Zaļās Ziņas

Savvaļas ugunsgrēki (Wildland Fire)

Autors: Kristīna Vītoliņa

Savvaļas ugunsgrēki, ugunsgrēku ekoloģija, un meža saimniecība ir tikpat apstrīdami temati kā vispārējā klimatu krīze. Šie temati man bija galīgi sveši pirms es pārvācos no Tennessee uz rietumu ASV, kur savvaļas ugunsgrēki paliek arvien lielāki un notiek arvien biežāk katru gadu. Šis apraksts nespēs iztirzāt minētos tematus pilnībā, bet piedāvās īsu vēsturi par ASV ugunsdzēsējiem un unikālu perspektīvu no viena pašreizējā ugunsdzēsēja Kalifornijā. Raksta beigās esmu pievienojusi dažus informācijas avotus, bet stingri iesaku jums tālāk pētīt resursus, ja jums interesē zemes ugunsgrēki, ugunsgrēku ekoloģija, un meža saimniecība. 

Zemes ugunsgrēks tipiski ir ugunsgrēks, kas aizdegās zibeņu dēļ, bet mūsdienās redzam zemes ugungrēkus, kuri iesākās cilvēku dēļ. Kaut gan, zemes ugungrēki nav jauna parādība, fosilijas pierāda uguņu iedegumus senās ogļu gultnēs (pirms 359.2-299 miljoniem gadu). Ugunsdzēšanas grupas, kā mēs tās tagad pazīstam, tika dibinātas Bostonā 17. gadsimtā, bet šīs grupas bija spesifiski domātas strukturālo ugunsgrēku dzēšanai. 1886. gadā, Kapteins Moses Harris no Amerikas kavalērijas, iestājās kā komandieris Yellowstone nacionālā parkā. Kavalērijai bija uzdots sargāt un pārvaldīt parku. Dažu dienu laikā, karavīriem bija jāsāka cīnīties pret zemes ugunsgrēkiem un turklāt kļuva par pirmiem atalgotiem zemes ugunsdzēsējiem.

Strādājot Yellowstone parkā, esmu iepazinusies ar dažādiem cilvēkiem, kuri strādā vairākos interasantos amatos. Starp tiem ir Colin Roth, kuru es satiku 2018. gada ziemā, savvaļas avārijas (Wilderness Emergency Technician) apmācību kursā. Colins ir zemes ugunsdzēsējs ASV mežsaimniecības dienestā (United States Forest Service) Kalifornijas štatā. Viņš tagad strādā helikopteru komandā bet ir arī strādājis kā frontes līnijas ugunsdzēsējs (handcrew firefighter) un ugunsdzēsības mašīnu komandā. Colins uzauga Yosemite nacionālajā parkā un seko tēva pēdās kā federāls ugunsdzēsējs. Colins paskaidro ko nozīmē būt zemes ugunsdzēsējam: 

Zemes ugunsdzēsēja darbs ir ļoti atšķirīgs no ‘parastām’ ugunsdzēsēja atbildībām. Mūsu komandas parasti neizsauc medicīniskos gadījumos, satiksmes avārijās, gāzes izplūdēs, jeb strukturālos ugunsgrēkos. Mēs esam augsti kvalificēti profesionāli kam vienīgais mērķis ir apturēt ugunsgrēkus, kas deg mežos, laukos, jebkurā dabas vidē– un mēs to ļoti labi darām. 

ASV valsts zemes ugunsdzēsības sistēma (US Federal Wildland Firefighter System) ir vislielākā visā pasaulē. Sadalam zemes ugunsgrēkus divās kategorijās, un tās nosaka mūsu uzdevumus un ko mēs varam sagaidīt ar sākotnēju uzbrukumu, (Initial Attack) un ‘Extended Attack’ ugunsgrēku. Initial Attack ugunsgrēki ir ugunsgrēki, kas ir diezgan jauni (tie tikai vienu dienu vai pat īsāk deg). Šādi uzdevumi ir ātri, dinamiski, un daudz resursi ir vajadzīgi. Personīgi, man vislabāk patīk strādāt tādos ugunsgrēkos, jo ir ātri jāreaktē, ir ātri jādomā, un tev ir jābūt fiziski gatavam garas stundas nostrādāt kāpot kalnos un ielējās. Pagarinātos uzbrukumos (Extended Attack), ‘kampaņu ugunsgrēki’ var degt dažas nedēļas, vai pat dažus mēnešus. Šiem ugunsgrēkiem vajag milzīgu, koordinētu centienu ar simtiem ugunsdzēsējiem no visas Amerikas. Kampaņu ugunsgrēkiem ir lēnāks temps, jo ir jāplāno lielāki operatīvi mērķi. Jaunākos ugunsgrēkos, parasti esi tieši pie liesmām, bet kampaņas ugunsgrēkos, vari būt jūdzes no liesmām gatavojot un sargājot savu rajonu.

Toties, mūsu komandas struktūrs ir ļoti līdzīgs ‘parastiem’ ugunsdzēsējiem (ar komunikācijas centriem, bataljonas priekšniekiem, kapteiniem, utt.). Federālie zemes ugunsdzēsēji skaitās kā ‘valsts resursi’; tas nozīme, ka mūs var izsaukt jebkādā brīdī, jebkur Amerikā vai nomaļas teritorijās, lai palīdzētu izdzēst ugunsgrēkus. Es patiesi nezinu, kur es būšu dienas beigās. Nav nedzirdēts, ka Kalifornijas zemes ugunsdzēsēji tiek izsaukti uz ugunsgrēkiem Idaho, Kolorādo, Montana, vai citos štatos. Tomēr, pēdējos gados, zemes ugunsgrēki Kalifornijā ir bijuši lieli un prasīgi. 

Zemes ugunsdzēsējiem ir unikāls dzīvesveids, un viņu darbs pieprasa garas stundas un bieži vien ir šausmīgi nogurdinošs gan fiziski, gan garīgi. Kolins paskaidro, ka normāla darba diena aktīvā ugunsgrēkā “iesākās 6os norīt. Katram ir savs rīta uzdevums ‘uguns nometnē’: dažiem ir jāsagatavo darbarīki, dažiem ir jāsaliek šīs dienas ēdiens un ūdens, un dažiem ir jāpiedalās instruktāžā, lai iegūtu jaunāko informāciju no tiem, kas nostrādāja naktsmaiņu. 

Mēs parasti strādājam no pulksten 0800 līdz 1800. Katra diena ir citādāka. Kādreiz mēs novietojam jūdzes garu šļūtenes,citreiz griežam kokus un veģetāciju, lai ugunsgrēku izplatību apturēt. Mēs pārbaudam ugunsgrēku kustību, un nodrošinam, ka uguns nav pārlecis mūsu izveidoto robežu un izveidojusi ‘ugunsbīstamības rajonu’ (hot spot). Mēs izmantojam  helikopterus un ūdenstvertnu-lidmašīnas, lai nomestu ūdeni un uguns palēninātāju. Dažreiz mēs tīšām aizdedzinam augus un veģitāciju ļoti izplānotā un saskaņotā veidā, lai novērstu ugunsgrēku no tā ceļa. Citreiz, mums ir uzdots aizstāvēt mājas vai citas ēkas. Katra darba maiņa, ugunsgrēks, un sezona ir atšķirīga no pēdējās, un šī dažādība pataisa manu darbu interesantu. 

Kad vakarā atgriežamies nometnē, mūsu prioritāte ir paēst vakariņas. Ja esam laimējuši mobīlo signālu mūsu nometnē, tad varam sazvanīt mūsu ģimenes un draugus. Tad ir laiks izgulēties, un norīt visu atkārtot. Parastais uzdevums ilgst 14 dienas. Pēc 14 nostrādātām dienām, mēs atgriežamies ugunsdzēsēju depo, un mums atļauj divas brīvdienas. Toties, 2020. gada uguņu sezona nebija normāla. Kopā ar savu komandu, mēs cīnījāmies ar vienu ugunsgrēku Kalifornijā 65 dienas ar tikai dažām brīvdienām.

Savvaļas ugunsdzēsējam nav viegla vai ērta dzīvošana; mēs guļam uz zemes, un dušas un tīra veļa ir reti dārgumi. Strādāt 14 dienas ir pietiekami grūti, bet strādāt vēl ilgāk var garīgi un fiziski ietekmēt cilvēku. Ir grūti tik ilgi strādāt. Mēs bijām ļoti sajūsmināti atgriezties mājās pie saviem mīļajiem un ‘normālas dzīves’ pēc 65 dienām. 

Aizsardzība pret savvaļas ugunsgrēkiem ir daudz svarīgāk šodien nekā tā ir bijusi pagātnē, jo pasaules iedzīvotāju skaits ir eksponenciāli audzis, un cilvēki tagad dzīvo vietās kur savvaļas ugunsgrēki bieži deg. Līdz ar to, uguns ekoloģija un izpratne par to, kā aizstāvēt mūsu vidi ir ļoti svarīgas. Kaut gan, ugunsgrēki nav vienmēr apdraudoši vai kaitīgi dabai. Uguns ir svarīga un nepieciešama daļa no ekosistēmas. Kolins paskaidro:

“Savvaļas ugunsgrēki ir dabiski un notika sen pirms cilvēku eksistences. Mežiem un pļavām VAJAG degt, lai tie būtu veselīgi. Zemas intensitātes savvaļas ugunsgrēki sadedzina to, kas ir viegli uzliesmojošs zemes virsū (priežu/eglu skujas, beigti koki, utml.). Kad beigtā veģetācija sadeg, tas atļauj jauniem augiem ieņemt vairāk ūdeni un gaismu. Uguns arī atdod zemei  uzturvielas. Daudz augu sugas ir attīstījušās paļaujoties uz uguni. Piemēram, daudzveidu čiekuri tikai atverās un palaiž sēklas ar uguns siltumu. No mežsaimniecības viedokļa, noteiktie ugunsgrēki ir nepieciešami, jo veselīgiem mežiem vajag periodiski degt. Ar noteiktiem ugunsgrēkiem, ugunsdzēsējiem ir iespēja kontrolēt uguņu spēku, lai visefektīgāk palīdzēt ekosistēmai.

Nav noslēpums, ka savvaļas ugunsgrēki ir intensīvāki un bīstamāki pēdējos gados nekā tie ir jebkad bijuši. Vairāki faktori šo īstenību ir ietekmējuši, bet pārmērīgi no tiem ir klimatu pārmaiņasmaiņas. Uguņu sezonas mūsdienās ir siltākas un sausākas, kas rada izkaltušus kokus un zāles–viss var ļoti viegli un pēkšņi aizdegties. Šeit, kur es strādāju, mitruma saturs decembrī ir uzskatāms kā “kritiski sauss” salīdzinot ar ‘normālu’ augustu. Uguņu intensitāte arī  aug finansējumu dēļ; mums vienkārši nepietiek budžets, lai izpildītu noteikto dedzināšanas projektus. Beigtie koki tad sakrājās, un rada saucamo ‘sērkociņu kastes’ efektu (tinder box effect). Šo iemesļu dēļ  mēs redzam tik neparastu un nepiedzīvotu uguņu uzvedību. Uguns parasti lēni kustās gar zemi, bet mēs tagad redzam lielas liesmas, kādreiz 200 pēdu garas, kas ļoti ātri kustās. 

Cilvēce būtiski ietekmē cik nāvīgi un smagi savvaļas ugunsgrēki ir kļuvuši. Neatiecīgi uz tavām domām par cilvēku ieraisītām klimata maiņām, ir vienkāršs fakts, ka cilvēku darbība ir ietekmējusi savvaļas ugunsgrēkus. Es pats esmu šo piedzīvojis. 2020. gada uguņu sezonā sadega visvairāk zemes akri kopš 1910. gada. Mūsu uzvešanās un darbības ir izraisījušas siltākas un sausākas vasaras, kas rada lielākus un distruktīvākus savvaļas ugunsgrēkus. Īpaši ASV rietumos, augstākas temperatūras un lietus trūkums izraisa sausumu; mitrums izgaro no zemes un augiem, un tie viegli kļūst par spridzekļiem. Savvaļas ugunsgrēki tad aug nekontrolējama tempā. Vissvarīgākā lieta, ko es citiem varu pamācīt, ir, ka cilvēku dēļ savvaļas ugunsgrēki paliek arvien sliktāki katru sezonu.  

Savvaļas ugunsdzēsības darbs ir grūts un neatlaidīgs, un tas pieprasa īpaši uzticīgus strādniekus.  Ar visām neērtībām un grūtībām, Kolins tomēr ir dedzīgs par darbu, kas iesākās kā eksperiments:

Es strādāju kā būvnieks pēc augstskolas, un nebiju laimīgs. Es zināju, ka man vajadzēja kaut kādu dzīves pārmaiņu, bet nezināju, ko darīt. Mans tēvs ir bijis valsts ugunsdzēsējs 35 gadus, un ieteica to pamēģināt vienu sezonu. Es pieteicos un piekritu nostrādāt tikai 6 menēšus, domājot, ka varēšu citu darbu atrasts, ja man ugunsdzēsība nepatīk. Man jau pēc pirmās nedēļas šis darbs kļuva par sirdslietu. 

Un, neskatoties uz šīs jomas raksturīgiem riskiem un bīstamībām, savvaļas ugunsdzēsība piedāva diezgan unikālus un neaizmirstamus piedzīvojumus: 

Dažreiz, visneaizmirstamākie momenti ugunsdzēsējiem nav pat saistīti ar ugunsdzēšanu. Es vienreiz strādāju nakts maiņā Yosemite nacionālajā parkā, un tajā vakarā bija visskaistāka meteoru plūsma, ko jebkad esmu redzējis. Gulēju uz ugunsdzēsības mašīnas jumta un jutos tik laimīgs. 

Savvaļas ugunsdzēsība ir grūts darbs, kam ir vajadzīgs niansētas prasmes un īpaša kompetence. Šis darbs ir absolūti kritisks mežsaimniecībai, it sevišķi ar to, ka ugunsgrēki paliek arvien bīstamāki katru gadu. Kā parka uzraugs, kurš nodrošina parka apmeklētāju drošību, esmu ļoti pateicīga ugunsdzēsējiem, kuri uzdod ikdienas ērtības un ir ar mieru saskarties ar briesmām, lai sargāt mūs un mūsu iemīļoto dabu. 

Wildland fire, fire ecology, and forest management all seem to be as highly controversial as climate change itself. All of this was completely foreign to me before I moved from Tennessee to the western US, where wildfires are increasing in size and magnitude every single year. This article will by no means be a complete guide into understanding wildland fire, but my hope is to expose you to some new perspectives and information. I’ve referenced some resources about wildfires and their effects here, but I encourage you to do some additional research on your own if the topic interests you. 

Historically, lightning has been the cause of most wildfires, though the modern age has seen an increase in “wildfires” that have a human ignition source. Wildfires are not a new phenomenon, however; we have fossil evidence of fire in coal beds of the Carboniferous period (359.2 – 299 million years ago).1 The fire service saw its beginnings in Boston, MA in the 1600’s, but this was in a structural fire fighting posture. In 1886, Captain Moses Harris from Troop M of the 1st United States cavalry took over command of Yellowstone National Park, where his cavalry was tasked with managing the administration and protection of the park. Within days of their arrival, the soldiers had to begin fighting wildfires, becoming the first wildland firefighters to be paid for their service. 2

Working at Yellowstone, I have met many different people in many different lines of work, and among them is Colin Roth. Colin and I met at a Wilderness Emergency Medical Technician training in Lander, Wyoming in the winter of 2018. Colin is a wildland firefighter for the United States Forest Service based out of California. He is currently working for a fire attack helicopter crew, but has also served on fire hand crews and wildland fire engines. Colin was born and raised in Yosemite National Park and is following in his father’s footsteps as a federal wildland firefighter. I asked Colin to explain what it means to be a wildland firefighter: 

“The job of a federal wildland firefighter is not like the job of a normal “firefighter”. We don’t (usually) respond to medical aids, traffic collisions, gas leaks, or house fires. We’re highly skilled and trained personnel that have one mission- contain fires burning in forests, grasslands, and everything in between, and we’re quite good at it. The US Federal Wildland Firefighter System is the biggest firefighting agency in the entire world. There are two types of wildfires we respond to: Initial Attack and Extended Attack fires. Initial Attack fires are wildfires in the early stages (24 hours or younger). These are fast paced, dynamic, and require all-hands-on-deck. Personally, these are my favorite types of fires as they require a fast response, quick decision making, and test the limits of your physical fitness. Extended Attack fires, or “Campaign Fires” can last anywhere from a few weeks to a few months. These fires require a massive coordinated effort from upwards of hundreds of firefighters from all around the US. The pace is a bit slower as Extended Attack fires require more time to plan for larger operational objectives. With Initial Attack fires, you’re often right against the flames fighting fire. With Extended Attack fires, you could be miles away preparing an area for the fire’s impending progression.

However, just like a normal “firefighter” we have a similar structural system (dispatch centers, battalion chiefs, captains, etc). Federal wildland firefighters are a “national resource” meaning we can respond anywhere in the United States and outlying territories to aid in wildfire suppression at any given time. I truly do not know where I’m going to end up at the end of the day when I go to work. It’s not uncommon for crews in California to respond to fires in Idaho, Colorado, Montana, etc. However, as of late, the fires in California keep us quite busy. 

Wildland firefighters live a very unique lifestyle, working long shifts that are extremely demanding both mentally and physically. Colin explains that a normal day shift for an active fire “ usually starts around 6am. First thing in the morning at fire camp everyone on the crew has a different morning chore. Some prep equipment for the day, some get food and water for the crew, some attend intelligence and fire behavior briefings to see our mission for the day and catch up on any notable events from the night shift.

We’re usually out on the fire line from 8am-6pm. Every day on the line is different. We could be putting in miles of hose line, cutting the fireline with chainsaws and an assortment of shovel-like tools to remove vegetation from the fire’s path. We could be patrolling the fireline for any hotspots that could jump out of the fire area. We could be working with helicopters and tanker planes to drop water and fire retardant. We could be purposefully lighting fires in a coordinated effort to remove vegetation in front of a fire’s path. We could be defending structures or ranches. When we get back in camp at night, our priority is dinner. If you’re lucky enough to have cell service, you might chat on the phone with loved ones. Then we try to get some sleep, then wake up and do it all over again, and again, and again. 

Every shift, fire, and season is completely different from the last. The variety is what keeps the job exciting.

A “normal” fire assignment is 14 consecutive shifts. After our 14, we return to our station and take 2 days off and get ready for the next fire. Having said that, there was nothing normal about the 2020 fire season. This season, my crew was attached to a single fire in CA for 65 days. Every once in a while we would get a day off, but for over 2 months, we were on one single fire.

It’s a pretty uncomfortable lifestyle. You sleep on the ground, and showers and laundry are a rare commodity. 14 days is hard enough, but a fire assignment of that length can really start to wear on you mentally and physically. It can be tough to keep your head and body in the game for that long. We were excited to finally return to our station, loved ones, and life as “normal” after 65 days.”

As humans have expanded across the globe and evolved throughout time, fire protection has become an increasing necessity. As communities develop into the wildland urban interface, (any area where human-made structures exist within an area prone to wildfire) fire ecology and awareness of defensible space has become more and more important. This, however, does not mean that fire should be regarded as a purely destructive force. Colin explains that

“Wildfires are completely natural and have been happening longer than humans have been around. Forests and grasslands NEED to burn to be healthy. Low intensity fires remove the build-up of dead fuel on the ground (think pine needles, sticks, and dead trees). This allows young plants to receive more water and sunlight to grow. Fires also return key nutrients back to the soil for healthy plant growth. Many species have evolved to be dependent on fires. For example, pine cones from many species require the heat from fire to open the cone to release seeds. This is why prescribed burns are so necessary from a forestry viewpoint. A well-managed, healthy forest requires periodic burning from low intensity fires. With prescribed burns, firefighters can control the intensity of the fire to meet these objectives.

The extreme wildfires of recent years are a result of multiple factors: “Most notably, climate change is trending fire seasons to be much more hot and dry, which results in trees, brush, and grass being exceptionally dry and susceptible to fire. Currently  [in my assigned] forest, the moisture content of the brush in December is what we would consider “Critically Dry” for a normal August. Fire severity is also increasing due to restricted funds. We simply do not have enough money to complete prescribed burning projects during the winter months, leading to an accumulation of dead fuel and the “tinder box” effect. Couple these two factors together and we’re seeing unprecedented fire behavior. Instead of slow moving fires confined to the ground, we’re seeing walls of fire up to 200 feet high moving miles in a matter of minutes.

Humans are directly causing wildfires to become more deadly and severe. Regardless of your opinion on human-caused climate change, it is quite simply a fact that the actions of humans over time have caused wildfires to become explosive. I have literally seen this first-hand. The 2020 fire season saw the most acres burned since 1910. Our actions over time have caused summers to be hotter and drier, resulting in larger and more destructive wildfires. Rising temperatures have caused widespread droughts in the West, resulting in the little amount of moisture in the soil and plants to evaporate, leaving fuels super-explosive, making fires grow at an uncontrollable rate. The most important thing I would like for you to know about wildfires, is that we are making them worse every season.”

The work of wildland firefighting is arduous and taxing, and requires dedicated personnel. Despite its discomforts and rigorous demands, Colin is extremely passionate about a job that first started as an experiment:

I was working heavy construction after graduating college and I was pretty unhappy. My dad has been a federal firefighter for over 35 years and suggested I just give it a try for a fire-season. I told myself that I would give it a shot for 6 months, and if it wasn’t for me, I’d try something else. After the first week of the season, I was hooked and loved every second of it.

And, despite the job’s hazards and risks, working intimately with our country’s forests and parks can provide some pretty memorable experiences:

Sometimes the most memorable parts of fires aren’t really related to fighting fire at all. One memorable experience was working a night shift on a fire in Yosemite National Park. That night was the most amazing meteor shower I have ever seen in my life. I remember laying on top of the fire engine at about 3 AM just watching countless shooting stars feeling so lucky. 

Wildland firefighting is a difficult job that requires a nuanced skill-set and expertise, and an indispensable piece of the forestry picture as these fires become more dangerous with each season. As a Park Ranger protecting a park’s visitors, I am very thankful for all the firefighters that put their lives on hold to face danger in order to protect everyone and the wild spaces we cherish. 

*Parts of my interview with Colin have been edited for clarity

  1. Pyne, S. J. (1997). Fire in America: A Cultural History of Wildland and Rural Fire (Weyerhaeuser Environmental Books) (Reprinted.). University of Washington Press.
  1. National Fire Fighter Wildland Corp. (2015, May 4). The History and Evolution of Wildland Firefighting. The National Firefighter. https://www.nationalfirefighter.com/blog/The-History-and-Evolution-of-Wildland-Firefighting

Barnes, B., Zak, D. R., Denton, S. R., & Spurr, S. H. (1998). Forest Ecology (4th ed.). Wiley.