iemācījos ka tulkot uz vietas nav tik viegli… Bet līdz nedēļas beigām strādājot ar šo projektu teiktu ka manas attiecības ar darba vadītāju kļuva ļoti tuvas un stipras, iemācījos dažās lietas par ķīniešu kultūru ko iepriekš nezināju (piemērām, ka Ķīniešu kultūra izrāda cienu pret garšīgiem ēdieniem un ka ir paēduši atstājot ēdienu uz šķīvja, viņi visu neapēd!) un pat labākais, man bija iespēja izbraukt no Rīgas un baudīt arī citas pilsētas!

Līga Brammane: Latvijas Nacionālā Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzejā. Es visādos veidos iepazinos ar muzeja darbību – palīdzot gan praktiski izstādes iekārtot un nojaukt, gan radošās darbnīcās, gan birojā ar papīru darbiem. Iepazinos labi ar mākslas dzīvi Rīgā! Ar muzeju man ari bija iespēja apciemot citus muzejus un dažādu izstāžu atklāšanas.

Dažas bildes no LaPas izstāde LNB.

Astra Dāboliņa: LaPas izstāde LNB.

Astra Dāboliņa: Strādājot “Latvieši pasaulē” – muzejā un pētniecības centrā (LaPa), man bija iespēja palīdzēt ar visvisādiem projektiem. Es palīdzēju skenēt, digitāli organizēt un apstrādāt bildes, kā arī palīdzēju ar skaņas režiju, sagatavojot audio failus un attiecīgos laika kodus mūsu dokumentālajai filmai “Vārpa: apsolītā zeme” par latviešu baptistu izbraukšanu uz Brazīliju 20.gs. sākumā. Mūsu lielais projekts šovasar bija sagatavot izstādi Latvijas Nacionalajā Bibliotekā par Kanādas latviešiem, caur kuru izskaidrot, kā latvieši bēga uz Kanādu, un kā viņi uzturēja latvisko identitāti.

Dāvis Siliņš: Man laimējās strādāt tieši kur man visvairāk interesēja, Nacionālā Kino Centrā. Kad es pirmo reizi ierados Kino Centrā, es uzreiz jutos kā mājās — visi kolēģi pulcējās ap galdu ar kafiju un kūkām lai ar mani iepazīsties. Man bija jautāts, kas man interesēja Kino Centrā, un ar to bija izgudrots kādi darbi man būtu piemēroti. Es tulkoju tekstus no latviešu uz angļu valodas Kino Centra mājas lapai. Man arī bija uzdots ražot īsus aiz kulisēm (“behind the scenes”) videoreportāžus par projektiem ar ko Kino Centrs nodarbojās. Šeit tad es ieguvu unikālu ieskatu filmas ražošanas procesā, un nevis tikai tā, kā mani draugi (diletanti) to mēģina. Lasīt tālāk >>>

Vismīļākā maltīte:

Laura Nīgale: Mans vismīļākais latviešu ēdiens bija noteikti smalkmaizītes jo viņas sastāv no visa labākā: latviešu rupjmaize ar Latvijas garšīgo sviestu un vai nu jāņu sieru, jeb svaigiem tomātiem no centrālā tirgus jeb ar speķi!

Astra Dāboliņa: Pirms tiku Latvijā, man it kā negaršoju bietes; tomēr, tās ir atrodams visur Latvijā gan salātos, gan zupās, gan ar kartupeļu biezputru. Vasaras sākumā pagaršoju auksto biešu zupa un aptvēru, ka bietes bija nenormāli garšīgas.

Dāvis Siliņš: Burgeri no Krogs Aptieka, Zoste, un Sprīd-Eats. Burgeri laikam ir izveidojuši jaunu zaru kotletes ciltskokā.

Vismīļākā vieta: 

Vismīļākā atmiņa:

Astra Dāboliņa: Visi pasākumi Latvijā tagad ir jaukas atmiņas.

Astra Dāboliņa: Visi pasākumi Latvijā tagad ir jaukas atmiņas.

Pasaules Latviešu Jaunatnes Seminārs 2×2

Vai ieteiktu citiem pieteikties uz ALA stipendiju nākotnē?

Laura Nīgale: Simti procentu ieteiktu itin visiem pieteikties ALAs stipendijai. Šī tiešām ir vienkārši vienreizēja iespēja uzlabot savu latviešu valodu, piedzīvot dzīvi Latvijā ne tikai ka ciemiņš un satikt jaunus cilvēkus. (Let’s be real, who wouldn’t want to spend their summer in Latvija!?)

Līga Brammane: Jā! Mans galvenais iemesls strādāt Latvijā šovasar bija, lai pieredzētu ikdienas dzīvi tur. Es nezināju, vai man patiktos dzīvot Latvijā uz ilgāku laiku, bet pēc tikai septiņām nedēļām es zināju, ka es to kaut kad gribu darīt!

Astra Dāboliņa: Pateicoties šai ALAs piedāvātajai iespējai, esmu ieguvusi spēcīgus emocionālus iespaidus par Latviju, es iesaku arī citiem jauniešiem piedalīties prakses darbā Latvijā, lai ilgāku laiku padzīvotu mūsu tēvu zemē!

Dāvis Siliņš: Galvenā pievilkšana programmai bija iespēja ceļot pa Latviju un tajā pašā laikā iegūt vērtīgu darbu pieredzi.

BONUS!

Pierādi, ka esi “Ģen Klub” biedrs… kas ir visvērtīgākais gramatikas likums/vārds ko iemācījies kamēr strādāji Latvijā?

Līga Brammane: Kafejnicās “to go” latviski ir “līdzņemšanai

Astra Dāboliņa:
Izbirstēt (zobus) >>> iztīrīt (zobus)
Nogriezt (datoru) ((legit means to cut)) >>> izslēgt (datoru)
Izspert (no kroga) >>> izmest (no kroga)