Author: kristianavg

Piecus gadus nosvinot

Ir bijuši pieci gadi kopš ALJA Ziņas ir publicētas onlainē! Kā esam mainījušies kopš 2014. gada? Kuri ir bijuši vispopulārākie raksti? Te, mēs īsumā pārskatam ALJA Ziņas pirmos piecus gadus kā elektroniska publicējuma.

Pats pirmais raksts kas tika publicēts aljazinas.com bija ,,Vēstule no Valdes Priekšsēdes,” ko rakstīja bijušā ALJA priekšsēde Indra Purmale. To varat vēl izlasīt šeit: https://aljazinas.com/2014/04/14/vestule-no-valdes-priekssedes/ .
1604549_10201418390695872_34953560_n

Kopš tā laika, ALJA Ziņas saitē ir tikuši publicēti 161 raksti, ieskaitot šo rakstu. Tos gatavoja septiņas redaktrises: Selga Muižniece, Līna Bataraga, Laura Nīgale, Ilze Vizule, Daiga Cera, Kristiāna Grīnberga, un Krista Roze.

Šajos piecos gados, 20,788 cilvēki ir lasījuši ALJA Ziņas rakstus. Tie ir pārsvarā no ASV un no Latvijas, bet ALJA Ziņas tiek lasītas visā pasaulē! Pirmie 160 raksti tika lasīti 39,037 reizes, ar īpašu interesi par dubultpilsonību, 2016. gada balsošanas aptauju, darbu iespējām, un Dziesmu svētku mēmām. Tomēr, vispopulārākais raksts vēl arvien ir Ilzes Vizules raksts ,,Tu Neesi Latviete,” kas līdz šim ir lasīts 3,239 reizes! ,,Tu Neesi Latviete” ir pārdomas par latvietību un piederību Latvijai, īpaši ja neesi dzimis Latvijā. Šo rakstu, un citus vispopulārākos rakstus varat atrast šeit:

Prakses darbu iespējas Garezerā: https://aljazinas.com/2019/01/03/prakses-darbu-iespejas-garezera/

How Will ALJA Vote!?: https://aljazinas.com/2016/11/07/how-will-alja-vote/

Dziesmu svētku stipend-mēmas: https://aljazinas.com/2018/06/05/dziesmu-svetku-stipend-memas/

Tu Neesi Latviete: https://aljazinas.com/2016/09/15/tu-neesi-latviete/

Paldies par šiem pieciem gadiem, un uz vēl vairākiem gadiem pilniem ar jūsu interesantiem piedzīvojumiem, pasākumiem, domām, un nodarbībām!

Ar mīlestību,

Visas esošās un bijušās ALJA Ziņas redaktrises

 

Advertisements

Pirmās 2019. gada ALJA sēdes pārskats

Pirmā ALJA sēde šim darbības gadam notikās Losandželosā 2. februārī. Tika pārrunāti vairāki projekti, pasākumi, rezolūcijas, un citas maiņas, kuras ietekmēs ALJA biedrus un biedru veicinātājus. Tagad, vēlamies ar jums dalīties dažas visbūtiskākās lietas, ko gudrojām un izlēmām starp palmām un okeāna.

Pasākumi

Pirmkārt, Kristapa Porziņģa aiziešanas dēļ, atsauksim laimīgo stundu un ,,Knicks Heritage Night” pasākumu. Pēc tam, ALJA cer nelielā mērā iesaistīties Meistarsacīkstēs, kuras šogad notiks Grandrapidos! Vairākas detaļas ir vēl jānoprecizē, bet nāks pēc laika.

ALJA valdei arī ir svarīgi izgudrot mūsu saistību ar 4-2 volejbola nogali Garezerā. ALJA šovasar citā veidā iesaistīsies 4-2 spēlēs, kā iepriekšējos gados, kad rīkoja lielās Cūku Bēru vakariņas vai Sirds Līksmo balli. Varēsiet sagaidīt ALJA galdiņu Dzintaros ar t-krekliem un citām ALJA precēm, un iespēju pasūtīt onlainā, ja kas ir izpārdots.

Sakarā ar nupat nosvinēto Sirsniņu balli, kur sanāca kupls skaits jauniešu, ALJA cer to atkārtot nākošpavasar. Pavasara svētki? Jā, lūdzu!

Informācija

Mēs daudzi pazīstam Mildas lielo bildi, ko ieraugam, kad ienākam ALJA mājas lapā. Tas varētu drīz mainīties, jo Informācijas nozare ir sākusi veidot jaunu mājas lapas dizainu. Apsolamies, ka gala rezultāts būs tik pat (ja ne vairāk) fantastisks!

Mēs drīz parādīsimies vairākās platformās, kur ALJA parasti nepasniedz ziņas un informāciju! Valde ir izteikusi interesi sūtīt apkārtrakstus pa ēpastu, lai mūsu darbība nav zināma tikai tiem, kuri lieto sociālos mēdijus. Otrkārt, ALJA Ziņas cer biežāk publicēties avīzē “Laiks”, vienlaicīgi turpinājot A’Zis saiti.

Vēja Zvanu redaktrises cenšas iemūžināt visus Vēja Zvanu žurnālus, kas jebkad ir publicēti. Šī izaicinājuma dēļ, viņas ir nonākušas Minesotas Universitātes arhīvos!

Mārketings

T-krekli, jaciņas, krūzītes, un vēl cits būs pieejams onlainā! Tuvāka informācija sekos par jaunas saites atklāšānu.

Izglītība un stipendijas

Mēs ļoti gribam atbalstīt mūsu biedrus šogad! (Ne tikai šogad, protams!) ALJA Izglītības nozare ir sarunājusi šī gada budžetu, un varat sagaidīt stipendijas, kas veicinās ceļu uz Valodas nogali Rotā, Katskiļu kalnos, 2×2 semināriem, un Toronto Dziesmu svētkiem. Būs arī pieejams stipendija ,,Latvieši mācās un strādā.”

Politika

Nākamajos gados būs dažādi pasākumi sakarā ar Baltijas politiku. Politiskie pārstāvji tuvi seko un vēlāk izziņos detaļas par pasākumu, kas atzīmēs 15 gadus kopš Latvija, Lietuva, un Igaunija kļuva par NATO valstīm. Vašingtonā tiek plānots kā vislabāk atzīmēt 30 gadus kopš Baltijas Ceļu, ieskaitot jaunu Baltijas ceļu veidošanu tieši Vašingtonas pilsētā. Visdrīzākais pasākums ir aprīlī, kur piedalīsies arī Austrumeiropas tautieši. 11. aprīlī būs ,,Baltic Advocacy Day,” kur arī iesaistīsies ,,East European Coalition” ar  saviem pasākumi.

Politiskās nozares vadītāji ir arī sazinājušies ar Amerikas lietuviešu jaunatnes apvienību. Viņi, kopā ar lietuviešu apvienības prezidentu, ir formāli parakstījuši atzinības rakstu, ka ALJA neatbalsta Krievijas karaspēka darbību Ukrainā, un stingri iesaka ASV valdībai Ukraini aizstāvēt. Tas tika parakstīts un izsūtīts decembrī.

Citi projekti

Padomes loceklis Lūkas Pūris ir ieteicis ALJAi uzņemties ilgtermiņu projektu, kas izpēta latviešu diasporas sabiedrības darbību, un kāpēc ar laiku paliek mazāk un mazāk cilvēku, kuri ir iesaistīti latviešu sabiedrībā. Ideālā gadījuma, šis projekts palīdzēs identificēt stratēģijas, kā uzlabot piedalīšanos un varbūt samazināt skaitli no cilvēkiem, kuri izlemj nepiedalīties latviešu sabiedrības pasākumos un nodarbībās. ALJA izlēma šo projektu uzņemties.

Mums interesē ko jūs domājat! Krista Albertiņa salika pirmo ALJA aptauju šim darbības gadam. Aptaujā bija jautājumi par pasākumu apmeklēšanu, stipendiju pieteikšanos, un kā ALJA var uzlaboties un sekmīgāki darboties biedru labklājībai. Variet sagaidīt vēl tādas aptaujas nākotnē. Daudzas atbildes minēja, ka ALJAi vajag biežāk uzdot aptaujas biedriem!

Turpinām piestrādāt lai pulcinātu, pārstāvētu, un uzturētu latvietību un latviešus Amerikā. Esam sajūsmināti ieviest visus iepriekšminētus projektus!

Sportistu profili: Lūkas Pūris un Māra Ģiga

Iepazīstaties ar valdes locekļiem un sportistiem Lūkas un Māra! Paldies Sporta nozares vadītājam Kristapam Liziņam par palīdzību ar šo rakstu!

Kristaps Liziņš: Kuru sportu vai sportus Jūs spēlējiet?

Lūkas Pūris: Es mīlu spēlēt futbolu.

Māra Ģiga: Es metu šķēpu un spēlēju volejbolu. Šķēpu es metu manas universitātes (Rensselaer Polytechnic Institute) vieglatlētikas vienībā varsity līmenī. Volejbolu spēlēju skolas kluba komandā jo mums diemžēl nav varsity komanda tajā sportā.

 

KL: Cik ilgi Jūs esat spēlējuši? Kā Jūs iesākāt spēlēt?

LP: Esmu nopietni spēlējis futbolu kopš man bija 10 gadi. Man bija draugs skolā kas pierunāja man spēlēt futbolu.

MĢ: Volejbolu esmu spēlējusi no ceturtās klases, jo visi manā ģimenē tajā laikā spēlēja, un es, kā jaunākā gribēju visiem tikt līdzi. Tagad esmu spēlējusi komandās divpadsmit gadus. Ar vieglatlētiku sāku nodarboties tikai vidusskolā. Es biju piedalījusies sporta svētkos Katskiļu nometnē, un man bija interese to turpināt pa gada laiku. Mans paps man ieteica šķēpmešanas disciplīnu jo pasaules līmenī ir bijušas daudz labas šķēpmetējas no Latvijas. Laimīgajā kārtā, tas bija legāls manā štatā un man tas ļoti iepatikās!

 

KL: Kāpēc Jūs spēlējiet?

LP: Man ātri iepatikās tā spēle. Es mīlu kā futbols pieprasa vairāk prasmju nekā spēks un cik ātri es progresēju sākumā. Bet es arī ātri iemācījos, ka Tev vajag būt ļoti stiprs prātā lai uzvarēt spēli pret labas komandas, sevišķi ja esi zaudēšanas pozīcijā pa spēles laiku. Man patīk tas izaicinājums.

MĢ: Man patīk būt aktīvai un pavadīt laiku ārā. Tagad, kad esmu universitātē, man palīdz, ka pēc grūtas dienas klasēs varu iet darīt kaut ko kas man ļoti patīk un nedomāt par skolas lietām uz kādu laiku. Protams arī ir forši vērot kā sekmīgi mests šķēps lido – un zināt, ka pats to esi paveicis. Man volejbols patīk tamdēļ, ka spēle ātri kustās un katrs punkts ir svarīgs.

 

KL: Kas ir Jūsu vislielākais sasniegums sportā līdz šim?

LP: Manā pirmā augstskolas gadā Hamilton College, es palīdzēju manai futbolu komandai sasniegt mūsu sportu konferences finālspēli, kur diemžēl zaudējām.

MĢ: Mans lielākais sasniegums ir ka esmu izcīnījusi otro vietu savas līgas čempionātā trīs reizes beidzamajos trīs gados.

 

KL: Ko Jūs esat ieguvuši vai iemācījušies spēlējot sportus?

LP: Esmu ieguvis prieku un draugus, un esmu kļuvis garīgi spēcīgās un izturīgāks. Es arī apjēdzu, ka tev ir jābūt nedaudz augstprātīgam lai būtu patiesi lieliskam sportā, pat ja tas personīgi bija grūti pieņemt.

MĢ: Spēlējot sportus, esmu iemācījusies kā sadarboties ar citiem un kā piespiest sevi tiekties pēc saviem mērķiem. Piedaloties komandās, esmu arī ieguvusi savus labākos draugus.

 

KL: Kā Jūs izturiet grūtas vai svarīgas situācijas sacensību laikā?

LP: Nav viegli, sevišķi komandas sportā! Šajos brīžos ir svarīgi nodrošināt, ka Tu, kā viens, nepadodies un turpini spēlēt cik vien labi Tu spēji. Ja vismaz divi vai trīs citi komandas biedri arī šā domā, pārējie ievēros jūsu labo piemēru un arī centīsies to sasniegt.

MĢ: Ja kādā dienā ir slikti laika apstākļi, man palīdz atcerēties, ka visi kopā tajos sacenšas. Nevar iegūt priekšrocību sūdzoties par lietus gāzi vai lielu vēju. Ja šķēpa sērijas sākumā man sanāk slikti rezultāti, tad daru ,,drills” noteiktā tehnikas daļā kas man iepriekšējā mēģinājumā varēja būt labāk. Volejbolā grūtās situācijās man palīdz sev atgādināt, ka es spēlēju jo es to gribu darīt, un ka gribu to darīt cik vien labi varu.

 

KL: Vai Jums ir kāds īpašs rituāls ko darat pirms spēles vai sacensības?

LP: Man nav daudz noteiktu rituālu pirms spēles laika. Es vienmēr klausos mūziku, bet tās dziesmas mainās katru reizi. Tieši pirms spēles laika, es atrodu cilvēku ar kuru ātri un intensīvi piespēlēt bumbu viens otram, lai paātrināt mūsu prātus. Un kad spēle sākās, es atgādinu pašam sev vienkārši spēlēt sākumā, kļūstot ambiciozāks ar spēles ritmu.

MĢ: Man nav īpašs rituāls pirms sacensībām, bet vienmēr sakārtoju uniformu un ceļa somu iepriekšējā vakarā, lai nav jāsteidzas no rīta tikt uz autobusu.

 

KL: Kuru sportistu Jūs visvairāk apbrīnojat un kāpēc?

LP: Man patīk skatīties kā profesionālie futbola spēlētāji Lionel Messi un Andres Iniesta spēlē futbolu.

 

KL: Vai Jums ir plāni piedalīties sportā pēc universitātes absolvēšanas?

MĢ: Es ceru turpināt sportot uz daudziem gadiem. Es vēl nezinu kurā pilsētā es būšu pēc absolvēšanas, bet plānoju tur atrast kādu volejbola vai vieglatlētikas klubu kurā piedalīties. Gribu arī atkal spēlēt 4-2 volejbola nogalē Garezerā.

 

KL: Kas ir Jūsu vismīļākā atpūtas aktivitāte pēc treniņa vai spēles?

MĢ: Man patīk atpūsties pēc treniņiem cepot garšīgas un veselīgas vakariņas pirms eju studēt bibliotēkā vakarā. Pēc garas dienas sacensībās, man patīk ar manām istabas biedrenēm skatīties Netflix un pārrunāt dzīvi.

LP: Ēšana!

Paldies sportistiem par titulbildēm!

 

 

 

Braucat uz 2×2 nometni Kanādā!

Kikī Zamura bija pirmā no Ziemeļamerikas pieteikties 2×2 nometnei Kanādā! Viņa paskaidroja rīkotājai Kristīnai Putenei kāpēc viņa pieteicās, un ko viņa vēlās no tā iegūt. Ja pats apspriež braukt uz Kanādas 2×2, nepalaidi garām iespēju reģistrēties ar agro putnu cenu! Tas ir pieejams līdz 1. februāra – tikai divas nedēļas palikušas!

Kristīna: Kā tu nolēmi pieteikties 2×2 Kanādā? Kā izšķīries veltīt ierobežoto atvaļinājuma laiku tieši 2×2?

Kikī: Es nolēmu pieteikties 2×2 Kanādā jo man ilgi ir bijusi interese piedalīties nometnē. Dēļ tam, ka tas ir tik tuvu mājām un sakrīt ar Toronto dziesmu svētkiem šovasar, man beidzot izdodas apmeklēt 2×2! Mani draugi un ģimene ir gadiem stāstījuši cik viņi baudīja nometni un kā tas ietekmēja viņu uzskatus par latvietību – mana mamma palīdzēja rīkot 2×2 nometnes jaunībā, māsa piedalījās 2×2 Latvijā pēc beidzamiem dziesmu svētkiem, un daudz draugi pēdējos gados pēc prakses darbiem palika uz vēl vienu nedēļu Latvijā tieši 2×2 nometnē piedalīties. Visi man teica, ka ļoti nožēlošu, ja pate neaizbraucu un nepiedzīvoju tas, kas viņiem lika pārdomāt latvietību un savu vietu un lomu Latvijā.

Kristīna: Ko tu esi dzirdējusi par 2×2? Ko ceri gūt no piedalīšanās?

Kikī: Visi kuri ir piedalījušies 2×2 nometnēs man ir stāstījuši, ka 2×2 viņiem lika pārdomāt kas nozīmē būt par latvieti. Daži stāstīja, ka pirmo reizi sastapa cilvēkus, ar kuriem viņiem bija domstarpība par šo definīciju 2×2 nometnē un varēja ar viņiem debatēt ievirzes laikā, bet tomēr varēja draudzēties brīvā laikā. Citi stāstīja, ka 2×2 nometne viņiem lika pārdomāt savu saistību ar latviešu sabiedrību un cik tā ir nozīmīga viņu dzīvē – 2×2 viņiem lika atvērt acis un izraisīja vēlmi dziļāk tajā iesaistīties. Vēl citi stāstīja, ka 2×2 nometne palīdzēja viņiem izdomāt, ka pārcelties uz Latviju, vai nu tūlīt vai kaut kad nākotnē, ir tas, ko viņi patiešām vēlās izdarīt. Katra cilvēka 2×2 piedzīvojums ir bijis citādāks, bet katrs man stāstīja, ka tas ir emocionāls un skaists piedzīvojums ko ikkatram latviešu jaunietim vajadzētu izjust.

Kristīna: Kurai ievirzei un projektam pieteicies? Kādēļ?

Kikī: Es pieteicos piedalīties ,,Latviskās gadskārtas svinēšana 21. gadsimtā” ar Daci Mažeiku kā savu ievirzi. Man latviešu godi un tradīcijas, kuri ar tiem ir saistīti, ir ilgi interesējuši. Ļoti gaidu mācīties kā tos varam turpināt svinēt mūsdienās! Es kā savu projektu izvēlējos tautas dejas. Man ļoti patīk dejot tautas dejas un dančus, bet ikdienā, diemžēl, nepietiek laiks piedalīties tautas deju kopā savā pilsētā. Katros dziesmu svētkos es skaužu tos, kuri var piedalīties deju lieluzvedumā, zinot cik jautri dalībniekiem iet, jo esmu piedalījusies pate kā bērns ar savu latviešu skolu un kā audzēkne Garezera vasaras vidusskolā iepriekšējos svētkos. Šis projekts man dod iespēju atkal tautas deju lieluzvedumā piedalīties!

2×2 vadības loks cenšas pataisīt 2×2 nometni pieejamu ikkatram dalībniekam. Ja jums atbalsts ir nepieciešams, izpildiet stipendijas pieteikumu anketu šeit:  https://goo.gl/forms/6QmftqDZfL3DtQ1t1

 

Latvieši mācās un strādā: Mia Auģe

Vai esi domājis, kā būtu dzīve un universitātes studijas Latvijā, ja visu savu mūžu esi mācījies angļu valodā? Mia Auģe, no Bostonas, to tagad piedzīvo. Varbūt arī tu vari izmēģināt studijas Latvijā!

Mācības LLU (Latvijas Lauksaimniecības universitātē) –
Es mācos Latvijas Lauksaimniecības universitātē (Latvia University of Life Sciences and Technology – kopš 2018. gada) Jelgavā. Mācos Ekonomikas un Sabiedrības attīstības fakultātes maģistra studiju programmā “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” (Sociology of Organizations and Public Administration).

Manas studiju lekcijas notiek Ekonomikas fakultātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenajā ēkā – Jelgavas pilī. Pārsvarā es esmu vienīgā studente savā grupā, jo esmu starptautiskais students un vienīgā, kura mācās pilna laika studiju grupā šajā studiju programmā. Citās lekcijās ir arī Erasmus studenti. Dažiem tas varētu šķist dīvaini, būt vienai lekcijās ar pasniedzēju, bet man patīk, jo varu vairāk iemācīties, uzdot dažādus jautājumus un parunāties. Mācīties kopā ar Erasmus studentiem ir labi, jo tad varu uzzināt par valsti, no kuras viņi ir, kā arī salīdzināt idejas.

Lekcijas ir angļu valodā, bet kad esmu tikai es, pasniedzēji var izskaidrot mācību tēmas latviešu valodā. Man ir iedotas grāmatas un zinātniskie raksti latviski. Man patīk lasīt un mācīties par socioloģiju latviešu valodā. Vēl man ir prieks palīdzēt pasniedzējiem ar angļu valodu, kad ir lekcija ar Erasmus studentiem.

Mēs apgūstam tādus priekšmetus kā organizāciju vadība, organizāciju uzvedība, pilsētvides un lauku studijas, demogrāfija, sabiedriskā pārvaldība, NVO un sabiedriskie sektori, kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi, teorijas, sociālā labklājība, attīstības programmas, politikas analīze u.c.

Lekcijās esmu uzzinājusi par Latvijas likumdošanu, labklājības sistēmām, organizācijām, NVO, u.c. Vēl mācos par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Uzskatu, ka socioloģijas studentam ir ļoti svarīgi mācīties par citām valstīm. Amerikā bakalaura programmā es mācījos par ASV politiku, labklājību, organizācijām, u.c., bet tagad LLU varu mācīties un salīdzināt sociālās tendences.

Par Jelgavas Studentu skulptūru –
“Tēlainais Jelgavas students iemūžināts, ejot pa peļķēm, kas veidotas no tērauda, bet pa lietussargu tek ūdens.”

Studentu himna, copy of whatsapp image 2018-12-10 at 15.31.04
“Ir vakars vēls un lietus līst,
Pa Jelgavu kāds students klīst.

Viņš klīst un klīst līdz apstājas
Pie kādas mazas būdiņas.

Viņš trīsreiz klusi pieklauvē:
“Jel laidiet mani pajumtē”

Bet saimnieks liek to ārā dzīt,
Viņš iet un iet, līdz zemē krīt.

No rīta saule sērīgi
Sveic Driksas malā slīkoni.

Bet māmiņa to mājās gaid’,
Tā gaid’ un gaid’, un nesagaid’.

Cits vakars vēls un lietus līst,
Pa Jelgavu cits students klīst.”

 

Strādāju – Mācību centrā “Password” –
Mācību centrs atrodas Jelgavā. Šajā mācību centrā māca svešvalodas, kā arī ir zinātņu un tehnoloģiju nodarbības bērniem. Strādāju Mācību centrā “Password” par angļu valodas pasniedzēju pieaugušajiem un bērniem. Es viņiem mācu angļu valodu. Mani audzēkņi man palīdz uzlabot latviešu valodas zināšanas. Mazākajiem bērniem ir prieks labot manu gramatiku. Es savukārt laboju viņu angļu valodu. Ir daudz jauni vārdi, kurus var iemācīties!

Jelgava –
Jelgava ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, dibināta 1573. gadā. No 1578. gada līdz 1795. gadam Jelgavas pils bija Kurzemes un Zemgales hercoga galvenā mītne.

Jelgavas pilsētā ir 56,743 iedzīvotāju, daudz mazāk nekā Rīgā. Uz Rīgu var aizbraukt 45 minūtēs ar vilcienu vai autobusu. Es bieži braucu uz Rīgu satikties ar draugiem un iet uz pasākumiem. Jelgavā arī ir daudz ko darīt. Netālu no mana dzīvokļa ir Jelgavas tirgus, kurā gada siltākajos mēnešos var iegādāties vietējos pārtikas produktus.

Jelgavā ir maza sala starp divām upēm. Tur ir Jelgavas pils, kafejnīca, pludmale, notikumu laukums un vēl citas apskates un atpūtas vietas. Aiz Jelgavas pils ir Lielupes palienes pļavas, kur ir skatu tornis un ir vairāk nekā 70 savvaļas zirgi! No mana dzīvokļa varu bieži redzēt šos zirgus. Tas ir skaists skats no rīta!

copy of img_0163

Kultūras namā ir pasākumi, kurus es apmeklēju, cik bieži vien varu. Tur ir tautas dejas, koncerti, filmas un vēl citi pasākumi. Jelgavā ir mākslas muzejs un Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā ir izstādes par Jelgavas vēsturi. No torņa augšas paveras skaists skats uz visu Jelgavu. Ziemā Jelgavā notiek Ledus skulptūru festivāls un vasarā – Smilšu skulptūru festivāls.

 

Kāpēc Latvijā/Eiropā?
Man ir divi bakalaura grādi no UMass Dartmouth – Sociology un Photography. Man vēl ir jāmaksā studiju kredīts par šīm mācībām. Gadu pēc bakalaura grāda absolvēšanas, es vēlējos atkal studēt. Man patīk visu laiku kaut ko jaunu mācīties. Izlēmu, ka gribu iegūt maģistra grādu, bet negribēju būt parādā par studijām. Uzzināju, ka Eiropā ir lētāk iegūt šādu izglītību, īpaši Vācijā. Sāku meklēt universitātes Vācijā. Biju aizlidojusi uz Vāciju, lai uzzinātu par mācību iespējām, arī mēģināju iemācīties vācu valodu, lai varētu ērtāk tur dzīvot un studēt. Atradu dažas skolas un programmas, kas mani ieinteresēja, bet nebija tieši tādas, ko es gribēju.

Kamēr es meklēju mācību iespējas visā Eiropā, es sāku arī pētīt variantus Latvijā. Atradu programmu, kura mani interesēja, un bija tāda, kādu vēlos apgūt. Socioloģijas maģistra apmācībās apgūstamās tēmas ir sociālais darbs, personāla vadība un zinātniskā pētniecība. Man likās, ka es vēlējos mācīties ko citu, līdz es atradu LLU mācību programmu “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”.

Par iespēju studēt Latvijā es biju ļoti priecīga, jo ievēroju, ka būšu šeit Dziesmu Svētkos un 18. novembrī valsts 100 gadu svinībās. Šie notikumi šogad bija svarīgi un man nozīmē daudz. Es varēšu stāstīt stāstus par manu studiju laiku un iedzīvotājiem Latvijā šajā laikā.

copy of img_5213

Kāpēc LLU?
Latvijā bija dažādas iespējas studēt socioloģiju maģistratūras programmās, bet vairumā tās bija orientētas uz zinātnisko pētniecību. Kad atradu LLU Jelgavā, biju priecīga par programmu, kas iekļāva studijas par organizāciju un darba iespējām administrācijas vidē. Es vēl īsti nezinu, kur es gribētu strādāt, bet studējot LLU programmā man radās ideja, ka varētu strādāt valsts un izglītības organizācījās. Man patīk, ka varu mācīties par Latvijas organizāciju sistēmām, jo es plānoju šajā jomā strādāt pēc absolvēšanas.