Mana vasara 2X2 nometnē: Jānis Vītols

Ierašanās Latvijā

Šovasar man bija vienreizēja iespēja piedalīties 2X2 nometnē. Nometnes tēma bija “baudi savu Latvietību,” un es dabūju darīt tieši tā. Sākšu no sākuma.

Es ielidoju Latvijā 23. Jūnijā, kad svina Jāņu vakaru. Mana māsa mani sagaidīja lidlaukā ar draugiem un mēs devāmies uz Pītraga namu, kas ir netālu no Kolkas. Tur mēs uzcēlām pudeli pie jūras, dziedājām Līgo dziesmas, un kārtīgi nosvinējām vakaru. Nākamajā dienā braucot uz Rīgu apstājāmies Dundagā, kur izstaigājām pils dārzus ar visiem veciem ozoliem un sudraba vītoliem. 24 stundu laikā no ielidošanas Latvijā man iznāca svinēt Jāņus, aizbraukt uz laukiem ko es ļoti mīlu, un izstaigāt pilsētu, kurā nebiju bijis kādus 15 gadus.

Dažas dienas vēlāk, Rīgā notikās VIII Ziemeļu un Baltijas valsts Dziesmas Svētki, kur es aizgāju uz noslēguma koncerta. Pirms koncerta bija gājiens caur Vecrīgu; gājiens beidzās pie Brīvības Pieminekļa, kur uzdziedāja “Saule, Pērkons, Daugava.” Bija diezgan iespaidīgi redzēt un dzirdēt kā visādi kori no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas utt. visi dziedāja latviešu valodā.

Es mīlu cept un vārīt, un Latvijā ir daudz svaigi un lokāli ēdieni pieejami. Centrālais tirgus vasarā ir pilns ar svaigiem produktiem (zemenes, gurķi, tomāti, zivis); es daudz laiku tur pavadīju. Runājot pa Latviešu ēdieniem — man iedeva vienu sklandu raušu kūciņu ko pagaršot, kas ir salda rudzu maize ar burkāniem, un kartupeļiem no Kurzemes. Tas ir viens no trim Latviešu ēdieniem kas ir uz Eiropas savienības Tradicionālās produktu reģistrējas. Es pirms tam nekad nebiju pa tiem dzirdējis. Otrie divi ēdieni ir Jāņu siers un rupjmaize, bet man bija pārsteigums uzzināt ka augstā biešu zupu nebija uz saraksta, jo tā ir oriģināli no Lietuvas.

 

2×2 nometne

Es nezināju ko sagaidīt no 2X2 nometnes; sākumā, kad dzirdēju par nometni, gribēju doties, bet vēl neko nebiju izplānojis vai nopircis lidmašīnas biļeti. Pavasarī man likās ka netikšu uz Latviju un ar to uz 2X2 nometni bet beidzot pēdējā minūtē nopirku lidbiļeti un devos pāri par okeānu. Tagad skatoties atpakaļ uz visām jaunām lietām ko iemācījos par Latviju un par sevi, un par visiem draugiem, ko satiku, es būtu ļoti bēdīgs ja tas nekad nebūtu noticis.

Nometni noturēja Ratniekos, kas ir starp Siguldu un Cēsīm, Gaujas nacionāla parkā. Katru rītu bija karogu celšana ar himnu un ziņojumiem pirms devāmies uz kopējam brokastīm. Pēc tam, visi devās katrs uz savu ievirzi; es piedalījos novirzē “Kādi Mēs Esam.” Tā man ļoti interesēja, jo pats nezināju, kāds esmu.

Ievirzē runājām un diskutējām kas ir latvietis, no kurienes nāk latvieši, ko tas nozīmē būt latvietim. Daži jautājumi ko pārrunājam man jau bija prātā, es tikai pa viņiem daudz nebiju domājis un tā tie atvēra manu domāšanu.

Viens no lektoriem mūsu ievirzē, Hosams Abu Meris, kurš dzima Libānā (“Lebanon”), bet tagad dzīvo Latvijā vairāk nekā 20 gadus, mums stāstīja mazliet pa viņu ceļu uz Latviju. Viņš bija atbraucis mācīties medicīnu un pēc studiju nobeigšanas, viņš nodomāja palikt Latvijā. Latvija, kā daži var iedomāties, nav visvieglākā vieta ārzemniekam, it īpaši kādam kuram nav balta āda un latviešu vārds. Viņš iemācījās valodu, un stāstīja, ka cilvēki bija šokā ka arābs runā latviski; kad viņš runāja latviski, cilvēki uz viņa skatītos un atbildētu angliski, un tikai pēc pāris minūtēm apjēdza ka jā, viņš pa tiešām runā latviešu valodā. Viņš teica ka šodien tas notiek mazāk un mazāk. Manā pieredzē, pat kad es esmu runājis ar kādu latviski un viņi dzirda manu ārzemju akcentu, viņi tūlīt maina uz angļu valodu. Dzirdēt visu Hosama stāstu bija diezgan iespaidīgi.

Man visvairāk patika lektors Kristaps Vilde, kurš ir “fitnesa” treneris bet arī ļoti iespaidīgs runātājs; viņš pārrunāja kā var sevi uzlabot, vai nu dzīvojot veselīgāki vai sekojot saviem sapņiem. Viņš mums lika atkāpties mazliet un prasīja kāpēc mēs kaut ko darām, un ko tas mums nozīmē. Es kā tipisks dumjš džeks parasti vienkārši skrienu uz priekšu un daru ko daru bez nekādam domām, bet šis atvēra manu skatu uz pasauli un mani iedvesmoja.

Pēc pusdienām bija projekti; es iesāku latviešu virtuvē, bet tad pārgāju uz tautas dejam jo man vajadzēja darīt kaut ko aktīvu. Atpakaļ skatoties, nožēloju ka negāju uz aktīvo atpūti dabā, kurā visi staigāja pa priežu mežiem un aizstaigāja uz Ērgļu klintīm. Meklēdams aktīvas nodarbības, es nobaidījos no vārdā “atpūte,” bet izrādījās ka viņi nekad īsti neatpūtās.

 

Ekskursija pie Gaujas

Mums pa nometnes laiku teica ka būs ekskursija, bet neko tālāk par to neizstāstīja. Kad izbraucām no nometnes, mēs iesākam Cēsīs, kur apstaigājam pilsētu un pils dārzu. Tad mūs aizveda uz Gaujas krastu, kur mēs uzzinājām ka mēs ar kanū laivām un kajaku laivām brauksim pa Gauju. Es kopš manas pirmās dienas Latvijā gribēju tikt pie Gaujas! Es ar manu labo draugu Kārli Memeni (ALJA vicpriekšēdis) iesēdāmies vienā divu cilvēku kajakā; dabas skati – lielie ozoli, sudraba vītoli, puķes, ziedi krastmalā — gar upi ir tik nenormāli skaisti. Vairāk pa 3 stundām pavadījām paši ar dabu un citiem grupā dziedot dziesmas. Mēs daži izkāpām ārā vienā vietā kur kāds bija uztaisījis lielu šūpoli, lai varētu ielidot Gaujā no gaisa

.

Ceļojuma beigās, mēs visi staigājām caur mežu un iznācām pie Imanta Ziedoņa mājas, ko viņš pats bija uzbūvējis. Sekojot Ziedoņa vēlmēm, šodien māja ir interaktīvs muzejs kurā visu var aiztikt, dīvānos var sēdēt, Ziedoņa dzejas var lasīt viņa paša rokrakstā. Bija ļoti iedvesmīgi izstaigāt caur viņa mājai, kur man likās bija gandrīz citas zonas. Kad gāju no istabas uz istabu, katra atstāja citādu iespaidu. Grūti to izskaidrot — Jums pašiem jāiet.

 

Atvadīšanās

Nometne beidzās ar kopīgām vakariņām. Nevarēju iedomāties cik ātri nedēļa bija aizskrējusi garām, un ka ar visiem maniem jauniem draugiem biju tikai pirms pāris dienām iepazinies.  Bija tik īsa nedēļa, bet arī tik gara, jo bija tik daudz ko varēja iegūt.

Nākamā dienā devos uz Pozitīvus mūzikas festivālu Salacgrīvā un tad uz draugu kāzām Valmierā. Drīz pēc tam man atpakaļ uz Kanādu bija jālido. Grūti ticēt, ka visas šīs pieredzes biju mēneša laikā ieguvis. Es ieteiktu katram cilvēkam braukt uz 2X2 nometni, kā arī braukt uz Latviju un tur pavadīt ilgāku laiku. Kurš lai zina; varbūt tur gribēsies palikt.