Tika ziņots ka 19. janvārī, Rīgā, mūžībā aizsaukts Uldis Grava. Viņš bija viens no pirmiem ALJA priekšsēžiem, 1961. un 1962. gados, un aktīvi nodarbojās ALJA valdē kā arī lielākā sabiedrībā.

Kaut viņš aizvācās uz Rīgu, Grava uzturēja saistības ar latviešiem Amerikā. 2012. gadā viņš bija aizsūtījis sveicienu ALJAs kongresa valdei 60. kongresam. Šeit pieliekam viņa rakstu.

Sveiki svētkos!
Sūtu Jums jubilejas sveicienus no senās pagātnes — tiem, kas Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā darbojās pirms 50 gadiem. Lai
gan ALJA nodibinājās Ņujorkā 1952. gadā ar Kristapu Valteru kā pirmo priekšsēdi, apvienības galvenā darbība pirmajos desmit gados bija
Amerikas vidienē un to vadīja tādi spēka vīri kā Konstantīns Sventeckis, Valters Nollendorfs, Valdis Muižnieks, Laimons Streips un Juris Šlesers, kas toreiz studēja Mičiganas universitātē. Tomēr 9. kongress 1961. gadā atgriezās Ņujorkā un tajā arī mani ievēlēja par apvienības priekšsēdi. Aiz manis sekoja austrumieši Ivars Bērziņš un Andris Ritums. ALJAs kongress pats Ņujorkā pirms 51 gadu nebija īpaši liels delegātu ziņā (zem simta), bet sarīkojumi, rīcības komitejas Māras Bukas (toreiz Perlbachas) vadībā, bija gana plašs. Kongress tika rīkots 1961./82. gadu mijā ar lielu Jaungada sagaidīšanas balli Statler-Hiltona viesnīcā. Spēlēja orķestris desmit vīru sastāvā, bet ieejas maksa bija tikai $3.50. Bez paša kongresa notika mākslas izstāde, rakstnieku vakars, no Vašingtonas atbrauca jauniešu teātris ar Juri Cālīti un Andu Uršteinu galvenajās lomās. Notika jaunatnes darbinieku apaļā galda diskusija, pat atsevišķs kongresam veltīts dievkalpojums. Kongress bija sekmīgs tieši gadu maiņā, ka vēl vairākus gadus pēc tam tika Ņujorkā rīkotas ALJAs dienu ar Jaungada sagaidīšanas balli. Tā 1963./64. gadmijā bija mana kārta vadīt ALJAs dienu rīcības komiteju. Balles cena tajā pašā Statler-Hiltonā jau bija uzkāpusi līdz $4 ieejas maksai, bet bija arī iepazīšanās vakars ar dejošanu ar $2 ieejas maksu. Archīvos atradu, ka šo ALJAs dienu budžets jau bija sasniedzis $5,000. Bija atkal mākslas izstāde, rakstnieku vakars, referātu rīts, teātris “Spēle pilī”, pat formāls bankets ($8 maksa). Pirms 50 gadiem katrā latviešu apdzīvotā pilsētā aktīvi vēl darbojās jaunatnes pulciņi. Tiem tika veltīts daudz ALJAs valdes darbs, tāpat rīkoja dažādas konferences un citus tikšanās iemeslus. Demogrāfijas ziņā arī bija savs ieguldījums. Es kā valdes priekšsēdis vēlāk apprecēju valdes locekli Sarmīti Juberti, bet revizijas komitejas priekšsēdis Juris Cālītis valdes locekli Rutu Bumberi. Gandrīz iedzīvinājām Brīvās pasaules latviešu jaunatnes apvienību, jo kopā sabrauca Amerikas, Kanādas, un Eiropas jaunatnes apvienību vadītāji ar Latviešu studentu biedrības priekšsēdi. Liela loma bija arī politiskiem informācijas pasākumiem. Pirms 50 gadiem sveicot ALJAs 10 gadu jubilejas kongresu biju pārāk pieticīgs. Toreiz apsveikumu nobeidzu ar vārdiem: “Lai apstiprinātu to, ka ALJAs darbs nebeigs turpināties līdz brīdim, kad mūsu tauta atkal atgūs savu brīvību.” Brīvība un neatkarība nu ir atgūta, bet ALJAs uzdevums pulcināt latviešus kopējam darbam turpinās. Lai veicās!
Uldis Grava, ALJAs 7. valdes priekšsēdis, 1961./62. gadā, tagad Latvijā

Līdzjūtībā,

ALJAs Ziņas redaktrises