Daiļā Dāma & Staltais Kungs

Kā tevi sauc?

MG: Marika Gulēna-Taube.

NV: Mani sauc Nils Jānis Veidis.

Vai Tu studē universitātē? Kurā?

MG: Studēju McMaster universitātē; šogad esmu apmaiņas gadā Līdsas Universitātē, Anglijā. 

NV: Jā, es pašlaik studēju UC Berkeley.

Vismīļākā Kursas/ GVV/ Katskiļu balles dziesma?

MG: Cotton Eye Joe; vislielākajam bērnam Tērvetes Bērnu nometnē bija iespēja būt tas, kas vada kustības un nosaka kad mainīt soļus.

NV: Visspilgtākās atmiņas radās kad noklausos “American Pie” (Don McLean) un “Swing, Swing” (The All-American Rejects).

Uz kurieni Tev gribās ceļot?

MG: Man ļoti gribētos kādreiz izbraukāt Islandi! 

NV: Man ļoti gribās atgriezties uz Havajas salām. Es arī ļoti gribu ceļot uz Jaunzēlandi.

Kas ir Tavs vismīļākais latviešu ēdiens?

MG: Sēnīšu salāti (bet arī Kārumi—viņi garšo vēl labāk, jo zinu, ka ir grūti tos atrast ārzemēs!)

NV: Ppppīīīrāāāgi… kā arī Mammas un Vecmammas kliņģeŗi!

Kas ir Tavs vislabākais/sliktākais ieradums?

MG: Viens no maniem vislabākiem ieradumiem ir nebūt cilvēkiem parādā, ne atbildes, ne naudu. Viens no maniem visliktākiem ieradumiem ir ēst daudz, daudz (daudz) par daudz čipšus.

NV: Es instinktīvi atbildu “jā” jebkādam lūgumam. Tādēļ man ir vienmēr jāizgudro kā es paspēšu izpildīt labu darbu kad man nav pietiekami daudz laika. Bet, tāpatās, man ir sanākusi daudzas vērtīgas pieredzes un iespējas sakot “jā”. Laime un lāsts? (blessing and a curse).

Kā Tu plāno kultivēt savu latvietību nākamos gados?

MG: Turpināšu dejot tautas dejas, piedalīties LNJAK pasākumos un pasākumu organizēšanā, un apmeklēt ALJA pasākumus. Ja atkal kaut kad nākotnē atradīšos citā pasaules pusē, centīšos sameklēt vietējos latviešus un iesaistīties sabiedrībā.

NV: Es ceru nopirkt zemi Latvijā ar savu masu un brāli. Kad redzējām kā mūsu radi ir uzcēluši skaistas mājas blakus viens otram laukos, mēs izlēmām ka mēs arī gribētu kautkad izdarīt to pašu.

Kā Tu pavadi nedeļas nogali?

MG: Jo esmu Anglijā relatīvi īsu laiku, es nogalēs bieži braucu apskatīt citas pilsētas. Citreiz eju pārgājienos Jorkšīras tīreļos.

NV: Katra nogale atšķirās no otras. Dažreiz man sanāk tā, ka man ir jāmācās visu nogali, un citas reizes varu pavadīt laiku ar draugiem, vai arī ceļot.

Kad biji mazs/maza, vai Tu reiz redzēji daļu no filmas, kura Tevi nobaidīja un no kuras Tev vēl arvien ir bailes šodien?

MG: Es bērnībā noskatījos 30 sekundes Star Trek, un tas mani gadiem ilgi biedēja. Neesmu vēl redzējusi jebkuru no jaunajām filmām. Janvārī noskatījos pāris sērijas no pagājušā gadā, un tie “Klingon” man deva drebuļus.

NV: Man ir vienmēr bijis bailes no haizivīm, un tādēļ “Jaws” īsti nepalīdz manai panikai kamēr es peldu okeānā, nezinot kas zem manis peld.

Kas ir pasaulē neredzams, bet Tev gribētos, ka varētu redzēt?

MG: Man gribētos fiziski redzēt tādu enerģiju, kā bija simtgades Dziesmu un deju svētkos. Man liekas, ka tā gaisotne, kas bija deju lielkoncertā un nosleguma koncertā, izskatītos līdzīgi ziemeļblāzmai.

NV: Spoki…

Kas ir Tava mīļākā tautas dziesma, kurā piemin dāmu/meiteni vai kungu/puisi?

MG: Ir tik daudz izvēļu! Apkārt kalnu gāju, dēļ dejas “Salti vēji pūta”. Upe nesa ozoliņu, jo vectēvs vienmēr mudināja to dziedāt pirms lielām ģimenes vakariņām. Dziedātāju, māsu devu, jo tā ir tik stipra, skanīga dziesma.

NV: “Lulū”.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s