Iesnegusi Dārija Gulēna-Taube
Šovasar ar ALJAs palīdzību man bija iespēja piedalīties Minesotas dziesmu svētkos. Gatavojoties svētkiem, es dziedāju ar Toronto kori katru piektdienu. Tomēr, no Kanādas nesanāca daudz dziedātāju dziesmu svētkiem. Tamdēļ, es pieteicos 2×2 korim un devos uz St.Paul nedēļu pirms svētkiem, lai iemācīties visas vajadzīgās dziesmu svētkiem. Ne pilnā nedēļā mēs 2×2 koristi iemācijāmies vairāk nekā divdesmit dziemas. Ieradoties svētkos mums visiem bija vienreizēja sajūta pārslēgties no musu mazā nometnes burbuļa, kur bijām tikai divi jaunieši katrā balsu grupā uz mēģinājumiem kur dziedājām kopā ar pilniem profesionāliem koriem no ap pasaules, un ar slaveniem diriģentiem un komponētājiem.
Svētku laikā es fotogrāfēju, kā arī saglabāju bildes no citiem lai varētu vasaras beigās uztaisīt svētku photo blog caur kuru var dzīvot līdzi mūsu svētku piedzīvojumiem.
Pirmās divās bildēs ir redzams mūsu mazais 2×2 koris ar lielu atšķirību trešai bildei, kurā var redzēt (tikai mazu daļu) lielo dziesmu svētku kori.
Man nav daudz bilžu no mēģinājumiem pašiem, bet šajā var redzēt mani, kopā ar Ievu Griffinu un Maiju Grinbergu ceļā uz pirmo mēģinājumu hotelī. Mēs ilgi nebālējamies iepriekšejā vakarā, jo sagaidījām garu dienu, tomēr te jau pirmā dienā izskatamies pilnīgi pārgurušas!
Pēc mēģinājuma, mēs skrējām redzēt Garezera vasaras vidusskola absolventu grupu “Trejdevini” koncertu blakus istabā. Tur sanāca liela grupa skatītāju sajūsmināti atbalstīt mūzikas grupu.
Pēc koncerta, mēs skrejām uz teātri lai redzēt jaundēju skati. Koncerts bija brīnišķīgs, ar dejoju kopiem no amērikas un eiropas! Varēja dzirdēt visus div reiz divniekus teātrī tad, kad mūsu 2×2 dēju vadītājs Juris Gogulis uzstaigāja uz skatuves prezentēt savu jaundeju! Nebija pārsteidzoši, kad pēc enerģiskās dejas, Jura deja uzvarēja skati savā nodaļā!
Daudz skrējām svētkos, jo cerējām tikt uz cik vien daudz saīkojumiem iespējami. Tapēc tieši pēc skates, devāmies ar visiem garezerniekiem uz bāru absolventu vakaram. Tur atkal redzējām Trejdeviņu izrādi, un satikām sen neredzētus draugus un radus. No garezera mums sanāca vairāk nekā puse no mūsu absolventu klases. Mums pat sanāca visiem divdesmit četriem iziet uz vakariņām kopā!
Protams mums arī bija jatiek uz jauniešu, zaļumu un svētku ballēm! Zaļumu un svētku balles bija neaizmirstamas, jo mēs dancojām VISU vakaru! Tomēr, man vissmīļākais vakars bija ALJAs jauniešu balle. Covid dēļ, es nebiju ilgi redzējusi manus Latviešu draugus, un tamdēļ, mani vispriecīgākie momenti svētkos, bija tad, kad biju ar viņiem. Ballē sanāca kopā mūsu Eiropas latviešu draugi no 2×2 ar mūsu ziemeļamērikas latviešu jauniešiem. Vēl trakāk, mēs ballē satikām mūsu nometņotājus no iepriekšējās vasaras Katskiļu nometnē!
Sestdien pēc kora mēģinājuma gājām redzet tautas deju lieluzvedumu. Atklāti sakot, es nesagaidiju tik daudz dejotaju vai skatītāju, bet man bija nepareizi! Neatceros pēdejo reizi, kad redzēju tik daudz latviešus vai tautas tērpus vienā vietā, un varēja sajust, ka visi stadionā bija sajūsmināti būt klāt pirmā lieluzvedumā kopš covid sākuma. Izrāde bija fenomināla, pilna ar jaunām dejam un burvīgiem rakstiem. Vairākas dejas lieluzvedumā bija izvēlētas, jo tās arī būs Latvijas svētkos 2024. Gadā. Tamdēļ tūlītās pēc koncerta, mes norakstijām mūsu mīļākās dejas, lai aizvest mājās saviem deju kopu vadītājiem!
Svētdienas rītā mums bija pirmais mēģinājums koncerta zālē ļoti ļoti agri norīta. Mēs visu dienu izdziedājām pilno koncertu untad ātri skrējām atpakaļ uz hoteli mēģinājumu beigās lai uzvilkt tautas tērpus kopkorim. Mēģinājums bija garš un nogurdinoš, bet ar katru jauno dziesmu, bija jauns diriģents kurš mūs mudināja dziedāt. Diemžēl svētku sākumā nebija tautas tērpu gājiens, bet pirms kopkora varēja redzēt kā koristi skrēja pilnos tērpos cauri pilsētas centru!!
Svētkos bija klāt Latvijas Ministru Prezidents Krišjānis Kariņš un uzzinājām kopkora beigās, ka viņam līdzi uz koncertu arī bija no Minnesotas valdības! Svētkiem bija tēma “maz bišķiņ skaļāk”, un koncerta laikā stāstītāji izskaidroja, kā Minnesotas latvieši jau ilgi gatavojās svētkiem pēdejos gados. Kā vienmēr, kopkoris bija svētku noslēgumu koncerts. Nākamie svētki būs Toronto, 2025. Gadā un man bija gods izvest dziesmu svētku karogu ar Toronto Svētku valdi. Minnesotas svētki atjaunoja skatītāju un dalībnieku latvisko garu, un mēs visi uz mūžu atcerēsimies mūsu pirmos svētkus pēc covid.
Pēdejās bildes ir visas pēc kopkora, kad mēs beidzot varejām atpūsties un apsolijām atkal visi viens otru satikt Latvijā 2024. Gadā!
Iesniegusi Sophie Circene
Man ļoti paveicās pavadīt kādu laiku St Paula dziesmu svētkos. Es nevarēju palikt uz pilnu nogali, bet man ļoti patika dejot Zalumballē un satikties ar pazistamām sejām. Mana mīļākā atmiņa bija uzskatīt jaundeju skatu. Es uzaicināju savu veco koledžas istabas biedru kopā ar mani skatīties un mēs abas ļoti patika. Šogad mana mīļākā bija “Skaista ir Jaunība”, kuras horeogrāfiju veidoja kāds, kuru man palaimējās satikt 2×2 nometnē. Es arī noskatījos Trejdevini uzstāšanos, un viņi ir tik jauki, un bija patiešām jautri redzēt, cik daudz viņi visi ir uzlabojušies kā grupa kopš GVV.
Submitted by Dārija Gulēna-Taube
This summer, with the help of ALJA, I had the opportunity to participate in the Minnesota Song Festival. In preparation for the festival, I sang with the Toronto Choir every Friday. However, not many singers came from Canada to celebrate the song festival. Therefore, I signed up for the 2×2 choir and went to St. Paul a week before the festival to learn all the necessary songs. In less than a week, we memorized more than twenty songs in 2×2 choirs. Arriving at the festival, we all had the unique feeling of switching from our little camp bubble, where there were only two young people in each voice group, to rehearsals where we sang together with full professional choirs from around the world, and with famous conductors and composers.
During the festival, I took photos and also saved pictures from others so that I could make a holiday photo blog at the end of the summer through which you can live with our holiday adventures. The first two pictures show our small 2×2 choir with a big difference to the third picture where you can see (just a small part of) the big choir.
I don’t have many pictures from the rehearsals themselves, but in this next one, you can see me with Ieva Griffin and Maia Grinberg on the way to the first rehearsal at the hotel. We didn’t party for long the night before because we expected a long day, but here we look completely exhausted already on the first day! After the rehearsal, we ran to see the concert of the “Trejdevini” group of graduates of the Garezer Summer High School in the next room. A large group of spectators gathered there to enthusiastically support the band.
After the concert, we ran to the theater to see the new dance show. The concert was wonderful, with dance groups from America and Europe! You could hear all the 2×2 attendees in the theater when our 2×2 dance manager Juris Gogulis walked on stage to present his new dance! It was not surprising when, after an energetic dance, Jura’s dance won the show in her department!
We ran a lot during the holidays because we hoped to get to as many events as possible. That’s why right after the show, we went with all the chefs to the bar for the alumni evening. There we saw the Trejdevina show again and met long-lost friends and relatives. We got more than half of our graduating class from Garezer. All twenty-four of us even got to go out to dinner together!
Of course, we also had to go to youth, green and festive balls! The Green and Holiday Balls were memorable as we danced ALL night long! However, my favorite evening was the ALJA youth ball. Due to Covid, I hadn’t seen my Latvian friends for a long time, and that’s why my happiest moments during the holidays were when I was with them. At the ball, our European Latvian friends from 2×2 got together with our North American Latvian youth. Even crazier, we met our campers from the previous summer at Camp Catskills at the ball!
On Saturday, after the choir rehearsal, we went to see a folk dance performance. Frankly, I didn’t expect so many dancers or spectators, but I was wrong! I don’t remember the last time when I saw so many Latvian or folk costumes in one place, and you could feel that everyone in the stadium was excited to be present at the first big performance since the start of covid. The show was phenomenal, full of new dance and charming writing. Several dances were chosen for the large-scale performance because they will also be part of the Latvian holiday in 2024. So right after the concert, we wrote down our favorite dances to take home to our dance leaders!
On Sunday morning we had our first rehearsal in the concert hall very very early. We sang the full concert all day and then quickly ran back to the hotel at the end of rehearsals to put on folk costumes for the choir. The rehearsal was long and tiring, but with each new song, there was a new conductor who encouraged us to sing. Unfortunately, at the beginning of the festival, there was no parade in folk costumes, but before the choir, you could see how the choirs ran in full costumes through the city center!!
The Prime Minister of Latvia Krišjānis Kariņš was present at the celebration and we learned at the end of the concert that he was accompanied to the concert by the government of Minnesota! The theme of the celebration was “a little bit louder”, and during the concert, narrators explained how Latvians in Minnesota had been preparing for the celebration for a long time in recent years. As always, the collective choir was the closing concert of the holiday. The next festival will be in Toronto in 2025 and I had the honor of flying the song festival flag with the Toronto Festival Board. The Minnesota celebration renewed the Latvian spirit of the audience and participants, and we will all remember our first celebration after covid forever.
The last pictures are all after the choir when we were finally able to rest and promised to meet each other again in Latvia in 2024!
Submitted by Sophie Circene
I was very lucky to spend some time at St Paul’s Song Festival. I couldn’t stay for the whole weekend, but I really enjoyed dancing in Zalumballe and seeing familiar faces. My favorite memory was watching the youth dance scene. I invited my old college roommate to watch it with me and we both really enjoyed it. This year my favorite was “Youth is Beautiful”, choreographed by someone I was lucky enough to meet at the 2×2 camp. I also watched Trejdevini perform and they are so fun and it was really cool to see how much they have all improved as a group since GVV.
aljazinas.com 