ALJA Valde

2. “Baltic Advocacy” Diena

Kas tiek padarīts Baltic Advocacy dienā? Izlasiet kā ALJA valdes loceklei Madelēnai gāja šogad!
Pirms divām nedēļām es devos uz Vašingtonu piedalīties Otrajā Baltic Advocacy Day un JBANC (Joint Baltic American National Committee) 13. Baltiešu Konferencē. Es nezināju tieši ko sagaidīt. Zināju, ka piektdien baltieši no vairākiem štatiem ies pie saviem kongresa pārstāvjiem lai lobētu baltiešu intresēs. Lai sagatavotos, izlasiju visus materiālus kur paskaidroja baltiešu svarīgākos jautājumus. Īsumā, mēs lobējām par Three Seas Initiative, kas stiprinātu austrumueiropas attīstību un savukārt pastiprinātu visu Eiropas Savienību, kā arī sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Mēs arī vēlējāmies lai atbalsta turpmāko finansējumu Baltijas valstu drošībai, un Helsinki Commission International Anti-Corruption and Anti-Kleptocracy Bills. Ar pēdējo lūgumu, mēs prasījām neatbalstīt Nord Stream 2 cauruļvadu (pipeline). Jaunaiss vads būtu papildus tagadējam Nord Stream cauruļvadam Baltijas jurā un ja to uzbūvētu, tas dot Krievijai vēl lielāku teikšanu Eiropas un Baltijas valstu enerģijas piegādes jautājumos. (Vairāk par šīm ierosmēm var izlasīt JBANC mājaslapā jbanc.org un Baltivist.com blogā.)
Nākamā rītā, ierados United Methodist Building pāri ielai no Capitol Hill. Es biju trešais cilvēks klāt un iepazinos ar ļoti jauku igauņu pāri no Ohio. Mēs palīdzējām lietuviešu jauniešiem salikt krēslus, un es jau sāku justies kā mājās. Rīta posmā, Ēriks Lazdiņš kopā ar Vytas Aukstuolis no Lietuviešu jauniešu apvienības paskaidroja dienas gaitu. Katram dalībniekam iedeva mapīti ar visiem materiāliem, ieskaitot pie kuriem kongresa pārstāvjiem mēs iesim. Protams, tā bija piektdiena pirms Veterāņu dienas, un vairums kongresa pārstāvju bija aizbraukuši mājās; tādēļ sagaidījām, ka satiksim viņu administratīvos palīgus.
No Ņujorkas, diemžēl, bija ļoti maz cilvēku ieradušies, bet iepazinos ar lietuvieti Rasu, un no ALAs piebiedrojās Dzintars Dzilna. Velāk pie mums piebiedrojās arī igauņu tēvs un dēls John un Aleks Maasik. Mums bija uzdots iet satikties ar Senatoru Gillibrand, Senatoru Schumer un Representatīvu Meng. Neviens no tiem nebija sponsorējuši nevienu no mūsu ierosmēm, tādēļ mēs ar katru administratīvo palīgu runājām un skaidrojām, kāpēc tās ir svarīgas ne tikai Baltijas interesēm, bet arī Amerikas baltiešu un Savienoto Valstu interesēm. Sākumā, pie Rep. Meng birojas, mums kā grupai bija grūti ieiet ritmā, un jūtāmies nedroši. Bet beigās, pie Rep. Sean Patrick Malloney, mums gāja daudz gludāk, un varējām brīvi izteikties. Likās, ka visi bija ļoti pretīmnākoši atbalstīt visus mūsu priekšlikumus. No mana viedokļa, būdama tāda, kurai parasti nav grūti izteikties, šī pieredze pierādīja, ka tomēr bija grūti atrast pareizos vārdus, lai pārliecinātu likumdevējus. Protams, mērķis bija mums, kā Amerikas pilsoņiem satikties ar tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti lai mūs atbalstītu un uzklausītu.
Es ieteiktu šo interešu aizstāvēšanas pasākumu visiem ALJAs biedriem. Tas tiešām liek tev pārdomāt, kas ir svarīgs politiskā ziņā ne tikai latviešiem, bet visiem baltiešiem. Šis pasākums pierāda to, ka jā, mēs kā atsevišķu valstu piederīgie jūtamies dažreiz nedroši un vieni. Bet, man ir jāsaka, ka iepazīstoties ar vairākiem lietuviešiem un igauņiem, nedrošā sajūta izgaisa; visi aizspriedumi, kas mums varbūt agrāk bija, pazuda, un tikai tāda draudzīga enerģija un spēks palika mūsu starpā.
JBANC konferencē, pusdienas pārtraukumā, sēdēju ar Ritu Laimu Bērziņu un Annu Ūdri. Mēs iepazināmies ar draudzīgu igaunieti jau gados. Diemžēl, mēs nekad neuzzinājām viņas vārdu, bet viņa stāstīja par to, kā viņas tēvs izbraucis no Igaunijas pirmā pasaules kara laikā. Viņa pati dzimusi Ņujorkā, bet viņas ģimene vēlāk aizvākusies uz Konektikutu. Kamēr viņa stāstija šo stāstu, es nevarēju beigt skatīties uz viņas skaistajām, lielajām saktām, kas bija piespraustas pie viņas džemperi.
Vēlāk, tajā vakarā, es atrados JBANC un ERKU (Estonian American National Council) kopīgi rīkotajā ballē. Anna un es atkal sēdējām pie tā paša galda, un tā pati igauniete pieskrēja mums klāt, tagad skaistā igauņu tautas tērpā. Viņa mums iečukstēja ausīs: <<Nāciet ar mani!>> Mēs piecēlāmies, un viņa mūs aizveda pie galda, kur sēdēja igauņu jaunieši un mūs iepazīstināja, sakot jauniešiem: <<Te ir latvietes!>> Viņa tad mūs apkampa un atkal iečukstēja: << Nu labi, tagad esmu izdarījusi savu labo darbiņu šim vakaram!>> Un tad viņa jau bija prom. Es paliku bez vārdiem, bet tad mudīgi iepazinos ar trim jaunām igaunietēm. Mēs tūlīt sākām čivināt visas tajā pašā laikā. Man tas atgādināja, kā tas ir kad satiekos ar savām latviešu draudzenēm, kad visas priecīgi un aizrautīgi runājam. Mēs visas teicām viena otrai: <<Kur jūs esat bijuši?>> Es pie sevis nodomāju, cik smieklīgi, ka mēs kā ļaudis no kaimiņu valstīm, Baltijas valstīm, mums vēl ir tik daudz ko mācīties not viens otra.

Vēstule no VZ redaktrisēm

Mēs ļoti gaidam nakamo Vēja zvanu izdevumu Pārdomas par pagātni, un ceram, ka tas jūs iedvesmos sagaidot nakamo ALJA darbības gadu!

Mīļie lasītāj!

Pēc nelielas aizkavēšanās (un pēc dažiem izrautiem zobiem) mēs esam beidzot izdevušas Vēja zvanu rudens izdevumu: rdomas par pagātni! Pēdējā gada laikā, Annelī un es esam meklējušas un vākušas vecus Vēja zvanu publikācijas. Mūsu mērķis izpildot šo projektu ir atgādināt lasītājiem, ALJA biedriem, un zinātkārošiem  cilvēkiem par mūsu bagāto vēsturi. Šajā mazā pētniecības darbā, mēs aptvērām kādu milzu darbu pagājušie ALJA biedri bija veltījuši ne tikai ALJAs iekšējā darba organizēšanai, bet arī Amerikas latviešu sabiedrībai, un latviešu tautas saistībai pasaules mērogā. Mēs abas atklājām, ka šī vēsture, kas ir mūsu vecāku spilgtā atmiņā, ir pārsvarā sveša ALJA biedriem šodien.

Ir svarīgi saprast, ka ALJA agrāk bija politiska organizācija kura bija daļa no kustības, kas palīdzēja stumt Latviju uz brīvības atgušanu 1991. gadā. No 1992. gada, ALJA ir centusies saprast kā izpausties Amerikas latviešu sabiedrībā. Mums ir uzstādījis eksistenciālistisks jautājums – kādēļ turpināt mūsu darbību?

Protams, ka mums ir mūsu tuvās draudzības, pie kurām mēs turamies un kuras novērtējam no bērnības, cauri visām nometnēm un vasaras skolām. Mēs rīkojam foršus pasākumus un ballītes, bet mēs arī piešķiram stipendijas Amerikas latviešu jauniešiem lai braukt uz Latviju pa vasarām strādāt un piedalītos 2×2 seminaros. Mēs esam stiprinājuši saiknes ar tiem no mums kuriem netika iemacīta latviešu valoda bērnībā, bet vēlās valodu trenēt, mīlestību pret kultūru stiprināt, un justies piederīgi Amerikas latviešu sabiedrībai. Mēs pārstāvam jauniešus, publicējam rakstus uz ziņas, debatējam aktualitātes, pārrunājam domas un idējas, smējamies par labām atmiņām, un daram visu ko varam, lai uzturēt spēcīgu un spējīgu diasporu. Bet tomēr, eksistenciālistiskais jauntājums pastāv. ALJA tikai var eksistēt ja mums ir biedri — tas nozimē, ka mums vajag tieši TEVI. Mums ir vajadzīgi ne tikai biedri, bet aktīvi biedri. Aktīvi biedri nozimē tādi, kas ne tikai brauc uz pasākumiem, bet kas grib iesaistīties organizācijas darbā, kas grib brīvprātīgi palīdzēt, kas ne tikai nāk uz pilnsapūlcēm Kongresa laikā, bet kas iesniedz rezolūcijas un par tām balso. ALJA ir gatava uzklausīt jūsu domas, nebaidaties izteiksties!

Mēs tādēļ ceram, ka lasot un apskatot mūsu izdevumu, jums iedegs tādas pašas jūtas kā bija mums kad mēs, nostalģijas pilnas, rakņājāmies VZ un ALJA arhīvos.

Tagad, šķirsti pirmo lapu!

Madelena un Annelī

Otrās 2019. gada ALJA sēdes pārskats

Šajā vēstulē no priekšsēdes varat uzzināt, ko pārrunājām šī gada otrā ALJA valdes sēdē!

Čau, ALJA biedri un veicinātāji!

ALJA valde satikās maija pirmā nogalē Denverā lai noturēt mūsu otro 2019.g. valdes sēdi. Mēs noturējām sēdi reizē ar ALA Kongresu, lai mēs varētu piedalīties plašākās sarunās. Vairākas latviešu organizācijas tur bija pārstāvētas, un mums bija laiks ar citiem salikt galvas kopā un domāt par iespējām sastrādāties. Viens sarunas temats bija par mūziku: 2018. gadā mēs kopā ar Latviešu Fondu sekmīgi noturējām Vilkaču koncertu Katskiļos. Tagad sākam plānot, ar kādu citu latviešu grupu varētu tādu koncertu vai plašāku Amerikas tūri atkārtot!

Kaut gan tikai pieci no mums salidoja uz sēdi — es, Topher, Zinta, Aleksis, un Kiki — mums bija produktīvas sarunas, un daži citi valdes locekļi piezvanīja pa sēdes laiku, lai paplašināt sarunas. Mēs pārrunājām vasaras plānus par Kanādas 2×2 stipendijām, mūsu līdzdalību 4-2 nogalē, un kā mēs varam turpināt atbalstīt latviešu nometnes audzinātājus Amerikā ar stipendijām.

Sestdienas vakarā izbaudījām vakariņas un balli ar ALA Kongress rīkotajiem un delegātiem; pa dienu uzklausījām uzrunas no žurnālista Paula Raudsepa un pārrunas par Latvijas politisko nākotni.

Kā vienmēr, nogale ātri paskrēja. Uz tikšanos!

Ar cieņu,
Līna Bataraga

Titulbilde ņemta no https://www.langan.com/locations/denver-colorado/

Pirmās 2019. gada ALJA sēdes pārskats

Pirmā ALJA sēde šim darbības gadam notikās Losandželosā 2. februārī. Tika pārrunāti vairāki projekti, pasākumi, rezolūcijas, un citas maiņas, kuras ietekmēs ALJA biedrus un biedru veicinātājus. Tagad, vēlamies ar jums dalīties dažas visbūtiskākās lietas, ko gudrojām un izlēmām starp palmām un okeāna.

Pasākumi

Pirmkārt, Kristapa Porziņģa aiziešanas dēļ, atsauksim laimīgo stundu un ,,Knicks Heritage Night” pasākumu. Pēc tam, ALJA cer nelielā mērā iesaistīties Meistarsacīkstēs, kuras šogad notiks Grandrapidos! Vairākas detaļas ir vēl jānoprecizē, bet nāks pēc laika.

ALJA valdei arī ir svarīgi izgudrot mūsu saistību ar 4-2 volejbola nogali Garezerā. ALJA šovasar citā veidā iesaistīsies 4-2 spēlēs, kā iepriekšējos gados, kad rīkoja lielās Cūku Bēru vakariņas vai Sirds Līksmo balli. Varēsiet sagaidīt ALJA galdiņu Dzintaros ar t-krekliem un citām ALJA precēm, un iespēju pasūtīt onlainā, ja kas ir izpārdots.

Sakarā ar nupat nosvinēto Sirsniņu balli, kur sanāca kupls skaits jauniešu, ALJA cer to atkārtot nākošpavasar. Pavasara svētki? Jā, lūdzu!

Informācija

Mēs daudzi pazīstam Mildas lielo bildi, ko ieraugam, kad ienākam ALJA mājas lapā. Tas varētu drīz mainīties, jo Informācijas nozare ir sākusi veidot jaunu mājas lapas dizainu. Apsolamies, ka gala rezultāts būs tik pat (ja ne vairāk) fantastisks!

Mēs drīz parādīsimies vairākās platformās, kur ALJA parasti nepasniedz ziņas un informāciju! Valde ir izteikusi interesi sūtīt apkārtrakstus pa ēpastu, lai mūsu darbība nav zināma tikai tiem, kuri lieto sociālos mēdijus. Otrkārt, ALJA Ziņas cer biežāk publicēties avīzē “Laiks”, vienlaicīgi turpinājot A’Zis saiti.

Vēja Zvanu redaktrises cenšas iemūžināt visus Vēja Zvanu žurnālus, kas jebkad ir publicēti. Šī izaicinājuma dēļ, viņas ir nonākušas Minesotas Universitātes arhīvos!

Mārketings

T-krekli, jaciņas, krūzītes, un vēl cits būs pieejams onlainā! Tuvāka informācija sekos par jaunas saites atklāšānu.

Izglītība un stipendijas

Mēs ļoti gribam atbalstīt mūsu biedrus šogad! (Ne tikai šogad, protams!) ALJA Izglītības nozare ir sarunājusi šī gada budžetu, un varat sagaidīt stipendijas, kas veicinās ceļu uz Valodas nogali Rotā, Katskiļu kalnos, 2×2 semināriem, un Toronto Dziesmu svētkiem. Būs arī pieejams stipendija ,,Latvieši mācās un strādā.”

Politika

Nākamajos gados būs dažādi pasākumi sakarā ar Baltijas politiku. Politiskie pārstāvji tuvi seko un vēlāk izziņos detaļas par pasākumu, kas atzīmēs 15 gadus kopš Latvija, Lietuva, un Igaunija kļuva par NATO valstīm. Vašingtonā tiek plānots kā vislabāk atzīmēt 30 gadus kopš Baltijas Ceļu, ieskaitot jaunu Baltijas ceļu veidošanu tieši Vašingtonas pilsētā. Visdrīzākais pasākums ir aprīlī, kur piedalīsies arī Austrumeiropas tautieši. 11. aprīlī būs ,,Baltic Advocacy Day,” kur arī iesaistīsies ,,East European Coalition” ar  saviem pasākumi.

Politiskās nozares vadītāji ir arī sazinājušies ar Amerikas lietuviešu jaunatnes apvienību. Viņi, kopā ar lietuviešu apvienības prezidentu, ir formāli parakstījuši atzinības rakstu, ka ALJA neatbalsta Krievijas karaspēka darbību Ukrainā, un stingri iesaka ASV valdībai Ukraini aizstāvēt. Tas tika parakstīts un izsūtīts decembrī.

Citi projekti

Padomes loceklis Lūkas Pūris ir ieteicis ALJAi uzņemties ilgtermiņu projektu, kas izpēta latviešu diasporas sabiedrības darbību, un kāpēc ar laiku paliek mazāk un mazāk cilvēku, kuri ir iesaistīti latviešu sabiedrībā. Ideālā gadījuma, šis projekts palīdzēs identificēt stratēģijas, kā uzlabot piedalīšanos un varbūt samazināt skaitli no cilvēkiem, kuri izlemj nepiedalīties latviešu sabiedrības pasākumos un nodarbībās. ALJA izlēma šo projektu uzņemties.

Mums interesē ko jūs domājat! Krista Albertiņa salika pirmo ALJA aptauju šim darbības gadam. Aptaujā bija jautājumi par pasākumu apmeklēšanu, stipendiju pieteikšanos, un kā ALJA var uzlaboties un sekmīgāki darboties biedru labklājībai. Variet sagaidīt vēl tādas aptaujas nākotnē. Daudzas atbildes minēja, ka ALJAi vajag biežāk uzdot aptaujas biedriem!

Turpinām piestrādāt lai pulcinātu, pārstāvētu, un uzturētu latvietību un latviešus Amerikā. Esam sajūsmināti ieviest visus iepriekšminētus projektus!

Sportistu profili: Lūkas Pūris un Māra Ģiga

Iepazīstaties ar valdes locekļiem un sportistiem Lūkas un Māra! Paldies Sporta nozares vadītājam Kristapam Liziņam par palīdzību ar šo rakstu!

Kristaps Liziņš: Kuru sportu vai sportus Jūs spēlējiet?

Lūkas Pūris: Es mīlu spēlēt futbolu.

Māra Ģiga: Es metu šķēpu un spēlēju volejbolu. Šķēpu es metu manas universitātes (Rensselaer Polytechnic Institute) vieglatlētikas vienībā varsity līmenī. Volejbolu spēlēju skolas kluba komandā jo mums diemžēl nav varsity komanda tajā sportā.

 

KL: Cik ilgi Jūs esat spēlējuši? Kā Jūs iesākāt spēlēt?

LP: Esmu nopietni spēlējis futbolu kopš man bija 10 gadi. Man bija draugs skolā kas pierunāja man spēlēt futbolu.

MĢ: Volejbolu esmu spēlējusi no ceturtās klases, jo visi manā ģimenē tajā laikā spēlēja, un es, kā jaunākā gribēju visiem tikt līdzi. Tagad esmu spēlējusi komandās divpadsmit gadus. Ar vieglatlētiku sāku nodarboties tikai vidusskolā. Es biju piedalījusies sporta svētkos Katskiļu nometnē, un man bija interese to turpināt pa gada laiku. Mans paps man ieteica šķēpmešanas disciplīnu jo pasaules līmenī ir bijušas daudz labas šķēpmetējas no Latvijas. Laimīgajā kārtā, tas bija legāls manā štatā un man tas ļoti iepatikās!

 

KL: Kāpēc Jūs spēlējiet?

LP: Man ātri iepatikās tā spēle. Es mīlu kā futbols pieprasa vairāk prasmju nekā spēks un cik ātri es progresēju sākumā. Bet es arī ātri iemācījos, ka Tev vajag būt ļoti stiprs prātā lai uzvarēt spēli pret labas komandas, sevišķi ja esi zaudēšanas pozīcijā pa spēles laiku. Man patīk tas izaicinājums.

MĢ: Man patīk būt aktīvai un pavadīt laiku ārā. Tagad, kad esmu universitātē, man palīdz, ka pēc grūtas dienas klasēs varu iet darīt kaut ko kas man ļoti patīk un nedomāt par skolas lietām uz kādu laiku. Protams arī ir forši vērot kā sekmīgi mests šķēps lido – un zināt, ka pats to esi paveicis. Man volejbols patīk tamdēļ, ka spēle ātri kustās un katrs punkts ir svarīgs.

 

KL: Kas ir Jūsu vislielākais sasniegums sportā līdz šim?

LP: Manā pirmā augstskolas gadā Hamilton College, es palīdzēju manai futbolu komandai sasniegt mūsu sportu konferences finālspēli, kur diemžēl zaudējām.

MĢ: Mans lielākais sasniegums ir ka esmu izcīnījusi otro vietu savas līgas čempionātā trīs reizes beidzamajos trīs gados.

 

KL: Ko Jūs esat ieguvuši vai iemācījušies spēlējot sportus?

LP: Esmu ieguvis prieku un draugus, un esmu kļuvis garīgi spēcīgās un izturīgāks. Es arī apjēdzu, ka tev ir jābūt nedaudz augstprātīgam lai būtu patiesi lieliskam sportā, pat ja tas personīgi bija grūti pieņemt.

MĢ: Spēlējot sportus, esmu iemācījusies kā sadarboties ar citiem un kā piespiest sevi tiekties pēc saviem mērķiem. Piedaloties komandās, esmu arī ieguvusi savus labākos draugus.

 

KL: Kā Jūs izturiet grūtas vai svarīgas situācijas sacensību laikā?

LP: Nav viegli, sevišķi komandas sportā! Šajos brīžos ir svarīgi nodrošināt, ka Tu, kā viens, nepadodies un turpini spēlēt cik vien labi Tu spēji. Ja vismaz divi vai trīs citi komandas biedri arī šā domā, pārējie ievēros jūsu labo piemēru un arī centīsies to sasniegt.

MĢ: Ja kādā dienā ir slikti laika apstākļi, man palīdz atcerēties, ka visi kopā tajos sacenšas. Nevar iegūt priekšrocību sūdzoties par lietus gāzi vai lielu vēju. Ja šķēpa sērijas sākumā man sanāk slikti rezultāti, tad daru ,,drills” noteiktā tehnikas daļā kas man iepriekšējā mēģinājumā varēja būt labāk. Volejbolā grūtās situācijās man palīdz sev atgādināt, ka es spēlēju jo es to gribu darīt, un ka gribu to darīt cik vien labi varu.

 

KL: Vai Jums ir kāds īpašs rituāls ko darat pirms spēles vai sacensības?

LP: Man nav daudz noteiktu rituālu pirms spēles laika. Es vienmēr klausos mūziku, bet tās dziesmas mainās katru reizi. Tieši pirms spēles laika, es atrodu cilvēku ar kuru ātri un intensīvi piespēlēt bumbu viens otram, lai paātrināt mūsu prātus. Un kad spēle sākās, es atgādinu pašam sev vienkārši spēlēt sākumā, kļūstot ambiciozāks ar spēles ritmu.

MĢ: Man nav īpašs rituāls pirms sacensībām, bet vienmēr sakārtoju uniformu un ceļa somu iepriekšējā vakarā, lai nav jāsteidzas no rīta tikt uz autobusu.

 

KL: Kuru sportistu Jūs visvairāk apbrīnojat un kāpēc?

LP: Man patīk skatīties kā profesionālie futbola spēlētāji Lionel Messi un Andres Iniesta spēlē futbolu.

 

KL: Vai Jums ir plāni piedalīties sportā pēc universitātes absolvēšanas?

MĢ: Es ceru turpināt sportot uz daudziem gadiem. Es vēl nezinu kurā pilsētā es būšu pēc absolvēšanas, bet plānoju tur atrast kādu volejbola vai vieglatlētikas klubu kurā piedalīties. Gribu arī atkal spēlēt 4-2 volejbola nogalē Garezerā.

 

KL: Kas ir Jūsu vismīļākā atpūtas aktivitāte pēc treniņa vai spēles?

MĢ: Man patīk atpūsties pēc treniņiem cepot garšīgas un veselīgas vakariņas pirms eju studēt bibliotēkā vakarā. Pēc garas dienas sacensībās, man patīk ar manām istabas biedrenēm skatīties Netflix un pārrunāt dzīvi.

LP: Ēšana!

Paldies sportistiem par titulbildēm!