Latvieši ziņās

2. “Baltic Advocacy” Diena

Kas tiek padarīts Baltic Advocacy dienā? Izlasiet kā ALJA valdes loceklei Madelēnai gāja šogad!
Pirms divām nedēļām es devos uz Vašingtonu piedalīties Otrajā Baltic Advocacy Day un JBANC (Joint Baltic American National Committee) 13. Baltiešu Konferencē. Es nezināju tieši ko sagaidīt. Zināju, ka piektdien baltieši no vairākiem štatiem ies pie saviem kongresa pārstāvjiem lai lobētu baltiešu intresēs. Lai sagatavotos, izlasiju visus materiālus kur paskaidroja baltiešu svarīgākos jautājumus. Īsumā, mēs lobējām par Three Seas Initiative, kas stiprinātu austrumueiropas attīstību un savukārt pastiprinātu visu Eiropas Savienību, kā arī sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Mēs arī vēlējāmies lai atbalsta turpmāko finansējumu Baltijas valstu drošībai, un Helsinki Commission International Anti-Corruption and Anti-Kleptocracy Bills. Ar pēdējo lūgumu, mēs prasījām neatbalstīt Nord Stream 2 cauruļvadu (pipeline). Jaunaiss vads būtu papildus tagadējam Nord Stream cauruļvadam Baltijas jurā un ja to uzbūvētu, tas dot Krievijai vēl lielāku teikšanu Eiropas un Baltijas valstu enerģijas piegādes jautājumos. (Vairāk par šīm ierosmēm var izlasīt JBANC mājaslapā jbanc.org un Baltivist.com blogā.)
Nākamā rītā, ierados United Methodist Building pāri ielai no Capitol Hill. Es biju trešais cilvēks klāt un iepazinos ar ļoti jauku igauņu pāri no Ohio. Mēs palīdzējām lietuviešu jauniešiem salikt krēslus, un es jau sāku justies kā mājās. Rīta posmā, Ēriks Lazdiņš kopā ar Vytas Aukstuolis no Lietuviešu jauniešu apvienības paskaidroja dienas gaitu. Katram dalībniekam iedeva mapīti ar visiem materiāliem, ieskaitot pie kuriem kongresa pārstāvjiem mēs iesim. Protams, tā bija piektdiena pirms Veterāņu dienas, un vairums kongresa pārstāvju bija aizbraukuši mājās; tādēļ sagaidījām, ka satiksim viņu administratīvos palīgus.
No Ņujorkas, diemžēl, bija ļoti maz cilvēku ieradušies, bet iepazinos ar lietuvieti Rasu, un no ALAs piebiedrojās Dzintars Dzilna. Velāk pie mums piebiedrojās arī igauņu tēvs un dēls John un Aleks Maasik. Mums bija uzdots iet satikties ar Senatoru Gillibrand, Senatoru Schumer un Representatīvu Meng. Neviens no tiem nebija sponsorējuši nevienu no mūsu ierosmēm, tādēļ mēs ar katru administratīvo palīgu runājām un skaidrojām, kāpēc tās ir svarīgas ne tikai Baltijas interesēm, bet arī Amerikas baltiešu un Savienoto Valstu interesēm. Sākumā, pie Rep. Meng birojas, mums kā grupai bija grūti ieiet ritmā, un jūtāmies nedroši. Bet beigās, pie Rep. Sean Patrick Malloney, mums gāja daudz gludāk, un varējām brīvi izteikties. Likās, ka visi bija ļoti pretīmnākoši atbalstīt visus mūsu priekšlikumus. No mana viedokļa, būdama tāda, kurai parasti nav grūti izteikties, šī pieredze pierādīja, ka tomēr bija grūti atrast pareizos vārdus, lai pārliecinātu likumdevējus. Protams, mērķis bija mums, kā Amerikas pilsoņiem satikties ar tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti lai mūs atbalstītu un uzklausītu.
Es ieteiktu šo interešu aizstāvēšanas pasākumu visiem ALJAs biedriem. Tas tiešām liek tev pārdomāt, kas ir svarīgs politiskā ziņā ne tikai latviešiem, bet visiem baltiešiem. Šis pasākums pierāda to, ka jā, mēs kā atsevišķu valstu piederīgie jūtamies dažreiz nedroši un vieni. Bet, man ir jāsaka, ka iepazīstoties ar vairākiem lietuviešiem un igauņiem, nedrošā sajūta izgaisa; visi aizspriedumi, kas mums varbūt agrāk bija, pazuda, un tikai tāda draudzīga enerģija un spēks palika mūsu starpā.
JBANC konferencē, pusdienas pārtraukumā, sēdēju ar Ritu Laimu Bērziņu un Annu Ūdri. Mēs iepazināmies ar draudzīgu igaunieti jau gados. Diemžēl, mēs nekad neuzzinājām viņas vārdu, bet viņa stāstīja par to, kā viņas tēvs izbraucis no Igaunijas pirmā pasaules kara laikā. Viņa pati dzimusi Ņujorkā, bet viņas ģimene vēlāk aizvākusies uz Konektikutu. Kamēr viņa stāstija šo stāstu, es nevarēju beigt skatīties uz viņas skaistajām, lielajām saktām, kas bija piespraustas pie viņas džemperi.
Vēlāk, tajā vakarā, es atrados JBANC un ERKU (Estonian American National Council) kopīgi rīkotajā ballē. Anna un es atkal sēdējām pie tā paša galda, un tā pati igauniete pieskrēja mums klāt, tagad skaistā igauņu tautas tērpā. Viņa mums iečukstēja ausīs: <<Nāciet ar mani!>> Mēs piecēlāmies, un viņa mūs aizveda pie galda, kur sēdēja igauņu jaunieši un mūs iepazīstināja, sakot jauniešiem: <<Te ir latvietes!>> Viņa tad mūs apkampa un atkal iečukstēja: << Nu labi, tagad esmu izdarījusi savu labo darbiņu šim vakaram!>> Un tad viņa jau bija prom. Es paliku bez vārdiem, bet tad mudīgi iepazinos ar trim jaunām igaunietēm. Mēs tūlīt sākām čivināt visas tajā pašā laikā. Man tas atgādināja, kā tas ir kad satiekos ar savām latviešu draudzenēm, kad visas priecīgi un aizrautīgi runājam. Mēs visas teicām viena otrai: <<Kur jūs esat bijuši?>> Es pie sevis nodomāju, cik smieklīgi, ka mēs kā ļaudis no kaimiņu valstīm, Baltijas valstīm, mums vēl ir tik daudz ko mācīties not viens otra.

Vēstule no VZ redaktrisēm

Mēs ļoti gaidam nakamo Vēja zvanu izdevumu Pārdomas par pagātni, un ceram, ka tas jūs iedvesmos sagaidot nakamo ALJA darbības gadu!

Mīļie lasītāj!

Pēc nelielas aizkavēšanās (un pēc dažiem izrautiem zobiem) mēs esam beidzot izdevušas Vēja zvanu rudens izdevumu: rdomas par pagātni! Pēdējā gada laikā, Annelī un es esam meklējušas un vākušas vecus Vēja zvanu publikācijas. Mūsu mērķis izpildot šo projektu ir atgādināt lasītājiem, ALJA biedriem, un zinātkārošiem  cilvēkiem par mūsu bagāto vēsturi. Šajā mazā pētniecības darbā, mēs aptvērām kādu milzu darbu pagājušie ALJA biedri bija veltījuši ne tikai ALJAs iekšējā darba organizēšanai, bet arī Amerikas latviešu sabiedrībai, un latviešu tautas saistībai pasaules mērogā. Mēs abas atklājām, ka šī vēsture, kas ir mūsu vecāku spilgtā atmiņā, ir pārsvarā sveša ALJA biedriem šodien.

Ir svarīgi saprast, ka ALJA agrāk bija politiska organizācija kura bija daļa no kustības, kas palīdzēja stumt Latviju uz brīvības atgušanu 1991. gadā. No 1992. gada, ALJA ir centusies saprast kā izpausties Amerikas latviešu sabiedrībā. Mums ir uzstādījis eksistenciālistisks jautājums – kādēļ turpināt mūsu darbību?

Protams, ka mums ir mūsu tuvās draudzības, pie kurām mēs turamies un kuras novērtējam no bērnības, cauri visām nometnēm un vasaras skolām. Mēs rīkojam foršus pasākumus un ballītes, bet mēs arī piešķiram stipendijas Amerikas latviešu jauniešiem lai braukt uz Latviju pa vasarām strādāt un piedalītos 2×2 seminaros. Mēs esam stiprinājuši saiknes ar tiem no mums kuriem netika iemacīta latviešu valoda bērnībā, bet vēlās valodu trenēt, mīlestību pret kultūru stiprināt, un justies piederīgi Amerikas latviešu sabiedrībai. Mēs pārstāvam jauniešus, publicējam rakstus uz ziņas, debatējam aktualitātes, pārrunājam domas un idējas, smējamies par labām atmiņām, un daram visu ko varam, lai uzturēt spēcīgu un spējīgu diasporu. Bet tomēr, eksistenciālistiskais jauntājums pastāv. ALJA tikai var eksistēt ja mums ir biedri — tas nozimē, ka mums vajag tieši TEVI. Mums ir vajadzīgi ne tikai biedri, bet aktīvi biedri. Aktīvi biedri nozimē tādi, kas ne tikai brauc uz pasākumiem, bet kas grib iesaistīties organizācijas darbā, kas grib brīvprātīgi palīdzēt, kas ne tikai nāk uz pilnsapūlcēm Kongresa laikā, bet kas iesniedz rezolūcijas un par tām balso. ALJA ir gatava uzklausīt jūsu domas, nebaidaties izteiksties!

Mēs tādēļ ceram, ka lasot un apskatot mūsu izdevumu, jums iedegs tādas pašas jūtas kā bija mums kad mēs, nostalģijas pilnas, rakņājāmies VZ un ALJA arhīvos.

Tagad, šķirsti pirmo lapu!

Madelena un Annelī

Vējonis šo klipu nosaucis par labāko apsveikumu Latvijai

Ja jums ir četras brīvas minūtes šodien, noskatāties sekojošo īsfilmu – tā ir aizraujoša tūrīte pa Latvijas pļavām, jūrmalām, un pilsētām. Un, ja šāds skaistums nav pietiekošs lai jūs pārliecinātu, šis klips ir ieguvis pirmo vietu Valsts prezidenta kancelejas konkursā “Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā.”

Īsfilma izveidota lai apsveikt Latviju savā 97. dzimšanas diena. Tā seko skolniecei Emīlijai Kolčai, kura apskrien visas Latvijas malas, kamēr iemīļotā Prāta Vētra dziesma “7 soļi svaiga gaisa” skan.

Īsfilmas autori: Jelgavas 4. Vidusskolas 11. klases skolnieks Mārtiņš Tomsons un Spīdolas ğimnāzijas 10. klases skolniece Emīlija Kolča.

 

Vai noskatāties filmu šeit: Latvijai – 97!

 

Apsveicam Paulu Berkoldu par Grammy balvu!

Latviešu vide ir sabiedriska, aktīva, un muzikāla vide… un mums ir prieks apsveikt Paulu Berkoldu, kura talants un sasniegumi mūzikas laukā ir bijuši apbalvoti ar Grammy balvu!

Berkolds bija viens no vokālistiem grupā kas saņēma balvu „Best Classical Compendium” kategorijā.

Savā 30 gadu karjerā, Berkolds ir sniedzis koncertus ASV, Kanādā, Austrālijā, Vācijā, Taivānā, Čehijā un Anglijā,un Latvijā. Kā solists, Berkolds piedalijies vairākos latviešu dziesmu svētkos ASV, Kanadā, Vācijā un Austrālijā.

Pilnais raksts atrodams šeit:

http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/starp-grammy-laureatiem-arii-latvieshu-izcelsmes-basbaritons-pauls-berkolds.a117076/