Author: annelicers

2019. gada ALA praktikanti (3)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf
Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).


Nikolajs Pone, strādāja muzejā Latvieši pasaulē (LaPa) 

Muzejs krāj priekšmetus, stāstus un dokumentus par Latviešu bēgļiem un izceļotājiem, kas ļauj parādīt viņu unikālos dzīves stāstus. Es strādāju kā pētnieku palīgs un krājumu organizētājs un daudz ko iemācījos par pētniecības metodēm un to, kā  muzejs darbojas ar kolekcijas priekšmetiem. Tā kā esmu Amerikas latvietis, man ļoti gribējās vairāk uzzināt par šo tēmu un par to, kā ASV latviešu kultūra atšķiras no vietējo latviešu kultūras antropoloģiskā perspektīvā. Mana dzīve pagājušā vasarā Latvijā bija vienreizējs pārdzīvojums. Kopā ar trīs vislabākajiem draugiem dzīvojam uz Čaka ielas, un mums bija jāiemācās dzīvot kā Rīgas iedzīvotājiem. Pierast pie ikdienas rutīnas pirmās nedēļas bija samēra grūti, bet mēs ātri iemācījāmies, ko darīt vai nedarīt. Es katru dienu staigāju apmēram 40 minūtes uz darbu, pēc darba- uz Rimi veikalu nopirkt pārtiku. Mēs gandrīz katru vakaru aicinājām pārejos praktikantus uz mūsu dzīvokli, kur mēs kopā gatavojām vakariņas. Varētu pat teikt, ka mēs dzīvojām kā liela ģimene. Nedēļas nogalēs mēs parasti devāmies kādā ekskursijā uz laukiem vai turpat Rīgā. Visneaizmirstamākais bija mūsu kempinga trips uz Igauniju. Rīgā noīrējām mašīnas, aizbraucām uz Pērnavu un uz Tallinu, nakšņojām teltīs jūras krastā. ALA deva mums iespēju arī piedalīties uz festivālu LAMPA Cēsīs, kur mēs noklausījāmies vairākas diskusijas par politiku, sociālām problēmām un kultūru. Es nekad mūžā neesmu piedzīvojis tādu dinamisku atmosfēru, kur cilvēki ar pretrunīgiem uzskatiem mierīgi uzrunā viens otru. Amerikā tā notiek reti, tādēļ es to atceros kā vienu no maniem vismīļākajiem piedzīvojumiem. Tā kā mēs Latvijā dzīvojām divus mēnešus, daudzi praktikanti sameklēja savus radniekus. Es aizbraucu  uz Jaunpili, kur manai ģimenei pieder zemes gabals. Tur atradu daudzas vēsturiskas lietas no kara laika, visinteresantākā bija ložu sašauta Vācu armijas ķivere. Tanī dienā satiku arī savu onkuli Pauli Galiņu Latviešu leģiona veterānu sapulcē netālu no Jaunpils. Tur dzirdēju daudzus stāstus par kara laiku un pat kopā ar pārējiem veterāniem dziedāju kara dziesmas. Tas bija ļoti emocionāls un vienreizējs notikums. Pirms pagājušās vasaras es domāju, ka mana saprašana par latvietību ir laba, jo es cītīgi mācījos latviešu skolā un Garezerā, bet tagad zinu, ka, lai to pilnīgi saprastu, jāpadzīvo Latvijā. Domāju, ka pēc šīs vasaras pārdzīvojumiem, mana latvietība ir stiprāka, mana latviešu valoda – labāka un mana latvieša dvēsele – pilnāka. Es domāju, ka arī pārējie praktikanti tā jūtas. Parasti es katras vasaras noslēgumā saku – “Tā bija mana visneaizmirstamākā vasara”, bet es tiešām domāju, ka vienmēr atcerēšo pagājušo vasaru kā vislabāko manā mūžā.  

The museum collects objects, stories, and documents about Latvian refugees, which describe their unique life stories. I worked as a research assistant and archive organizer and learned a lot about research methods and how the museum works with artifacts. As an American Latvian, I really wanted to learn more about this subject and about how American Latvian culture differs from the local Latvian culture through an anthropological perspective. My past summer in Latvia was a wonderful experience. I lived with my three best friends on Čaka street, and we had to learn how to live like locals in Rīga. It was difficult to get used to the daily routine in the beginning, but we quickly learned. Each day, I walked to work for about 40 minutes, and after work I went to Rimi to get groceries. We invited the other interns to our apartment to make dinner. One could say that we lived like a large family. During the weekends, we traveled or spent time in Rīga. The most unforgettable was our camping trip to Estonia. We rented cars in Rīga and drove to Parnu and Tallinn, and slept in tents on the coast. ALA gave us the opportunity to participate in the LAMPA festival in Cēsis, where we listened to various discussions about politics, social issues, and culture. I have never experienced such a dynamic atmosphere, where people with opposing views respectfully debate topics. This rarely happens in America, so I remember this as one of my favorite experiences. We were in Latvia for two months, so many of the interns found their relatives. I drove to Jaunpilis, where my family owns land. I found many historical objects from the war. The most interesting was a bullet-ridden German army’s helmet. That day, I also met my uncle Pauls Galiņš in a meeting of the veterans of the Latvian Legion. I heard many stories about the war and sang songs with them. That was a very emotional event. Before last summer, I thought that my understanding about Latvian culture was good because I studied well in Latvian school and Garezers, but I now know that to fully grasp the culture, you have to live in Latvia. I think that this summer’s experiences strengthened my Latvian identity, improved my language abilities, and filled my Latvian soul. I think that the other interns feel the same. At the end of every summer, I usually say, “That was the most unforgettable summer,” but I truly believe that I will remember last summer as the best one of my life. 

Talia Tomson, strādāja Latvijas Republikas Saeimā

Manas prakses laiks Saeimā bija īsa, bet vienreizēja dzīves pieredze. Es strādāju 20 dienas, man bija daudz iespēju mācīties un redzēt, kā valsts un parlaments darbojas ikdienā. Strādājot Protokola nodaļā, es redzēju, kā Saeimā koordinē ārvalstu oficiālās vizītes, un kā tās veicina attiecības ar citām valstīm. Es palīdzēju rakstīt ielūgumus, sagatavot dāvanas vēstniekiem un viesiem, tulkot Slovākijas parlamenta delegācijas programmu uz angļu valodu un veidoju mapītes foto studijā.

Viens no interesantākajiem notikumiem, ko man bija iespēja apmeklēt, bija Korejas Republikas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja sagaidīšana uz Latvijas un Igaunijas robežas. Šajā dienā man bija iespēja piedalīties ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. 

Man bija daudz iespēju apmeklēt dažādas komisiju sēdes, ieskaitot Juridiskās un Krimināltiesību komisijas sēdes, Eiropas lietu, Ārlietu un Baltijas lietu apakškomisiju sēdes. Manā pēdējā prakses nedēļā Saeimā, es apmeklēju ziemeļnieku un baltiešu konferenci. Tā bija angļu valodā (pirmā un vienīgā!) un es bija vienīgā praktikante, kas apmeklēja šo sēdi. Es arī apmeklēju Saeimas sēdes, kas notiek katru ceturtdienu. Viens notikums, ko es vienmēr atcerēšos, bija Valsts prezidenta vēlēšanas. Tā bija vēsturiska diena, un man bija liels gods būt klāt sēžu zāle. 

Mana pēdēja diena darba bija 14. jūnijs. Trūkst vārdu, lai izteiktu, cik liels notikums šī diena bija manā dzīve. Manas mātes vecāki, mani vecvecāki, izbēga no komunistu deportācijām uz Sibīriju un nezināja, vai viņi kādreiz varēs atgriezties Latvijā, bet 29 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, es -viņu mazmeita- varēju strādāt brīvā Latvijā. Es noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa par godu komunistiskā genocīda upuriem. Es nekad neaizmirsīšu šo mirkli.

Esmu tik pateicīga par pavadīto laiku Saeimā un par visiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, ar kuriem esmu satikusies. Liels paldies Amerikas Latviešu Apvienībai par man doto vienreizējo iespēju strādāt un dzīvot Latvijā.

My internship at the Saeima was short, but a wonderful life experience. I worked for 20 days, and had many opportunities to learn and see how the country and parliament functions. I worked in the Protocol Division, and saw how the Saeima coordinates all official international visits and how those promote relationships with other countries. I helped write contracts, prepare gifts for ambassadors and guests, translated Slovak parliament delegation program to English, and created files in the photo studio. 

It was very interesting to attend the reception of the Speaker of the National Assembly of the Republic of Korea on the border of Latvia and Estonia. On this day, I also had the opportunity to participate in the flower-laying ceremony at the Freedom Monument. 

I had many opportunities to attend the meetings of various committees, including the Legal Affairs Committee and the subcommittees of Criminal Law Policy and Baltic Affairs. During my last week at Saeima, I attended the Nordic and Baltic conference, which was in English. I also attended the Saeima meetings, held every Thursday. I will always remember the presidential election. That was a historical day, and I was honored to be in the meeting’s room. 

My last work day was June 14. I am at a loss for words to describe how meaningful this day was to me. My mother’s parents, my grandparents, were forced to flee Latvia to escape communist deportations to Siberia, and they didn’t know if they were ever going to return to Latvia. Yet, 29 years after the Restoration of Independence, I, their granddaughter, was able to work in a free Latvia. I laid flowers by the Freedom Monument in honor of victims of communism’s genocide. I will never forget this moment. 

I am so grateful for my time at the Saeima and for the wonderful people that I met. Thank you so much to the American Latvian Association for the incredible opportunity to live and work in Latvia.

Nākamās desmitgades ieskandināšana

Scroll to read in English!

Vai esi gatavs sagaidīt 2020. gadu? Un – svarīgāks jautājums – vai esi gatavs sagaidīt 2020. gadu latviskā noskaņā? Lasi par latviešu tradīcijām un ticējumiem, kurus var viegli ieplānot Vecgada vakarā! 

Ēdieni

Jāgatavo divpadsmit ēdieni, viens katram mēnesim, lai var uzklāt bagātīgu galdu. Katrs ēdiens atšķirīgā veidā simbolizē veiksmi jaunajā gadā. 

  • Pīrāgi: mājīgums un omulība
  • Āboli: skaistums
  • Pupas: daudzi bērni
  • Zirņi: nebūs jāraud
  • Bietes: būs karstas asinis
  • Skābie kāposti: ja skābo apēd, būs salda dzīve
  • Dzērvenes: sārti vaigi
  • Rutki: veselība
  • Piparkūkas: grezna dzīve
  • Cūkas ribas un šņukuris: spēks un laime
  • Zivis: bagātība
  • Zāļu tējas ar medu: atbaidīs ļaunos garus

Līdz pusnaktij, jāēd divpadsmit reizes. 

Laimes liešana

Izkausē alvu metāla kausā vai lielā karotē. Ātri ielej iepriekš sagatavotā spainī ar aukstu ūdeni. Izlieto laimi pēta sveču gaismā. Redzamie attēli zīlē nākamā gada notikumus. 

Vari arī liet virtuālas laimes: http://laimesliesana.lv

Ticējumi

Jaungada naktī sapņotais piepildīsies. 

Jaungada dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo aizslaucīs veiksmi. 

Ja Jaungada dienā ilgi guļ, visu gadu gulēs. 

Kā citur sagaida Jaungadu?

Dānijā visu gadu krāj vecus traukus. Vecgada vakarā iet un apmētā kaimiņu māju durvis. Jo vairāk saplīsušu trauku pie tavām durvīm, jo vairāk draugu. 

Spānijā un Meksikā ar katru pulksteņa pusnakts sitienu jāapēd viena vīnoga. Visas divpadsmit vīnogas jāapēd līdz pēdējam sitienam. 

Vecgada vakarā Rumānijā un Beļģijā iet runāt ar govīm. Ja izskatās, ka govs saprot un uztver sarunu, būs veiksmīgs gads. 

Laimīgu 2020. gadu!

Ringing in the New Year

Are you ready for 2020? Read about Latvian traditions and superstitions that are easy to incorporate into your night!

Food

Prepare twelve foods, one for each month of the year, to set a plentiful table. Each food symbolizes luck and prosperity in the new year.  

  • Pīrāgi: homeliness and comfort
  • Apples: beauty
  • Beans: many children
  • Peas: no tears
  • Beets: hotbloodedness, temper
  • Sauerkraut: eat sour foods to have a sweet life
  • Cranberries: red cheeks
  • Daikon: health
  • Piparkūkas/Gingerbread cookies: a magnificent life
  • Pig’s ribs and snout: strength and luck
  • Fish: wealth
  • Tea with honey: to ward off evil spirits

By midnight, you must eat twelve times. 

“Laimes liešana”

Melt tin in a large metal ladle. Quickly pour out the melted tin into a bucket previously prepared with cold water. The hardened tin form can be observed in candlelight. The shadows predict what lies ahead in the new year. 

Or do it virtually! http://laimesliesana.lv 

Superstitions

Your New Year’s Eve’s dreams will come true in the coming year. 

If you dust the house on New Year’s Day, you will wipe away all luck. 

If you sleep in on New Year’s Day, you will sleep all year. 

How do others celebrate?

In Denmark, people collect old dishes throughout the year. On New Year’s Eve, everyone throws the dishes on neighbors’ and friends’ doors. Those with the most broken dishes outside their door are said to have the most friends.

At midnight in Spain and Mexico, everyone eats a grape with each stroke of the clock. All twelve grapes must be eaten by the twelfth stroke.  

In Romania and Belgium, people go talk to cows. If the cows appear to understand the conversation, the new year will be successful.