Biden viceprezidenta amata kandidāti (Biden’s candidates for vice president)

Madelena Miniata

Paredzams, ka augusta sākumā demokrātu prezidenta kandidāts Joe Biden paziņos savu ilgi gaidīto viceprezidenta amata kandidātu. JBANC ir ņēmusi vērā dažādus kandidātus un viņu nostāju ārpolitikā un ar jautājumiem, kas saistās ar Baltijas valstīm. Šajā analīzē mēs aprakstīsim katru no iespējamiem kandidātiem, viņu izcelsmi, iepriekšējos publiskos paziņojumus, galvenajiem atbalstītājus, ievērojamus sponsorus vai sponsorētus likumprojektus, kas attiecas uz Baltiju, kā arī NATO, Krieviju un citus attiecīgus jautājumus, ja tādi ir. Ne visiem kandidātiem ir spēcīga ārpolitikas pieredze. Tādos gadījumos mēs sniegsim tikai kopsavilkumu par tēmatiem, kuriem viņi piešķir prioritāti, un to, ko viņi ir teikuši par viceprezidenta amatu.

In early August, Democratic presidential nominee Joe Biden is expected to announce his long-awaited vice presidential running mate. JBANC has been taking note of the different nominees and their stance on foreign policy and Baltic-related issues. In this analysis, we’ll look at each of the presumptive candidates, their background, past public statements, key votes, notable sponsored or cosponsored bills, pertaining to the Baltics, as well as NATO, Russia and other relevant issues, if applicable. Not all of the candidates come from a strong foreign policy background or have had any relation to the Baltics. In those cases, we’ll provide just a summary of the issues they prioritize and what they have said about the vice presidential position. 

Alfabētiskā secībā (* norāda vadošo kandidātu, saskaņā ar nesenajām aptaujām):

In alphabetical order (* designates a leading candidate, according to recent polls): 

Stacey Abrams 

Stacey Abrams dienēja Džordžijas Pārstāvju palātā no 2007. līdz 2017. gadam un bija mazākumtautību vadītāja no 2011. līdz 2017. gadam. Viņa ir aizstāvējusi balsstiesības, iestājusies par veselības aprūpes paplašināšanu valsts līmenī un ir sadarbojusies ar bijušo republikāņu gubernatoru Natanu Deilu par krimināltiesību reformu. Abrams ir saņēmusi kritiku par to, ka viņai nav spēcīga ārpolitikas pieredze. 2020. gada maijā viņa publicēja rakstu Ārlietās ar nosaukumu American Leadership Begins at Home: Globālais imperatīvs pārvaldības atjaunošanai un demokrātijas atjaunošanai. Ir skaidrs, ka viņa saprot, ka ārpolitika mūsu pasaulē ir kļuvusi arvien nozīmīgāka, un COVID-19 krīze to pierāda. 

Stacey Abrams served in the Georgia House of Representatives from 2007 to 2017 and served as minority leader from 2011 to 2017. She has championed voting rights, advocated expanding health care at the state level, and has worked with former Republican Governor Nathan Deal on criminal justice reform. Abrams has received some criticism for not having a strong foreign policy background. In May 2020, she published an article in Foreign Affairs titled American Leadership Begins at Home: The Global Imperative to Rebuild Governance and Restore Democracy. It is clear that she understands that foreign policy has become increasingly more important in our world, a prime example being the global COVID-19 crisis.

Rep. Karen Bass

Kalifornijas pārstāve Karen Bass ir ievērojama persona Pārstāvju palātā saistībā ar policijas reformu. Karen Bass ir iesniegusi tiesību aktus par sabiedrības veselību, studentu parādiem un audžuģimenēm. Viņa arī vada Āfrikas, globālās veselības un cilvēktiesību apakškomiteju. Viņai ir trīs pīlāru ārpolitikas plāns: diplomātija, attīstība un aizsardzība. Karen Bass uzskata, ka ASV ir efektīvāk jāizmanto savi resursi. Karen Bass ir atbalstījusi vairākas nama rezolūcijas, tostarp H.Res.172, “paužot Pārstāvju palātas izpratni, ka Krievijas Federācijas valdība, tās ierēdņi, drošības dienesti un jebkura persona vai struktūra, kas atrodas Krievijas Federācijā vai ir saistīta ar Krievijas valdību, nevajadzētu iejaukties, censties ietekmēt vai iesaistīties piespiešanā, kas paredzēta, lai radītu rezultātu ārvalstu vēlēšanās.” Viņa arī bija kongresa delegācijas vizītē Igaunijā 2012. gadā. Karen Bass ir kļuvsi pazīstama ar savu spēju strādāt ar republikāņiem, par ko mazākumtautību līdera Kevina Makkartija viņu slavē, kā arī no House Majority Whip un Dienvidkarolīnas demokrāta Rep James Clyburn, kuru apstiprināšanu nodrošināja Biden kandidatūru.

California representative Karen Bass has been a prominent figure in the House regarding police reform. Rep. Bass has introduced legislation focusing on public health, student debt and foster care. She also leads a House subcommittee on Africa, global health, and human rights. Bass has a three-pillared foreign policy plan: diplomacy, development and defense. Congresswoman Bass believes the United States needs to leverage its resources more effectively. In terms of foreign policy, Rep. Bass co-sponsored several house resolutions, among them H.Res.172, “expressing the sense of the House of Representatives that the Government of the Russian Federation, its officials, security services, and any person or entity within the Russian Federation or associated with the Russian Government, should not interfere, seek to influence, or engage in coercion designed to create an outcome in foreign elections.” She also was on a congressional delegation visit to Estonia in 2012. Rep. Bass has become known for her ability to work across the aisle with Republicans and has won praise from Minority Leader Kevin McCarthy and from House Majority Whip and South Carolina Democrat Rep. James Clyburn, whose endorsement secured Biden’s nomination.

Tammy Baldwin

Senators no Viskonsinas daudzus gadus ir atbalstījusi universālu veselības aprūpi un izmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Tammy Balwin ir kļuvusi izteikta par tirdzniecību un ražošanu un ir izteikts Ķīnas tirdzniecības politikas kritiķe. Kā pirmā atklāti geja sieviete, kas tika ievēlēta ASV kongresā, Tammy Baldwin jau sen aizstāv LGBTQIA + tiesības. Senāta apropriāciju komitejā, Tammy Baldwin cīnījās iekļaut daļu FY 2018 Valsts departamenta apropriāciju tiesību aktos, lai neļautu Trumpa administrācijai likvidēt LGBTQIA + tiesības. Lai arī viņa galvenokārt aktīvi darbojusies Tuvo Austrumu ārpolitikā, Tammy Baldwin ir atbalstījusi vairākas rezolūcijas par labu Baltijas interesēm. S.Res. 27., “Rezolūcija, kurā tiek pieprasīta tūlītēja daudznacionāla navigācijas operācijas Melnajā jūrā un mudināts atcelt Nord Stream 2 cauruļvadu.” Šā gada 10. martā Tammy Baldwin atbalstīja divpusēju Senāta rezolūciju (S. Res.536), atzīmējot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu.

The senator from Wisconsin has championed universal health care and changes to the health care system for many years. Sen. Baldwin has become outspoken on trade and manufacturing, and is a vocal critic of China’s trade policies. As the first openly gay woman to be elected to the United States Congress, Baldwin has long advocated for LGBTQIA+ rights. Sitting on the Senate Appropriations Committee, Baldwin fought to include an amendment to the FY 2018 State Department appropriations legislation to prevent the Trump administration from eliminating LGBTQIA+ rights as a U.S. foreign policy priority. Although she has been mostly active on foreign policy in the Middle East, Sen. Baldwin has sponsored several resolutions in favor of Baltic interests, one being S.Res. 27, “a resolution calling for a prompt multinational freedom of navigation operation in the Black Sea and urging the cancellation of the Nord Stream 2 pipeline.” On March 10th of this year, Sen. Baldwin co-sponsored a bipartisan Senate resolution (S.Res.536) celebrating the 30th anniversary of the restoration of independence of Estonia, Latvian and Lithuania.  

*Keisha Lance Bottoms 

Kā mērs Keisha Lance Bottoms ir iesaistīta valsts uzmanības centrā Atlantas cīņā pret pandēmiju, vienlaikus atbildot arī uz aicinājumiem veikt policijas reformu un rasu taisnīgumu. Viņa paziņoja par policijas spēka izmantošanas ierobežojumiem un par galveno prioritāti izvirzījusi krimināltiesību reformu. Pēc Raisharda Brūka nāves viņa ātri izsauca atbildīgā policista atlaišanu no amata.

Keisha Bottoms, jau sen sadarojas ar Biden un viņu atbalstīja pirms gada 2019. gada novembra, dēvējot viņu par “valstsvīru”. Par jautājumu par to, vai viņa spētu vadīt valsts līmeni, viņa teica, ko viņa ir izdarījusi vietējā līmenī tulko nacionāli: “Kad jūs vadāt lielāko pilsētu, jums ir jārisina vairāki jautājumi vienlaikus; jūs strādājat ar tām pašām problēmām, kuras mēs redzam visā šajā valstī.” Diemžēl viņa pati ir saslimusi ar koronavīrusu bez simptomiem, un parakstījis izpildrakstu, kas pataisa maskas vilkšanu obligātu publikā.

As mayor, Keisha Lance Bottoms has been pulled into the national spotlight in Atlanta’s fight against the pandemic, while also answering calls for police reform and racial justice. She announced restrictions on use of force by police and has made criminal justice reform a major priority. After the death of Rayshard Brooks, she quickly called for the firing of the police officer responsible. 

Mayor Bottoms, who has long been loyal to Biden, endorsed him already a year ago in November 2019, calling him a ‘statesman.’ In regards to whether she would be able to lead at the national level, she has said what she has done on the local level translates nationally: “When you are leading a major city, you are dealing with a number of issues all at once; you’re dealing with the same issues that we’re seeing across this country.” Unfortunately, the mayor herself has contracted the coronavirus, presently showing no symptoms, and signed an executive order requiring masks in public. 

*Rep. Val Demings 

Floridas pārstāvis Val Demings, aktīvi darbojoties vadītāja amatā Senāta impīčmenta tiesas procesā, atkal ir izveidojis virsrakstus kā konkurenta kandidāte viceprezidenta nominācijai. Lai arī Demingsai nav tik plaša ārpolitikas pieredze, viņa ir pierādījusi, ka viņai ir būtiska izpratne, strādājot Pārstāvju palātas izlūkošanas komitejā un iesaistoties Kongresa Cybersecurity Caucus.

Viņai ir balsojusi pret Krievijas agresiju, dažos gadījumos biežāk nekā kolēģi. Viņa sponsorēja “Vladimira Putina pārredzamības likumu” (H.R.1404) pašreizējā kongresā un “Aizstāvēt pret Krievijas dezinformācijas un agresijas likumu” (H.R.5910) iepriekšējā kongresā.

2019. gadā Demings kopā ar kongresa delegāciju devās uz Eiropu, lai piedalītos Kopenhāgenas demokrātijas samitā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas sanāksmē Luksemburgā un tikās ar valdības amatpersonām, opozīcijas līderiem un aktīvistiem Budapešta, Ungārija, kas atbalsta ASV NATO aliansi un demokrātiskās vērtības. Saistībā ar NATO un Krieviju Demings sacīja: “NATO ir viena no veiksmīgākajām aizsardzības aliansēm vēsturē, veidojot vairogu pret Krievijas agresiju un palīdzot aizsargāt brīvības, kas mūs aizsargā. Mūsu nacionālajai drošībai ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt uzticības saites un savstarpēju pašaizsardzību ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem. ”

Having played an active role as manager in the Senate impeachment trial of President Trump, Representative Val Demings of Florida has once again made headlines as a competitive contender for the Vice Presidential nomination. Demings has proven to have substantial understanding while currently serving on the House Intelligence Committee and involved in the Congressional Cybersecurity Caucus. 

With this in mind, she has had a history of voting against Russian aggression, in some cases more often than her fellow colleagues. In particular, she sponsored the “Vladimir Putin Transparency Act” (H.R.1404) in the current Congress, and “Defend Against Russian Disinformation and Aggression Act” (H.R.5910) in the previous Congress. 

In 2019, Rep. Demings traveled to Europe together with a congressional delegation to participate at the Copenhagen Democracy Summit, the Organization for Security and Cooperation in Europe (OSCE) Parliamentary Assembly meeting in Luxembourg, and met with government officials, opposition leaders and activists in Budapest, Hungary in support of the United State’s NATO alliance and democratic values. In regards to NATO and Russia, Demings said: “NATO is one of the most successful defensive alliances in history, forming a shield against Russian aggression and helping to safeguard the freedoms which keep us safe. It is vital to our national security to maintain bonds of trust and mutual self-defense with our European allies.”  

*Sen. Tammy Duckworth 

Bez šaubām, senatoram Tammy Duckworth ir bijusi ievērojama pieredze saistībā ar Amerikas ārpolitiku. Viņa dienēja ASV armijas rezervē no 1991. līdz 1996. gadam un Zemessardzē Irākā no 1996. līdz 2004. gadam. Viņas pieredze viņai viņai palīdz būt ievērojama pārstāve valsts drošībai, veterānu un militārām ģimenēm, un invaliditātu aizsardzībai. Viņa saņēma Purpursarkano sirdi par gūtajiem ievainojumiem, helikopteru avārijā, kad viņa bija pilots Irākā.

Duckworth un Warren ir vienīgās kandidātes, kuras darbojas Bruņoto dienestu komitejā. No visiem šajā sarakstā iekļautajiem kandidātiem viņa vairāk nekā jebkura cita kandidāte ir nobalsojusi par politiku, kas dod labumu Baltijas interesēm. Ir vērts atzīmēt, ka viņa arī atbalstīja iepriekš minēto S.Res. 27 “mudinot atcelt Nord Stream 2 cauruļvadu.” Turklāt viņa pagājušajā gadā ir sponsorējusi 26 rēķinus par bruņotajiem spēkiem un valsts drošību, īpaši par labu veterāniem. Kopā ar Baldwin viņa ir arī atbalstījusi Baltijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu (S.Res.536).

Without a doubt, Senator Tammy Duckworth has had significant firsthand experience with American foreign policy having served in the U.S. Army Reserve from 1991 to 1996 and in the National Guard in Iraq from 1996 to 2004. Her background has suited her to be a prominent spokeswoman for national security, veterans and military families, as well as policies to protect people with disabilities. She received a Purple Heart for injuries received when the Black Hawk helicopter she was co-piloting in Iraq was hit by an RPG fired by insurgents and crashed. 

Aside from Sen. Warren, Duckworth is the only other candidate who sits on the Armed Services Committee. Out of all the candidates on this list, she has voted more in favor of policies that benefit Baltic interests than any other candidate. It is worth noting she also co-sponsored the aforementioned S.Res. 27 “urging the cancellation of the Nord Stream 2 pipeline.” In addition, she has sponsored 26 bills over the past year on the armed forces and national security, specifically in favor of veterans. Along with Sen. Baldwin, she has also cosponsored the Baltic 30th anniversary of the restoration of independence resolution (S.Res.536). 

*Gov. Michelle Lujan Grisham 

Būdama Ņūmeksikas gubernatore, Michelle Lujan Grusham ir ievērojama nacionālā līmenī Ņūmeksikā cīņā pret COVID-19, kas pārvalda ekonomikas lejupslīdes un postījumus.

Gubernatora laikā viņa pieņēma likumus par tīras enerģijas izmantošanu un minimālās algas paaugstināšanu. Viņa arī ir izvirzījusi lielas liberālas prioritātes, piemēram, bezmaksas publisko koledžu, līdzīgi Bernie Sanders kampaņai.

Būdama ASV pārstāve, viņa bieži nebalsoja par ārpolitikas lēmumu pieņemšanu. Viņa līdzfinansēja 2017. un 2018. gada antisemītisma aktus, kā arī 2015. gada Baltkrievijas Demokrātijas un sankciju izpildes likumu.

As the governor of New Mexico, Michelle Lujan Grisham has risen to the national stage in New Mexico’s fight against COVID-19 managing the outbreak and the damage of an economic recession. 

During her term as Governor, she enacted clean energy legislation and a minimum wage hike. She also has pushed for major liberal priorities, such as free public college, echoing Bernie Sanders’ campaign. 

As a U.S. representative, she often did not vote in favor of developing America’s foreign policies. Notably she co-sponsored anti-Semitism acts of 2017 and 2018, and also the Belarus Democracy and Sanctions Enforcement Act of 2015. 

*Sen. Kamala Harris

Kalifornijas Kamala Harris ir viena no nopietnākiem kandidātiem. Harris visu savu laiku Senātā ir aizstāvējusi vidējās klases nodokļu samazināšanu, kārtības uzturēšanas reformu un ir uzstājusi, lai Senāts iesniegtu likumprojektu, lai visas kampaņas laikā lūšanu padarītu par federālu noziegumu. Senam Harisam bija liela loma Kavanaugh uzklausīšanā. Savos ārpolitiskajos paziņojumos Harris ļoti apzinās par Krievijas agresiju: ​​“Neatkarīgi no tā, vai tas ir Ziemeļkorejas un Irānas kodolieroču draudi, haoss un apspiešana Venecuēlā, konfrontējot Ķīnas negodīgo tirdzniecības praksi, lai apkarotu Krievijas kiberuzbrukumus jūsu demokrātijai, ASV ir visefektīvākais, saskaroties ar globālām problēmām, kad mēs strādājam sadarbībā ar saviem partneriem.” Harris arī apgalvoja, ka viņas pašas kampaņa ir bijusi krievu zābaku tiešsaistes dezinformācijas centienu mērķis. Rezultātā Harris līdzfinansēja Drošo vēlēšanu likumu 115. kongresā, lai atbalstītu vēlēšanu infrastruktūru un kiberdrošību.

Senator Kamala Harris of California has created a buzz as being one of the more seriously considered candidates. Harris has advocated throughout her time in the Senate for cutting middle-class taxes, policing reform and has pushed for a Senate bill to make lynching a federal crime throughout her campaign. Sen. Harris had a high profile role in the Kavanaugh hearings. In her foreign policy statements, Harris seems to be very conscious of Russian aggression: “Whether it’s the nuclear threat of North Korea and Iran, chaos and oppression in Venezuela, confronting China’s unfair trade practices, for combatting Russia’s cyberattacks on your democracy, the U.S. is most effective at confronting global challenges when we work in coordination with our partners.” Harris has also claimed that her own campaign has been a target of online misinformation efforts by Russian boots. As a result, Harris co-sponsored the Secure Elections Act in the 115th Congress to bolster election infrastructure and cybersecurity.  

*Susan Rice 

Ir skaidrs, ka Susan Rice ir plaša un dekorēta ārpolitiskā pieredze. Kā bijušā padomniece nacionālās drošības jautājumos un vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā prezidenta Obama vadībā, viņu var cieši identificēt ar bijušā prezidenta Obamas ārpolitikas atklājumiem, tostarp Irānas kodolieroču līgumu un Parīzes klimata vienošanos.

Rīss ir bijis arī balss kritiķis par prezidentu Trumpu, it īpaši saistībā ar viņa administrācijas ārpolitiku, sakot, ka viņš “nostāda savu politisko partiju valsts priekšā”, uzsverot ASV politiku attiecībā uz Krieviju, Izraēlu un Venecuēlu. Par Krieviju viņa ir teikusi: “Mr. Trumps apsveic un mudina Krieviju, naidīgu pretinieku, iejaukties mūsu vēlēšanās, ja vien manipulācijas viņam nāk par labu. ”

Viņa arī plašākā nozīmē norāda, ka, lai arī iepriekš Amerikas Savienotās Valstis tika uzskatītas par “prognozējamības un stabilitātes spēku pasaulē”, kas tiecas uz plašāku sadarbību plašākā pasaules sabiedrībā, šī administrācija ir novērtējusi nestabilitāti, neparedzamību, devalvāciju patiesību sakot, tā vietā “graujot mūsu alianses un paaugstinot un slavējot pretiniekus un diktatorus”.

It is clear that Susan Rice has an extensive and decorated foreign policy background. As the former National Security adviser and the Ambassador to the United Nations under President Obama, she can be closely identified with Former President Obama’s foreign policy breakthroughs, including the Iran Nuclear Deal and the Paris Climate Agreement.

Rice has also been a vocal critic of President Trump, especially in relation to his administration’s foreign policy saying he “puts his political party before country,” in highlighting U.S. policies towards Russia, Israel and Venezuela. On Russia, she has said “Mr. Trump welcomes and encourages Russia, a hostile adversary, to interfere in our elections so long as the manipulations benefit him.” 

She also points out, in more broader terms, that while the United States was formerly looked upon as a “force of predictability and stability in the world” striving towards increased cooperation in the wider world community, this administration has valued instability, unpredictability, devalued truth-telling, and instead “undermined our alliances and elevated and lauded adversaries and dictators.”

Sen. Elizabeth Warren 

Kalpojot Bruņoto dienestu komitejā, senatorei Elizabeth Warren ir ļoti skaidra izpratne par ārpolitiku. Savā prezidenta kampaņā un debatēs viņa bija viena no retajām kandidātēm, kas konsekventi pievērsās ārpolitikai kā nozīmīgam jautājumam un kurai bija domas par Amerikas ārpolitikas nākotni.

Warren 2019. gadā paskaidroja, kā vairs nav robežas starp iekšpolitiku un ārpolitiku. Viņas atbalstītie darbi atspoguļo šo izpratni. Viņa ir atbalstījusi S. 3045, “2019. gada kiberdrošības ievainojamības identificēšanas un paziņošanas likumu”. un S. 3275, “likumprojekts, ar kuru groza 2017. gada Krievijas sankciju pārskatīšanas likumu, lai nodrošinātu atbilstošu kongresa pārskatu un sankciju turpmāku piemērošanu saskaņā ar 2012. gada Sergeja Magņitska likuma“ Likums par atbildību ”. Viņa arī atbalstīja S.Resu. 709, “rezolūcija, kurā nosodītas Krievijas provokatīvās darbības Kerčas šaurumā pret Ukrainas jūras spēkiem”.

Intervijā ar Ārējo attiecību padomi pagājušajā rudenī Warren minēja Krievijas draudus un notiekošo karu Ukrainā. Viņa paskaidroja, ka stratēģijā attiecībā uz Krieviju jāņem vērā mūsu NATO sabiedroto drošība, atbalsts “Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei”, vienlaikus liekot Krievijai būt atbildīgai par pašreizējām un nākotnes agresijām.

Serving on the Armed Services committee, Senator Elizabeth Warren has a very clear understanding of foreign policy. Throughout her presidential campaign and debates, she was one of the few candidates that consistently addressed foreign policy as an important issue and had a vision for the future of American foreign policy.

In a Foreign Policy piece from 2019, Sen. Warren explained how there no longer should be a line drawn between domestic and foreign policy. Her sponsorship of bills reflects this understanding. In particular, she has co-sponsored S. 3045, the “Cybersecurity Vulnerability Identification and Notification Act of 2019.” and S. 3275, “a bill to amend the Russian Sanctions Review Act of 2017 to ensure appropriate congressional review and continued applicability of sanctions under the Sergei Magnitsky Rule of Law Accountability Act of 2012.” She also supported S.Res. 709, “a resolution condemning Russia’s provocative actions in the Kerch Strait against the Ukrainian navy.” 

In an interview with the Council on Foreign Relations last Fall, Warren remarked on the threat of Russia, and the on-going war in Ukraine. She explained that the strategy towards Russia must consider the security of our NATO allies, support of “Ukraine’s independence, sovereignty and territorial integrity,” while also holding Russia accountable for present and future aggressions. 

Gretchen Whitmer 

Gubernatore Whitmer ir no Mičiganas štata ar ievērojamu Baltijas-Amerikas iedzīvotāju skaitu, līdzīgi kā arī Kalifornijā, Ilinoisā un Viskonsinā. Mičigana ir vienīgais štats, kur ir oficiāla valsts partnerība ar Baltijas valsti – Latviju. Amerikas Latviešu Apvienības valde tikās ar gubernatori Whitmer Mičiganā 2020. gada 6. martā.

Governor Whitmer is from a state – Michigan – with a sizable Baltic-American population, along with California, Illinois, and Wisconsin. Michigan is the only one that has an official State Partnership with a Baltic country – Latvia. The board of the American Latvian Association met with Governor Whitmer in Michigan on March 6, 2020.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s