Tie kuri bijāt Latvijā šovasar, neaizmirstiet piedzīvojumu! Kamēr vasara rit uz beigām, palasiet par Kāras stāstiem braucot uz Latviju piedzīvot Dziesmu un deju svētkus!

Kāra Steele:

Kad mēģināju aprakstīt manu laiku Latvijā, es biju bēz vārdiem. Bija tik vienreizējs piedzīvojums, ka bija grūti kārtīgi visu izteikt. Kā vienmēr, samontēju filmu… šo reiz par saviem “Top Ten” vismīļākajiem vasaras piedzīvojumiem Latvijā. Daži piedzīvojumi bija nesagaidīti, tamdēļ jutos, ka es kārtīgi izbaudīju Latviju, gan svētkos, gan ārpus svētkiem. Nevaru pietiekami pateikties ALJAi par stipendiju, kura nodrošināja manu ceļu, un ALAi par jauko sportu braucienu ar visādiem foršiem pasākumiem un ekskursijām pa visu Latviju.

Kāras 2018. g. vasaras “Top Ten”:

10) ALJAs saviesīgā stundā redzēt cik daudz latvieši no Amerikas bija atbraukuši uz svētkiem. Būt kopā Amerikā ir īpaši un speciāli, bet būt kopā LATVIJĀ bija vel vērtigāk.

9) Paciemoties ar radiem jaukās kafejnīcās un restorānos. Visi bija tik jauki un mīlīgi un tas mani ļoti iepriecināja.

8) Ceļojot pa Latviju ar ALAs sporta braucienu un redzēt kā daba bija tik liela daļa no katras pilsētas, kuru mes izpētījam, gan parkos, gan naturālā dabā, gan pilsētas centros. Tas mani ļoti iepriecināja jo man ir vienmēr bijis iekšejas saites ar dabu un tāpēc, ka daba bija tik saistīta Latvijas ikdienā nostiprināja manu saistību ar Latviju.

7) Braucot pa Mežaparku mežu ar noīrētu velosipēdu un netīšam piebraucot pie burvīga ezera. Es biju tik laimīga un sājutu, ka šis bija vienreizējs piedzīvojums.

6) Noskatot deju uzvedumu un itsevišķi deju “Es gulēju maigu miegu,” kuru kopā ar savu klasi Gaŗezerā biju dejojusi. Man bija sajūta, ka biju labi iemācījusies par latviešu kultūru un mani vecvecāki būtu lepni.

5) Ieceļojot Latvijā pirmo reizi ar savu Latvijas pasi. (Kā angliski saka “‘nuff said.”)

4) Izbaudot milzīgo svētku un valsts sajūsmu no visiem Latvijā. Pat uz tramvaja mēs lustīgi dziedājam kamēr bijām tik saspiesti, ka nevarējam labi elpot.

3) Dejojot un dziedot ar saviem draugiem (kurus es satiku Katskiļu nometnē kad es biju vadītāja, Gaŗezerā kā audzēkne, Katskiļos kā nometniece, un arī tik sen atpakaļ kā Īkšķīšos) sadziedāšanas vakarā līdz kamēr viņi mūs izmeta no Mežaparka lielās estrādes 6os no rīta. Tas bija tik jauks piedzīvojums ar tiem kuriem es biju uzaugusi kopā amerikāņu latviešu vidē.

2) Deju lieluzveduma ģenerālmeģinājuma finālē, kad katrs deju kolektīvs atnesa viņu grupas karogu priekšā kamēr visi stāveja Daugavas stadionā. Bija lielisks moments jo varēju redzēt cik daudz no visām Latvijas pusēm, kā arī pasaules pusēm bija uzturējuši latviešu kultūru.

1) Pat tagad atceroties kā dziedāju ,,Dievs, svētī Latviju!” kopā ar tūkstošiem latviešiem kamēr noslēguma koncertā uzvilka karogu, brīvajā zemē, man uznāk lielas emocijas. Tiešām brinišķīgi.

Paldies! Paldies! Paldies!

Noskataties Kāras video te: