2019. gada ALA praktikanti (5)

Sveiki, ALJA Ziņas lasītāji! Šonedēļ būs iespēja lasīt par pagājušās vasaras ALA praktikantu piedzīvojumiem strādājot un dzīvot Latvijā! Varat arī pieteikties pavadīt vasaru Latvijā https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf

Hello ALJA News readers! This week, you will have the opportunity to read about last summer’s ALA interns and their experiences living and working in Latvia. If you’ll be 20 years old before the summer, then apply for an ALA internship in Latvia (you can apply here: https://alausa.org/wp-content/uploads/2020/01/Prakses-darba-piepras%C4%ABjuma-veidlapa-2020-1.pdf).

No 6. janvāra līdz 28. februārim Amerikas Latviešu apvienība pieņem pieteikumus dalībai prakses programmā Pavadi vasaru Latvijā. 

Jēkabs Hayes, strādāja SIA Aerodium

Pavadot vasaru Latvijā prakses programmas ietvaros es gandrīz septiņas nedēļas uz pilnu slodzi (no 9:00-18:00) strādāju SIA Aerodium kā praktikants būvinženieris. Tiem, kas nezina, SIA Aerodium nodarbojas ar vertikālu vēja tuneļa dizainu un konstruēšanu. Ar šiem tuneļiem cilvēkiem tiek dota iespēja pacelties gaisā un lidot. Sajūta ir, kā lecot ar izpletni no lidmašīnas, bet patiesībā viss notiek tikai dažus metrus virs zemes. 

Dienas aizvadīju, strādājot gandrīz tikai pie datora, bet darbi bija interesanti un prasīja piepūli. Neiedziļināšos sīkumos bet, pateikšu, ka starp atbilstošo Eiro kodeksa standarta lasīšanu, datu atrašanu un apkopošanu un pārbaudēm, pirmais darba uzdevums aizņēma vairākas nedēļas. Kaut mana darba vadītājs pateica konkrētas pamatlietas, kas bija nepieciešamas jaunajās programmās un dokumentos un darba tapšanas gaitā laiku pa laikam uzmeta aci, kā arī prasīja dažas lietas izmainīt, man tika dota brīvība izpausties un pašam pieņemt lēmumus. Man bija uzdots arī pašam noorganizēt un novadīt sapulci, kurā paskaidroju un parādīju pārējiem uzņēmuma inženieriem un departamenta vadītājam, kuriem vēl nebija nācies saskarties ar šiem resursiem, kur tos atrast un kā tos lietot. Pats labākais visā procesā bija tas, ka līdz prakses noslēgumam varēju redzēt, ka manus aprēķinus apstiprināja un sāka lietot arī citi biroja darbinieki. Tas manī radīja patiesu prieku un lepnumu par paveikto.

Trešajā darba nedēļā nolēmu pagarināt prakses termiņu, man bija iespēja arī pamēģināt vēl citus, nedaudz sarežģītākus uzdevumus. Saprast tos prasīja ilgāku laiku, bet galu galā ieguvums bija liels. 

Kā liels bonuss šajā papildu laika posma vidū bija tas, ka man uz divām dienām ļāva izsprukt no biroja, uzvilkt galvā ķiveri, paņemt rokās skrūvgriezni un piedalīties tuneļa montēšanā. Pat paspēju diriģēt ceļamkrānu! Vēlāk, kad tunelis bija līdz galam uzcelts, dabūju arī piedalīties tuneļa testos, kur ar sarežģītiem aparātiem pārbaudīja dažādus tuneļa darbības parametrus. Tas viss bija ļoti interesanti!

Protams, lielu daļu no prakses piedzīvojuma veidoja mani kolēģi un uzņēmuma gaisotne. Arī šajā ziņā izdevās, jo kolēģi bija runīgi un draudzīgi, un uzņēmuma gaisotne bija brīva un forša. Kaut izjutu to, ka neesmu no Latvijas, jutos, ka mani uzņēmumā pieņēma kā savējo, īpaši, kad ik pa laikam gadījās būt par kāda joka upuri. 

Pateicoties praksei, es, bez šaubām, papildināju savu latviešu valodas vārdu krājumu, īpaši tehniskos terminus, un uzlaboju valodas spējas. Es nekad nebiju mācījies matemātiku, mehāniku vai fiziku latviešu valodā un, kā biju paredzējis, valodas jautājums darbā bija ļoti būtisks. Es pavasarī nedaudz papētīju latviešu tehnisko vārdnīcu internetā un centos iegaumēt vārdus, ko vajadzēs darba gaitās; svarīgākos pierakstīju papīra lapā, ko paņēmu līdzi uz darbu. Neskatoties uz to, pirmās divas, trīs nedēļas es tāpat knapi spēju noturēt elementāru sarunu par tēmu. Man pietrūka tik daudz vārdu, ka bieži aizķēros teikuma vidū un laika spiediena dēļ neatlika nekas cits, kā pāriet uz angļu valodu. Es, protams, pēc tam pajautāju, kā pateikt to, ko biju domājis, visu pierakstīju un lēnā garā iemācījos. Līdz prakses beigām uz špikerīša bija apmēram septiņdesmit vārdi. Laimīgā kārtā kolēģi bija pacietīgi un saprotoši. 

Atskatoties uz prakses darba piedzīvojumu, esmu ļoti apmierināts un pateicīgs. Iegūtā pieredze bija plašāka, dažādāka un bagātāka, nekā biju sagaidījis. Man nekad īsti nepietrūka, ko darīt, man uzticēja arī pietiekami atbildīgus uzdevumus. Pateicoties savam vadītājam, esmu gatavāks savam pēdējam mācību gadam universitātē un arī nākotnes darba intervijām un darbiem. Es iepazinos arī ar foršiem cilvēkiem (varbūt pat nākotnes kolēģiem – kurš to lai zina!), papildināju savu latviešu vārda krājumu un uzlaboju valodas spējas. Varbūt pats galvenais ieguvums bija, ka šī pieredze man ir iedevusi iedvesmu un sajūsmu par savu mācību lauku, kas man agrāk pietrūka. Šī bija mana pirmā pieredze, strādājot inženierzinātņu laukā un pielietojot visu, ko esmu līdz šim iemācījies. Šogad es pirmo reizi ar sajūsmu atgriezos universitātē, un man ir lielāka vēlme mācīties. Un protams, gandrīz aizmirsu – es iemācījos lidot!!

Tā kā strādāju uz pilnas slodzes darbu, darba dienas vakaros neko īpašu nedarīju, atskaitot trešdienas vakarus, kad gāju uz dančiem Folkbāra Ala pagrabā. Lielākie  notikumi notika tieši nedēļas nogalēs. Parasti braucu ar riteni līdz Vecāķu pludmalei, staigāju pa Rīgas ielām, fotografējot dažādas ainas, vai ciemojos pie radiem. Es arī apmeklēju dažus foršus organizētus pasākumus, ieskaitot sarunu festivālu LAMPA un American Chamber of Commerce rīkoto ASV neatkarības dienas atzīmēšanas pikniku. 

 LAMPA festivālā ieklausījos ieteikumos uzņēmējiem no dažiem Latvijas biznesa varoņiem, uzzināju šo to par to, kā nauda iespaido garīgo veselību un  satiku dažus Latvijas specdienesta Omega zaldātus. Festivāls bija ļoti labi apmeklēts. Vienīgais, ap vakariņu laiku sapratu, ka biju mazliet pārpratis festivāla domu. Laikam biju iedomājies, ka arī varēšu piedalīties kādā diskusijā dziļākā līmenī, ne tikai jautāt jautājumus pie sarunas vai lekcijas beigām. Nolēmu paņemt pauzi un pastaigāt par pļavām pie parka robežām. Sāku lasīt atkritumus, un nepagāja ilgs laiks, līdz man piebiedrojās sieviete ar diviem bērniem. Runājot un lasot atkritumus, nogājām labu gabalu kopā un piepildījām pilnus divus pārtikas maisus! 

Otrs pasākums, ko apmeklēju, bija  ASV Neatkarības dienas atzīmēšanas pikniks, notika Brīvdabas muzejā, tieši Juglas ezermalā, tikai nedēļu vēlāk. Tur es un pārējie praktikanti strādājām par brīvprātīgiem palīgiem. Pats biju pieteicies strādāt alus teltī. Strādājot gāja jautri un teltī satiku gandrīz katru piknika apmeklētāju. Bija interesanti redzēt, kā ārzemēs atzīmē mūsu valsts Neatkarības dienu un palīdzēt to sarīkot, bet galvenais, bija amizanti noskatīties, kā McDonald’s Latvija cepa hamburgerus brīvā dabā uz īstas krāsns. Kad beidzot tiku pie sava hamburgera, es to kārtīgi izbaudīju.

Šis, protams, nebija viss, ko paspēju izdarīt vasarā, bet to visu aprakstīt nebūtu reāli. Nepastāstīju par medībām, to, ka uz nedēļu dziedāju korī Balsis, apmeklēju sava brālēna kāzas un piedalījos 42. Sveika, Latvija! ceļojuma grupā kā audzinātājs. Īsi sakot, vasara bija pilna ar foršiem notikumiem un piedzīvojumiem, tāpēc ļoti pateicos, ka ALA man piešķīra šo iespēju!

During my time participating in the internship program in Latvia, I worked almost full-time, from 9am to 6pm, at Aerodium as a civil engineering intern. For those who are not familiar with Aerodium, they are a company that designs and constructs vertical wind tunnels. These tunnels give people the opportunity to feel like they are skydiving, but in reality, it all happens only a few meters off of the ground.

During the course of a workday, I worked almost exclusively on the computer, but the tasks were interesting and demanding. I won’t bore you with details, but between reading the Eiro standard code, data gathering and tests, my first assignment took several weeks to complete. My boss did give me all of the background information needed to understand the new programs and documents I was using. Although he checked in on me occasionally, I was given a lot of freedom to take on tasks that interested me and make decisions. One of my assignments was to organize and lead a meeting for other engineers and department heads at the company about where to find and how to use resources that I was working with that they might have not come into contact with yet. The most rewarding part of the process was that by the end of my internship, my calculations were confirmed and being used by other employees, which made me very happy and proud.

I decided to extend my internship during the third week of the program and was given the opportunity to tackle some more complicated tasks. To understand and accomplish them successfully took more time, but in the end, the payoff was great.

A big bonus during my internship was that I was given the chance to get out of the office, put on a hardhat, grab a screwdriver and help with the construction of a tunnel. I was even able to operate a crane! Once the tunnel construction was completed, I participated in its testing, where we used complicated tests to check how well the tunnel was working. It was all very fascinating!

Of course, a large part of my experience was shaped by my colleagues and the culture of the company. I lucked out here too, as my colleagues were friendly and the culture was cool. Even though I had the sense that I was not from Latvia myself, my colleagues accepted me as one of them, which I felt most when I was the subject of a good-natured joke.

Thanks to my internship, I was able to improve my Latvian vocabulary, especially my technical terminology, and my Latvian language skills overall. I had taken a math, mechanical engineering or physics course in Latvian, and, as I predicted, the language barrier at work regarding these terms was definitely evident. During the spring before my internship, I looked at some Latvian technical dictionaries on the Internet a bit in an effort to gain this vocabulary and wrote down the most important terms to take with me to work. Even so, for the first two or three weeks of my internship, I could barely hold a basic conversation about technical topics and was missing so much of this vocabulary in Latvian that often I got stuck in the middle of a sentence and had no other choice but to say the word in English. Of course, I’d ask my conversation partner how to say that terms in Latvian, which I would then write down, and slowly I built up this technical vocabulary bank. By the end of my internship, I had written down about seventy terms on my cheat sheet. Thankfully, my colleagues were patient and understanding of my predicament.

Looking back at my internship experience, I’m very satisfied and thankful. I gained experience across a wider, more varying field that was more fulfilling than I expected. I was never bored and was trusted with tasks that were actually impactful on the company. Thanks to my bosses, I feel more ready for my last year at school and more future job interviews and my career. I got to meet some cool people (maybe even future colleagues – who knows!), added to my Latvian vocabulary bank and improved my Latvian skills overall. Maybe the biggest thing that I gained from this experience was a passion for engineering that I lacked before. This was the first time that I was able to apply what I’ve learned in school to an actual engineering job. This year, I’m returning to school excited to learn for the first time and actually want to study. And of course, I learned how to fly!

Because I was working full-time, I did not do much during the week after work, besides going to dance folk dances at Folkklubs ALA on Wednesday nights. I did most of my planned activities on the weekends, like riding my bike until the beach in Vecāķi, strolled about Riga’s streets, photographed all sorts of scenery and hung out with my relatives. I also attended some interesting events, including the festival LAMPA and the Fourth of July celebration organized by the American Chamber of Commerce.

During the LAMPA festival, I listened to suggestions for new businesses from some of Latvia’s best-known entrepreneurs and business people, about how money can affect mental health, and met some of the soldiers who are part of Latvia’s OMEGA team. The festival itself was very well-attended. However, around dinnertime, I realized that I had misunderstood the purpose of the festival – I had thought that I would be able to delve deeper and have a longer conversation about the themes brought up, rather than just asking a few questions towards the end of the conversation or lecture. I decided to take a break and walk along the edge of the park and started to pick up trash. Not long after I set out, a woman with her two children joined me. While chatting, we walked a relatively long distance and collected two full bags of garbage!

The other event I attended was the Fourth of July celebration picnic, which took place at the Open Air Ethnographic Museum on the banks of Lake Jugla just a week later. I, along with the rest of the ALA interns, worked the event as volunteers, myself at the beer tent. I had a lot of fun and got to meet almost every attendee of the picnic. It was cool to see that the Fourth of July is still celebrated outside of Latvia and I had a lot of fun helping to run the event, but the most amusing aspect was the McDonald’s hamburgers being cooked on a real grill outside! When I finally got a hamburger to try, I enjoyed it very much.

Of course, I did a lot more this summer, but couldn’t possibly write about it all! I went hunting, spent a week as a member of the choir “Balsis”, celebrated my cousin’s wedding and was a chaperone for the 42nd Sveika, Latvija! group. All in all, my summer was filled with great experiences and events, and I’m very thankful for ALA’s support!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s