Dāmas, par kurām mēs mācīsim saviem bērniem // Women we will teach our children about

Kad sākām domāt par Sieviešu mēnesi, mēs zinājām, ka mēs gribam rakstīt par latviešu sievietēm, kuras dara vienreizējas lietas. Lai to izdarītu, mums bija jāpaplašina mūsu zināšana par sieviešu tiesībām Latvijā. Variet lasīt par piecām sievietēm, kuras mūs iedvesmoja, no aktivistēm un prezidentes, līdz mūsu iemīļotai GVV skolotājai. 

When we started thinking about Women’s History Month, we knew that we wanted to write about women, who have done inspiring things. To do that, we first had to broaden our knowledge about women’s rights in Latvia. You can read about five women who inspired us, from activists and a president to our beloved GVV teacher. 

_________________________________________

Īna Šulcs 

Īna Šulcs dzīvoja Cesvainē, Latvijā, un mira 2020. Gada 24. maijā. Viņa bija māte un vecmāte. Šulcs kundze bija skolotāja Latvijā, kā arī Garezera Vasaras Vidusskolā.

Garezerā, viņa mācija ar prieku un sajusmu par visiem vēstures tematiem. Lai gan viņa dažreiz izlikās mazliet stingra, visi skolēna zināja, ka viņa tomēr bija ļoti mīļā, un vienkārši darīja to, ko vajadzēja, lai skolēni iemācītos Latvijas vēsturi. Vasaras beigās, kad skolēni rakstīja biļetes, viņa apdrošināja, ka visi bija mierīgi un jutās pašpārliecināti, un pat pamirkšķināja tiem, kuri bija īpāši satraukti. Šulcs kundze iespaidoja savus skolēnus, lai mācīties, labāk saprastu mūsu tautas vēsturi, un tuvināties latvietībai.

Viens Garezera absolvents raksta, ,,Viņa bija nebeidzams zināšanas avots, un mani vienmēr pārsteidza. Jebkurš jautājums, kas man bija, pat ja tas nebija saistīts ar vēsturi, viņai bija gara, izsmalcināta atbilde.” Citi absolventi un skolēni piemina, ka viņa bija neticami veltīta palīdzēšanai skolēniem. Vakaros viņa palika telpās vēli, lai pārskatītu darbus un palīdzēt tiem, kam vajadzēja, un vēl ar vien bija viena no pirmām telpās no rīta, lai turpinātu savu mīlestības darbu.

Īna Šulcs lived in Cesvaine, Latvia and passed away March 24, 2020. She was a mother and grandmother. Šulcs was a teacher in Latvia as well as Garezers summer high school.

In Garezers, she taught with enthusiasm and excitement about all kinds of historical topics. Although sometimes she came off as strict, all students knew that she was extremely kind and was only doing what it took to get us to learn about Latvian history. When students had to take the final history exam, she made sure that everyone was calm and confident, even winking attrimdas gaitas those that were especially worried. Šulcs encouraged her students to study to better understand our Latvian history and further connect us to our Latvian heritage.

One Garezers graduate writes, “She was a never ending source of knowledge and always surprised me. No matter what question I had, even if it had nothing to do with history, she always had a long, sophisticated answer.” Other graduates and students remember that she was incredibly dedicated to helping her students. She would stay in her classroom late most nights going over assignments and helping students. Even so, she was always the first in her classroom the next morning to continue her beloved work.

_________________________________________

Vaira Vīķe-Freiberga

Sestā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir politiķe un profesore. Trimdas gaitas noveda Vīķi-Freibergu uz Kanādu, kur viņa no 1965. gada līdz 1998. gadam nodarbojās kā profesore Monreālas universitātes psiholoģijas katedrā. Pēc atgriešanās Latvijā, viņu ievēlēja prezidenta amatā 1999. gadā. Viņas sasniegumi šajā amatā ieskaita Latvijas uzņemšanu NATO un sieviešu tiesību aizstāvību. Šajā TEDxRiga runā, Vaira Vīķe-Freiberga dalās ar saviem iespaidiem par savu latviešu identitāti, ko viņa salīdzina ar sīpolu. Viņas sekmes akademiskā laukā un prezidentes amatā kā sieviete ir joprojām iespaidīgas latviešiem Latvijā un ārzemēs.  https://www.youtube.com/watch?v=JT26gr3I1Vc

The 6th Latvian president, Vaira Vīķe-Freiberga, is a politician and a profesor. The course of exile brought her to Canada, where she was a profesor from 1965 to 1998 in the Department of Psychology at the University of Montreal. After her return to Latvia, she was elected president in 1999. Her achievements in this position include Latvia’s admission to NATO and womenš rights advocacy. In the following TEDxRiga talk, Vaira Vīķe-Freiberga shares her thoughts about her Latvian identity, which she compares to an onion. Her success as an academic and in her role as a female president continues to inspire Latvians around the world. 

_________________________________________

Inga Gaile

Ingas Gailes stendaps liek cilvēkiem pasmieties, un viņas dzejoļi tik pat viegli liek lasītājiem raudāt. Dokumentālā filma “Latvijas kods” izskaidro kā Latvijā radās sieviešu komēdijas stendaps un tā mērķus. Šī ir platforma, kur sievietes var izteikties par viņu ikdienas sāpēm, sūdzībām, un arī priekiem. Kaut ar daži uztraucās par negatīvu reakciju no publikas, sievietes turpina izmantot šo spēcinošo platformu. 

https://eng.lsm.lv/article/features/features/documentary-records-the-rise-of-womens-stand-up-comedy-in-latvia.a353862/

 Viņas dzeja par feministu tēmām ir tulkota vairākās valodās, ieskaitot angļu, igauņu, vācu, zviedru, lietuviešu, un bengāļu. 2019. gadā Inga Gaile piedalījās ASV Kongresa Bibliotēkas Nacionālajā grāmatu festivālā (Library of Congress National Book Festival), kur viņa runāja par savu dzejas izlasi “30 jautājumi, ko cilvēki neuzdod” (tulkota angļu valodā: “30 Questions People Don’t Ask”). Viņas dzeja, kas izraisa nopietnas domas par dzimuma līdztiesību un viņas pieredzēm, ir atzīta pasaules mērogā. 

Inga Gaile’s stand-up performances make people laugh, and her poems can just as easily make readers cry. Her poetry highlights feminist issues and is translated into several languages, including English, Estonian, German, Swedish, Lithuanian, and Bengali. The documentary “Latvian Code” explains how the women’s standup comedy scene developed in Latvia and its goals. This is a platform, where women can express themselves and discuss daily pains, annoyances, as well as joys. Some worry about the public’s negative reaction to such performances, but women continue to use this empowering space directed by Inga Gaile. 

In 2019, Inga Gaile participated in the Library of Congress National Book festival, where she talked about her poetry collection “30 Questions People Don’t Ask.” Her poetry provokes serious thoughts about gender issues and her experiences, and is recognized worldwide.

_________________________________________

Iveta Ķelle

Iveta Ķelle ir seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja. “Papardes zieds” ir pilntiesīgs Starptautiskās Ģimenes plānošanas biedrs. “Papardes zieds” īsteno un aizstāv katra cilvēka seksuālās un reproduktīvās tiesības. Ķellei arī ir svarīgs vispār sieviešu tiesības un viņa uzaicināja sievietes pievienoties sieviešu gajienā kad Trumps iestājās prezidenta amatā. Viņa aizstāv cilvēktiesības ikkatram.

Iveta Ķelle is the sexual health association “Papardes zieds” board president. “Papardes zieds” is a full-fledged International Planned Parenthood Federation member. It works to ensure and protect every person’s sexual and reproductive rights. General women’s rights are also really important to Ķelle and she encouraged women to join a women’s march in solidarity to the Women’s March on DC when Trump was inaugurated. She stands for equal rights for everyone. 

_________________________________________

Ivande Kaija (1876.g.-1942.g.)

Ivande Kaija (īstajā vārdā Antonija Lūkina, pirms laulības uzvārdā Meldere-Millere) bija latviešu rakstniece un sieviešu kustības aktīviste. Viņa bija pirmā latviešu rakstniece, kas atklāti apsprieda sieviešu seksualitāti un dzimumtieksmes kā dabisku, nevis grēku. Viņas pirmajā romānā “Iedzimtais grēks” bija dzimumdzīves ētikas apspriešana. Kaija uzsver, ka sievietes ideālam jau no jaunības vajaga būt “par visām lietām iegūt dzīves neatkarību un patstāvību, ka vēlākā dzīvē viņa katrā laikā var brīvi noteikt savu likteni.” Kad viņas vīrs lasīja viņas rokrakstus par šīm tēmām, viņš kaunināja viņu par pornogrāfijas sludināšanu. Viņa arī vērtēja laulību negatīvā gaismā, sakot, ka tā novērsa sievietes uzmanību no viņas neatkarības un brīvības sasniegt savus sapņus. Kaija pamanīja, ka viņas draudzenes, kas neprecējās mīlestības dēļ, ir neticami nelaimīgas un tas viņu saniknoja. Viņa neticēja, ka laulībā dzimis bērns ir apkaunojošs, jo fiziska un emocionāla mīlestība viņai ir svarīgāka nekā laulība.

Kaija bija tuvos draugos ar Raini un Aspaziju. Viņa izvēlējās savu pseidonīmu “Ivande Kaija” staigājot ar Aspaziju kapos, kur pamanīja akmeni, uz kura bija kaija ar salauztiem spārniem. Viņa teica, ka “Tā laikam būšu es.” Kaija piedzima vājdzirdīgi, un, lai arī viņa apprecējās un dzemdēja bērnus, viņa joprojām bija veltīta studijām un devās uz Parīzes Sorbonnas universitāti, kur viņu satrieca, apzinoties, ka viņa nevar dzirdēt nevienu no savām lekcijām. Viņa 1911. gadā rakstīja Aspazijai: “Redziet, es nesadzirdu neviena vārda. To es nesagaidīju, ka man tik slikti būs ar dzirdēšanu… Tagad es pamazām apmierinājos, padodos savam likteņam – urbjos iekšā bibliotēkās.”

Pēc neatkarīgās Latvijas proklamēšanas viņa, izmantodama savas plašās svešvalodu zināšanas, 1919. gadā sāka strādāt Ārlietu ministrijas Informācijas nodaļā par franču preses reportieri, bet viņa tika publicēta “Latvijas Sargs,” mudinot sievietes dibināt “Zelta fondu” un ziedot savas vērtslietas, lai atbalstītu Latvijas cīņu par brīvība. Viņa arī rakstīja par politiskajiem procesiem, brīvības cīņu pēdējiem zīmīgajiem notikumiem, kā arī akadēmiskajām un nacionālajām mākslas problēmām. Viņa bija tik ārkārtīgi veltīta savam darbam, ka, kad viņai bija 44 gadi, Kaija cieta no insulta. Viņa pilnībā zaudēja spēju dzirdēt un runāt un labajā pusē bija daļēji paralizēta. Viņa sazinājās ar piezīmju rakstīšanu ar kreiso roku. Rainis un viņa bieži sēdēja viens otram pretī un sazinājās šādi.

She was the first Latvian writer to openly discuss female sexuality and sex drives as natural rather than an unnatural sin. Her main focus in her first novel “Original Sin” was discussing the ethics of sex life. Kaija says that a woman’s youth should emphasize that life’s purpose is of “all things to gain independence and autonomy, so, later in life, she is free to determine her own destiny at any time.” When her husband read her manuscripts about these topics, he shamed her for essentially publishing pornography. She also viewed marriage in a negative light, saying that it distracted a woman from her independence and freedom to achieve her dreams. Kaija noticed that her friends who did not marry for love were incredibly unhappy and that angered her. She did not believe that a child born of wedlock was shameful because physical and emotional love was more important to her than the act of marriage. 

Kaija was close friends with Rainis and Aspazija. She actually chose her pseudonym “Ivande Kaija” while walking with Aspazija in a cemetery where she noticed a stone with a seagull with broken wings on it. She said “that will probably be me.” Kaija was born hard of hearing and, while she did end up getting married and having children, she remained dedicated to her studies and travelled to Sorbonne University Paris where she was devastated to realize she could not hear any of her lectures. She wrote to Aspazija in 1911, “See, I could not hear a single word. I wasn’t expecting my hearing to be so bad. Now, I am slowly realizing that my fate is to be sealed away in a library.”

In 1919, she started working in the Information Division of the Ministry of Foreign Affairs as a French press reporter, but she was published in “Latvijas Sargs” encouraging women to establish the “Gold Fund” and donate their valuables to support the Latvian fight for freedom. She also wrote about political processes, the last significant events of the struggle for freedom, as well as academic and national art problems. She was so extremely dedicated to her work that when she was 44, Kaija suffered from a stroke. She completely lost the ability to hear and speak and was semi-paralyzed on her right side. She would communicate writing notes with her left hand. Rainis and her would often sit across from each other and communicate this way.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s