Author: Ilze V

Piedalies Latvijas mēroga eseju konkursā jauniešiem “Latvijas nākotne … Eiropā”

writer.jpg

Jaunieši projekta “Latvijas nākotne … Eiropā” ietvaros paredzēs Latvijas nākotni Eiropā līdz 2030.gadam

Vidzemnieks, mecenāts un starptautiskās organizācijas “ONE” Jaunatnes vēstnieks Beļģijā Uldis Šalajevs ir izsludinājis Latvijas mēroga eseju konkursu “Latvijas nākotne … Eiropā” jauniešiem. Eseju konkursā tiek aicināti piedalīties visi jaunieši – neatkarīgi  no tā, kur viņi šobrīd mācās, strādā, dzīvo – gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Labākajiem eseju autoriem konkursa žūrija pasniegs diplomus un vērtīgas balvas.

Jaunieši, vecumā līdz 35 gadiem, tiek aicināti uzrakstīt un iesniegt līdz š.g. 30.novembrim argumentētu eseju – kurā no 3000 līdz 5000 vārdu – par to, kāda būs Latvijas loma un kā tā attīstīsies jaunajā Eiropas Savienības (ES) valstu saimē līdz 2030.gadam, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu ES 2019.gadā. Esejas autoram, īsumā raksturojot problēmas Latvijā Eiropas Savienības kontekstā, pēc saviem ieskatiem jāpiedāvā konkrētus priekšlikumus šo problēmu risināšanā

Eseju konkursa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības, jo īpaši jauniešus, aktīvu iesaisti Latvijas attīstības plānošanā turpmākās ES attīstības kontekstā līdz 2030.gadam.

Pamatojoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu, labāko darbu autori tiks aicināti uz konkursa noslēguma un apbalvošanas ceremoniju 2018.gada 16.februārī (laiks un vieta tiks precizēta vēlāk). Projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” idejas autors un tā vadītājs Uldis Šalajevs pasniegs labāko eseju autoriem diplomus un naudas balvas: I.vietas ieguvējam/-ai – € 500; II.vietas ieguvējam/-ai – € 300 un III.vietas ieguvējam/-ai – € 100 (2 personām). Vērtīgas pārsteiguma balvas gaida arī citus esejas autorus un 50 konkursa dalībnieki saņems pateicības rakstu par dalību konkursā. Balvu fonds galvenokārt ir atsevišķu žūrijas komisijas locekļu mērķziedojums no viņu privātajiem līdzekļiem.

PAPILDUS INFORMĀCIJA:

Konkursa nolikums:

Projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” eseju konkursa nolikums;

Projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” eseju konkursa pieteikums forma;

Projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” eseju konkursa uzsaukuma plakāts

Advertisements

Outlet Optika – Tas Nav Pieņemami!

Screen Shot 2017-11-15 at 8.42.14 PM.png

Mēs nesen ieraudzījām reklāmu no Outlet Optikas, kura tiek rādīta Latvijas sociālos tīklos un uzņēmuma mājaslapā. Ir skaidrs, ka šajā reklāmā tiek rādītas bildes no sievietēm, kas izpilda seksuālus aktus. Mēs esam galīgi mēmi par to, ka šāda reklāma tiek raidīta Latvijā. 

Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienība (ALJA) neatbalsta seksismu. Mēs gribējām dalīties ar mūsu biedru domām, kas izsaka kamdēļ šī reklāma nav pieņemama.


“Šis sludinājums nav pieņemams. Šādas bildes no sievietēm rāda viņas kā seksuālus objektus. Šis sludinājums māca meitenēm, ka sievietes ir citā, zemākā līmenī nekā vīrieši. Ja puiši šo neapšauba, viņu uzskats rada necieņu pret sievietēm.

Dzīvojot Latvijā šovasar, es manīju, ka neliekās, ka Latvijā ir citādāks uzskats par sociālām tiesībām sakarā ar sievietēm nekā ASV. Kā varam palīdzēt Latvijai redzēt, ka sievietēm ir tās pašas spējas, un var sasniegt tos pašus mērķus kā vīrieši?!

Šis sludinājums ir maza daļa no lielākas problēmas Latvijā; tas atbalsta domas un tradīcijas kurām ir jāmainās.”

-Krišs Brunovskis


“Seksistas reklāmas līdzīgas šādai ne tikai pazemina sievietes, bet arī kaitē sieviešu pašvērtējumu.  Ko augošas meitenes no šā iemācīsies, par kā viņām būtu jārīkojās un jāuzvedās? Man apnīk redzēt, kā kompānijas lieto sievietes, kā seksu simbolu, lai pārdotu savus produktus. Mums ir jādod sievietēm lielāku cieņu! Mēs nēesam vērts mazāk.”

-Lāra Tolka

 


“Šī reklāma parāda, kāda ir vīriešu attieksme pret sievietēm. Lietojot šādu bildi, kur sieviete veic seksuālu aktu, nav pazemojoši tikai attēlotajām aktrisēm, bet visām sievietēm kopumā. Šādas reklāmas arī sludina ideju, ka sieviete ir lieka ārpus guļamistabas.

Es pavadīju vasaru Latvijā, un dzirdēju gan no vienaudžiem, gan darba kolēģiem, negaidītas seksistas idejas, piemēram: sieviete neko nav spējīga izdarīt bez vīra (vienaudzis), sieviete nevar būt inženieris (kolēģis), feministiska domāšana ir nepareiza (vienaudze), meitenes nespēj spēlēt voleju (vienaudža māte) un turklāt ikdienā šāda domāšana tiek uzskatīta par normu. Es biju patiesi pārsteigts daudzkārt dzirdot, ka sieviete nav spējīga sasniegt tik pat daudz kā vīrietis, itīpaši pārsteidzoši ir šādu attieksmi manīt visās vecumu grupās un dzimumos. Bet sastapu arī vairākus vienaudžus, kas domāja līdzīgi man, itīpaši šīs reklāmas iespaidā, ka attēlotā situācija nav pieļaujama.

Es ceru, ka kādreiz vairāki cilvēki Latvijā sapratīs, kāpēc šādas reklāmas ir seksistas, un kāpēc tas nav pieņemami.”

-Kalvis Roze


“Es šobrīd universitātē mācos par represīvām struktūrām un kā tās ietekmē cilvēkus. Šis sludinājums ir tiešs piemērs no tā, un pastripina seksistu struktūru. Varbūt nevaram vainot latviešus, kuri šo sludinājumu izdomāja, jo varbūt viņi vienkārši nezina labāk. Cerams, ka latvieši var atvērt acis un atpazīt diskrimināciju pret sievietēm, un saprast kāpēc tas nav pieņemami.”

-Sarma Ārums


“Kā ASV jaunietis, es pamanu, ka attieksme pret sievietēm Latvijā atšķirās no tās Amerikā. Šī reklāma nekad nebūtu pieņemama Amerikā. Vai viņi tiešām nevarēja izdomāt cienīgāku reklāmu vīriešu brilļu atlaidei?”

-Aleks Berkolds


“Šī reklāma ne tikai pazemina sievietes līdz viszemākam līmenim, bet arī mēģina izteikt, ka vīriešiem ir tik maz paškontroles, ka viņi nevar stāt domāt par seksu pietiekam ilgi, lai veiktu tādus pamata uzdevumus kā brilles iepirkšanās. Sievietes ir daudz vērtīgākas nekā šī reklāma izrāda. Vīrieši ir daudz vērtīgāki nekā šī reklāma ir izrāda.
Mēs vairs nevaram lietot mūsu pagātni kā kruķi un attaisnojumu par necienīgām darbībām un domām. Kamēr šāda veida reklāmas un šāda veida domāšana turpināsies, mēs arī turpināsim atbildēt, jo laiks vienaldzībai un klusumam ir beidzies. Galu galā, ir tiešām pienācis laiks pamosties, augt un iemācīties kā cienīt cilvēkus, jo mēs nevaram šādi turpināt.”

-Tamāra Lūsis-Zondo

 


“Es esmu tik pārsteigta, ka šāda lieta tiek reklamēta Latvijā. Man rodās dusmas par to! Šī reklāma izmanto attēlu, kas izrāda vīriešu spēku pāri sievietēm. Tādi attēli nav pareizi un protams nav piemēroti latviešu reklāmās.”

-Elisa Steele

Spotlight Latvia

logo-min.jpgIn one week, business men and women from Latvia and America will come together at Waldorf Astoria in Chicago, to share and learn about business opportunities overseas. The American Latvian Association is helping organize this event, calling it Spotlight Latvia. Members of the American Latvian Youth Association are encouraged to join!

 

Why should I attend Spotlight latvia?

Isn’t this event just for established professionals? No! Spotlight Latvia hopes that students and young professionals will see this as an opportunity to network, educate themselves on the current business climate in Latvia, and explore business opportunities abroad. This event is free, you are just encouraged to sign up online beforehand.

You will have opportunities to talk with representatives from Accenture, Printful, Rail Baltica, Air Baltic, Amber Beverage group and more!

Grab a friend and head to Spotlight Latvia next Thursday!

Find more information about agenda and speakers at spotlightlatvia.com.

 

Kursa Vasaras Vidusskola

Pirmā nedēļa Kursā

Kursas vasaras vidusskolas 42. mācību gads sākās 9. jūlijā saulainā dienā Rietumkrasta latviešu izglītības centrā Šeltonā, Vašingtonā. KVV dod jauniešiem no 13 līdz 18 gadiem iespēju turpināt vai iesākt savu latvisko izglītību neatkarīgi no iepriekšējām valodas zināšanām. Šogad Kursā lepojamies ar to, ka ne tikai ir atgriezušies visi jaunieši no iepriekšējā gada (kad Kursa atsākās), bet arī ka vēl 10 jaunieši ir nākuši klāt. Kaut Kursa tiek dēvēta par Rietumkrasta latviešu vidusskolu, šeit mācās ne tikai jaunieši no Vašingtonas, Oregonas un Kalifornijas, bet arī no Minesotas, Merilendas, Iovas, Kanādas un pat no Latvijas, no kurienes divi jaunieši ir atbraukuši mācīties Kursā jau otro gadu. Arī skolotāji šogad ir atbraukuši no Kalifornijas, Aļaskas, Merilendes, Oregonas, Vašingtonas un Latvijas. Kopā veidojam ciešu, jauku saimi. Priecājamies, ka arī jaunieši, kuriem iepriekš nav bijusi iespēja iekļauties latviešu sabiedrībā, Kursā var iesākt savas latvisko mācību gaitas un attīstīt savu latvietību kopā ar citiem jauniešiem.

Jau pirmajā nedēļā esam paspējuši daudz. Visi skolēni ir izturējuši latviešu valodas prasmes pārbaudes rakstīšanā, lasīšanā, runāšanā un saprašanā. Esam iesākuši mācību stundas (valoda, literatūra, vēsture, ticības mācība un folklora), kur skolēni sadalīti pēc latviešu valodas zināšānām. Jau esam iepazinušies ar dažiem spilgtiem latviešu autoriem, tā skaitā Vizma Belševica un Imants Ziedonis. Balsis un kājas arī kustās, lai gatavotos izlaiduma programmi — tēma “Saule un mēness.” Pat esam paspējuši aizbraukt līdz jūrai, kur pavadījām jauku dienu.

Kāpēc jaunieši ir atbraukuši uz Kursu? Viņi stāsti savos vārdos.

Ella (14, Kalifornija): “Es gribu dejot tautas dejas, labāk iemācīties latviešu valodu, un cept pīrāgus.”

Elmārs (17, Rīga): “Es gribu atsvaidzināt savas tautas deju prasmes, iemācīties latviskās rotas kalt, un palīdzēt pārējiem jauniešiem iemācīties runāt latviski. Es esmu Kursā, jo šeit var ļoti labi pavadīt laiku.”

Roland (17, Portlande): “Es gribu iemācīties jaunus vārdus un tautas dejas, mācīties par Latvijas vēsturi, un satikt vecus draugus.”

Zippa (13, Minnesota): “Es esmu Kursā, jo Kursā ir forši! Es varu mācīties latviešu valodu, mūziku un kultūru. Es Kursā gribu satikt jaunus draugus un iemācīties jaunas dziesmas.”

ALJA’s ‘Simts Pilsoņi Simtgadei’ Projekts iegūst pirmo pilsoni – Nikolajs Veidis

Kāpēc Tu nolēmi iegūt 

14364635_10154130850788152_8751680885658268069_n.jpg

dubultpilsonību?
Lai šovasar Latvijā strādātu algotu darbu, man bija obligāti jāiegūst vai nu darba vīza, vai pilsonība. Es nolēmu iegūt dubulto pilsonību, lai man arī nākotnē būtu vairāk iespēju dzīvot un strādāt Latvijā/Eiropā.
Cik ilgu laiku Tev prasīja, lai to izdarītu Latvijā?
Kad visi dokumenti bija sakārtoti, es pats tos gāju iesniegt Rīgas pilsonības un migrācijas pārvaldē. Es viņiem minēju, ka man bija īpaši svarīgi pilsonību iegūt darba dēļ. Šī iemesla dēļ es pilsonību ieguvu nedēļas laikā! Ir daudz vieglāk šo nokārtot Rīgā, nekā sūtīt dokumentus no Amerikas.
Kā Tu juties, kad Tu ieguvi pilsonību?
Man tiešām bija tāds prieks, kad ieguvu Latvijas pilsonību, jo es zināju, ka tas man atvērs daudz jaunu iespēju!
Ko dubultpilsonība Tev nozīmē?
Pieaugot mani pārņēma doma, ka esmu visu paspējis, ko varu kā Amerikas latvieties. Pagājušajā vasarā es pavadīju savu pirmo vasaru Latvijā kā ALAs praktikants. Līdz tam biju mācījies latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūras zinības utt., bet jutu, ka man vēl kaut kas pietrūka. Kad šovasar ieguvu dubultpilsonību, man bija tāda sajūta, ka tagad pilnā nozīmē esmu latvietis un piederīgs šai zemei. Es saprotu, ka dubultpisonība nav pēdējais solis latvietībai, bet tas noteikti ir pareizais solis.

 

Piesakies būt viens no mūsu pilsoņiem, un mēs Tev palīdzēsim ar pieteikšanos procesu!

http://www.alja.org/simtspilsonisimtgadei/