Līga Rīgā

Tāpat kā Kāra, Līga saņēma stipendiju veicināt ceļu uz XXVI Dziesmu un XVI Deju svētkiem, un viņa ir to kārtīgi izbaudījusi! Vēlreiz izjūti svētku sajūtas un lasiet tālāk par Līgas dziesmu svētku atmiņām!

Pēc 24 garām, garām stundām ceļā no San Francisko, ierados Rīgā GATAVA piedzīvot manus pirmos lielos dziesmu svētkus Latvijā. Latvijā bija pulkstens viens pēcpusdienā, bet SF trīs no rīta. Izdomāju, ka man nebija vērts pārslēgties no viena laika zonas uz otru, bet labāk baudīt svētku nedēļu tik cik varu abos (vai varbūt pat visās) laika zonās… un gulēt tikai tik ilgi kā saule, un Latvijā, tā neguļ ilgi. Un tā man sākās varena, traka, skaista nedēļa.

Rīgā visu nedēļu bija svinīga gaisotne, kādu tur agrāk nebiju piedzīvojusi. Kurā katrā stundā dziesma skanēja, ielas bija pilnas ar dzīvību, un tautas tērpi bija redzami visos virzienos. Visos virzienos arī bija redzamas pazīstamas sejas. Bija jāatcerās, ka uz visām vietām paies dubultīgi vai trīskārtēji ilgi tikt, jo pa ceļam sastapšu katrā ielas sturī kādu paziņu. Vienu dienu netīšām saskrējos ar Toronto klases biedreni ko nebiju kopš pamatskolas beigšanas redzējusi!

Varētu veselu dienu pļāpāt par dziesmu svētku nedēļu, bet te aprakstīšu dažus no sarīkojumiem un notikumiem kuros piedalījos. Piedalījos dziesmu svētkos tikai kā skatītāja – bet tos arī vajag!

Paldies, paldies, PALDIES ALJAi, ka viņi nodrošināja to, ka varēju apmeklēt dziesmu svētkus Latvijas simtgadē. Šī bija vienreizēja un vērtīga iespēja.

GĀJIENS

Vēl arvien neticu, ka gājiens ilga vairāk nē kā septiņas stundas – no diviem pēcpusdienā līdz pēc deviņiem naktī! Pati ar brāli arī stundām ilgi stāvējām ceļa malā skatoties gājienu. Smaidīju un māju roku visiem dalībniekiem – mana rokas locītava nākamajā dienā bija stīva. Mums blakus stāvēja viens puika kurš izsauca “Sveiciens (kopas nosaukums)” gandrīz katrai dalībnieku kopai, tātad mums iznāca redzēt daudz sajūsminātas sejas kuras atpakaļ sauca “Sveiciens skatītājiem!” Ik pa laiciņam gājienā bija pauze – laikam daži staigāja lēnak nekā citi. Man likās smieklīgi, ka katru reizi pieteicēja tiem kas kavējās izsauca “Pieliekiet soli, ātrāk, ātrāk!” Šie cilvēki staigāja visu ceļu no Vecrīgas līdz stadionam – tas daudziem jau pats par sevi ir iespaidīgi. Nogaidījām redzēt kā mūsu mamma staigāja ar Toronto kori. Izsaucu skaļu “Sveiciens mammai” bet nesaņēmu atbildi. Tikai tad aptvēru cik mammas tur laikam bija…beigās tomēr noķēru viņas uzmanību!

1 Gajiens

TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS IZSTĀDE “RĀDĪTPRIEKS”

Trīs gadus atpakaļ, kad strādāju mākslas muzejā prakses darbā, es iepazinos ar vairākiem mākslas muzejiem un ar dažādām galerijām. Man Rīgas Mākslas Telpa ļoti patika un tāpēc noteikti gribēju to apciemot un apskatīt dziesmu svētku izstādi “Rādītprieks”. Izstādē bija visādi latviski darbi – audumi, keramika, rotas, un tā tālāk. Izstādes uzsvars bija uz tā, kā šie darbi ir radušies, nevis uz gala rezultātu. Man likās, ka šī bija interesanta pieeja tiem darbiem kurus bieži redzam tikai gala formatā. Piemēram, viena nodaļa skaidroja vajadzīgos soļus lai no aitas vilnas darīt zeķes – notiek cirpšana, mazgāšana, kāršana, vērpšana, šķeterēšana, tad adīšana. Ļoti, ļoti šo izstādi baudiju!

2 Raditprieks

VĀRDA DIENA SVINĪBAS AR BIJUŠAJIEM DARBA BIEDRIEM

Trešdien apciemoju Dekoratīvo Mākslas un Dizainu muzeju, kurā strādāju prakses darbā trīs gadus iepriekš. Šis muzejs atrodas vecākajā saglabājusies mūra ēkā Riga (uzcelta 1208. gadā – 800 gadus atpakaļ). Ja varat, to ir noteikti vērts apciemot! Tur izstādija vairāki iespaidīgi gobelēni (tapestries) par kuriem man darba biedrene pastāstija – jo viņi ir tik lieli, daudzi paiet vairākus gadus uzstaisīt. To dienu arī iznāca svinēt vienam darba biedram vārda dienu, tāpat kā mums vairakās reizes sanāca tad, kad tur agrāk strādāju. Savācamies vadītājas kabinetā, svinejām Uldi, un pārunajām kas noticies gan ar muzeju, gan ar mani pedējos trīs gados. Bija tik jauki ar visiem atkal satikties un paciemoties – tie visi bija cilvēki kas mani iepazīstināja ar daudzpusīgo mākslas dzīvi Rīgā.

3 Varda Diena

Viena mana bijušā darba biedrene tagad strādā galvenajā mākslas muzejā, tātad ceturtdien aizgāju tur ciemos viņu satikt un apskatīt “Lielo Māju”. Tur nebiju bijusi kopš pirms renovācijas – viena no galvenajām mainām bija, ka kupols pārveidots no bēniņiem uz vietu, kurā var izstādīt vēl mākslas darbus un par kuru cilvēki var staigāt. Kupolam augsti, augsti griesti un viss nokrāsots balts – skaista telpa.

3.1 Makslas Muzejs

DRAUGIEM GROUP PASAULES LATVIEŠU VAKARS

Draugiem Group ceturtdien rīkoja Pasaules Latviešu vakaru viņu birojā Pārdaugavā. Tur strādā brālēns Māris un viņa draudzene Nora, un man bija zinkārība redzēt kā tur izskatās. Nora ar mums apstaigāja biroju un pastāstija par viņas darbu, un dažādajiem uzņēmumiem kas pieder Draugiem, ieskaitot Printful, kur viņi abi strādā. Birojs bija jauks un tur bija visi plusi kas atrodas daudzos “tech” birojos SF – pusdienas visiem kopā kafetērijā, vingrošanas telpa, un protams arī “ping pong” galds. Man vismīļākais bija cik daudz īstu, zaļu stādu redzēju visur birojā. To vakaru iznāca ciemoties ar vairākām paziņām, kā arī ar dažiem citiem Draugiem Group darbniekiem ko agrāk nepazinu, un sanāca interesantas pārrunas par strādāšanu Latvijā. Grupa Imanta Dimanta uzstājās ar koncertu – forši!

4 Draugiem

VOKĀLSIMFONISKAIS KONCERTS

Man ar ģimeni bija biļetes uz Vokālsimfonisko koncertu, nezināju ko sagaidīt. Koncerts bija iespaidīgs – varena dziedāšana, varena mūzika. Man vislabāk patika otrā programmas daļa, kurā bija jaunākas dziesmas. Mana mīļākā dziesma bija priekšpēdējā – Fantāzija korim un orķestrim Rīgai (Artūrs Maskats). Es to dziesmu pazinu no kādiem Amērikas vai Kanādas dziesmu svētkiem. Dziesmu labi pazinu, bet koris pirmo reizi iestudēja dziesmai jaunu aranžējumu – to ļoti baudiju. Skaisti!

5 Vokalsimfoniskais

DEJU LIELUZVEDUMS “MĀRAS ZEME”

Neticami, ka var būt tik daudz dejotāju vienā vietā! Es visvairāk apbrīnoju to, ka dejotāji tik precīzi veido visādus latviskus rakstus, ko no stadiona augstākajām sēdvietām var redzēt, bet tajā pašā laikā dejo tik raitu polkas soli, ko tikai var redzēt skatītāji pašos zemākajās sēdvietās.

6 Dejas

NOSLĒGUMA KONCERTS “ZVAIGŽŅU CEĻĀ”

Grūti izteikt manas emocijas par noslēguma koncertu vārdos – tas bija kaut kas neaprakstāms. Sēdēju gandrīz pašā pēdējā rindā, tātad varēju redzēt gan visus dziedātājus, gan visus  skatītājus estrāde – 67,253 latviešus. Es skatījos, klausījos, dziedāju, smaidīju, raudāju.

7 Koncerts

SADZIEDĀŠANĀS NAKTS

Tieši pēc tam, kad koncerts beidzās, ar draudzenēm uzskrejām līdz skatuvei un sākām piedalīties sadziedāšanās naktī. Dziedājām, mazliet padejojām, saule uzlēca, vēl dziedājām, vēl dejojām, vēl dziedājām…paliku estrādē līdz kamēr pēdējā dziesma noskanēja. Septiņos no rīta ar pēdējo pulciņu staigāju līdz Mežaparka vārtiem…vēl dziedājām…ilgi gaidījām tramvaju…vēl dziedājām…braucām uz Vecrīgas pusi…vēl dziedājām. Un dziesma manī vēl skanēja divas dienas vēlāk, kad ielidoju atkal San Francisko.

8 Sadziedasanas

8.1 Sadziedasanas

Titulbilde ņemta no https://www.youtube.com/watch?v=CaDOXx8rFUo, pārejās bildes ir saņemtas no Līgas Brammanes.

 

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s