2. “Baltic Advocacy” Diena

Kas tiek padarīts Baltic Advocacy dienā? Izlasiet kā ALJA valdes loceklei Madelēnai gāja šogad!
Pirms divām nedēļām es devos uz Vašingtonu piedalīties Otrajā Baltic Advocacy Day un JBANC (Joint Baltic American National Committee) 13. Baltiešu Konferencē. Es nezināju tieši ko sagaidīt. Zināju, ka piektdien baltieši no vairākiem štatiem ies pie saviem kongresa pārstāvjiem lai lobētu baltiešu intresēs. Lai sagatavotos, izlasiju visus materiālus kur paskaidroja baltiešu svarīgākos jautājumus. Īsumā, mēs lobējām par Three Seas Initiative, kas stiprinātu austrumueiropas attīstību un savukārt pastiprinātu visu Eiropas Savienību, kā arī sadarbību ar Savienotajām Valstīm. Mēs arī vēlējāmies lai atbalsta turpmāko finansējumu Baltijas valstu drošībai, un Helsinki Commission International Anti-Corruption and Anti-Kleptocracy Bills. Ar pēdējo lūgumu, mēs prasījām neatbalstīt Nord Stream 2 cauruļvadu (pipeline). Jaunaiss vads būtu papildus tagadējam Nord Stream cauruļvadam Baltijas jurā un ja to uzbūvētu, tas dot Krievijai vēl lielāku teikšanu Eiropas un Baltijas valstu enerģijas piegādes jautājumos. (Vairāk par šīm ierosmēm var izlasīt JBANC mājaslapā jbanc.org un Baltivist.com blogā.)
Nākamā rītā, ierados United Methodist Building pāri ielai no Capitol Hill. Es biju trešais cilvēks klāt un iepazinos ar ļoti jauku igauņu pāri no Ohio. Mēs palīdzējām lietuviešu jauniešiem salikt krēslus, un es jau sāku justies kā mājās. Rīta posmā, Ēriks Lazdiņš kopā ar Vytas Aukstuolis no Lietuviešu jauniešu apvienības paskaidroja dienas gaitu. Katram dalībniekam iedeva mapīti ar visiem materiāliem, ieskaitot pie kuriem kongresa pārstāvjiem mēs iesim. Protams, tā bija piektdiena pirms Veterāņu dienas, un vairums kongresa pārstāvju bija aizbraukuši mājās; tādēļ sagaidījām, ka satiksim viņu administratīvos palīgus.
No Ņujorkas, diemžēl, bija ļoti maz cilvēku ieradušies, bet iepazinos ar lietuvieti Rasu, un no ALAs piebiedrojās Dzintars Dzilna. Velāk pie mums piebiedrojās arī igauņu tēvs un dēls John un Aleks Maasik. Mums bija uzdots iet satikties ar Senatoru Gillibrand, Senatoru Schumer un Representatīvu Meng. Neviens no tiem nebija sponsorējuši nevienu no mūsu ierosmēm, tādēļ mēs ar katru administratīvo palīgu runājām un skaidrojām, kāpēc tās ir svarīgas ne tikai Baltijas interesēm, bet arī Amerikas baltiešu un Savienoto Valstu interesēm. Sākumā, pie Rep. Meng birojas, mums kā grupai bija grūti ieiet ritmā, un jūtāmies nedroši. Bet beigās, pie Rep. Sean Patrick Malloney, mums gāja daudz gludāk, un varējām brīvi izteikties. Likās, ka visi bija ļoti pretīmnākoši atbalstīt visus mūsu priekšlikumus. No mana viedokļa, būdama tāda, kurai parasti nav grūti izteikties, šī pieredze pierādīja, ka tomēr bija grūti atrast pareizos vārdus, lai pārliecinātu likumdevējus. Protams, mērķis bija mums, kā Amerikas pilsoņiem satikties ar tiem cilvēkiem, kuri ir ievēlēti lai mūs atbalstītu un uzklausītu.
Es ieteiktu šo interešu aizstāvēšanas pasākumu visiem ALJAs biedriem. Tas tiešām liek tev pārdomāt, kas ir svarīgs politiskā ziņā ne tikai latviešiem, bet visiem baltiešiem. Šis pasākums pierāda to, ka jā, mēs kā atsevišķu valstu piederīgie jūtamies dažreiz nedroši un vieni. Bet, man ir jāsaka, ka iepazīstoties ar vairākiem lietuviešiem un igauņiem, nedrošā sajūta izgaisa; visi aizspriedumi, kas mums varbūt agrāk bija, pazuda, un tikai tāda draudzīga enerģija un spēks palika mūsu starpā.
JBANC konferencē, pusdienas pārtraukumā, sēdēju ar Ritu Laimu Bērziņu un Annu Ūdri. Mēs iepazināmies ar draudzīgu igaunieti jau gados. Diemžēl, mēs nekad neuzzinājām viņas vārdu, bet viņa stāstīja par to, kā viņas tēvs izbraucis no Igaunijas pirmā pasaules kara laikā. Viņa pati dzimusi Ņujorkā, bet viņas ģimene vēlāk aizvākusies uz Konektikutu. Kamēr viņa stāstija šo stāstu, es nevarēju beigt skatīties uz viņas skaistajām, lielajām saktām, kas bija piespraustas pie viņas džemperi.
Vēlāk, tajā vakarā, es atrados JBANC un ERKU (Estonian American National Council) kopīgi rīkotajā ballē. Anna un es atkal sēdējām pie tā paša galda, un tā pati igauniete pieskrēja mums klāt, tagad skaistā igauņu tautas tērpā. Viņa mums iečukstēja ausīs: <<Nāciet ar mani!>> Mēs piecēlāmies, un viņa mūs aizveda pie galda, kur sēdēja igauņu jaunieši un mūs iepazīstināja, sakot jauniešiem: <<Te ir latvietes!>> Viņa tad mūs apkampa un atkal iečukstēja: << Nu labi, tagad esmu izdarījusi savu labo darbiņu šim vakaram!>> Un tad viņa jau bija prom. Es paliku bez vārdiem, bet tad mudīgi iepazinos ar trim jaunām igaunietēm. Mēs tūlīt sākām čivināt visas tajā pašā laikā. Man tas atgādināja, kā tas ir kad satiekos ar savām latviešu draudzenēm, kad visas priecīgi un aizrautīgi runājam. Mēs visas teicām viena otrai: <<Kur jūs esat bijuši?>> Es pie sevis nodomāju, cik smieklīgi, ka mēs kā ļaudis no kaimiņu valstīm, Baltijas valstīm, mums vēl ir tik daudz ko mācīties not viens otra.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s