Sportistu Profīls – Annija Āboliņa

Annija1Šis ir nu jau mans ceturtais gads studējot un spēlējot volejbolu ASV. Absolvējot Rīgas 64.

vidusskolu, 2014. gada jūnijā, īsi pēc izlaiduma devos jaunu piedzīvojumu meklējumosotrpus okeānam. Iesāku jaunu treniņu un studiju grafiku Coastal Carolina University, SC. Taču pirms paša semestra sākuma, augusta beigās, izmlēmu transferēties uz Campbellsville University, KY. Toreiz likās, ka tas būs tikai tāds pagaidu varinats līdz izlemšu ko īsti gribu studēt un kādā līmenī gribu spēlēt.

Ja toreiz kāds man būtu teicis, ka palikšu četrus gadus CU, es to nebūtu ticējusi.

Pirmais gads bija vissmagākais. Protams bija grūti pierast pie intensīva treniņu un studiju grafika, svešvalodas, kultūras un visam pa virsu vēl paspēju iedzīvojos neskaitāmās traumās, bet vislielākais pārbaudījums tomēr bija ēdiens.

Gribējās mājās gatavotās kotletes un biešu zupu, rupjmaizi un kāruma sieriņus.

Nemaz nerunājot par pašām mājām, ģimeni un draugiem. Tādas pašsaprotamas lietas, bet nepiedzīvojot īsti līdz galam to nesaprastu un neizmantotās iespējas vēlāk nožēlotu. Tā nu izturēju semestri pēc semestra līdz attapos jau otrajā un trešājā gadā, kad laiks skrēja nemanot, panākumi gan skolā, gan laukumā lika justies kā otrajās mājās, jauni draugi, cits skats uz pasauli un neskaitāmi jauni piedzīvojumi.

Annija3

2015. gada vasarā, pirms otrā kursa sākšanas, gatavojoties sezonai, ar komandu braucām uz Kosta Riku, lai saliedētos, saspēlētos un piedalītos dažādos labdarības pasākumos. Te nu atkal – jauni cilvēki komandā, jaunas emocijas, jauni priekšemti skolā. Vieta tā pati, bet katrs semestris ir pilnīgi citādāks.

Jo vairāk iedzīvojos, jo vairāk iemīlēju skolu un apkārtni, vairs nekur negribējās braukt prom.

Pārstāju meklēt ko jaunu. Zināju, ka gribu pabeigt tieši šo skolu ar tieši šiem cilvēkiem sev blakus.

2016.gads, studēju Biznesa vadību un mārketingu, bet vēl jo vairāk biju izlēmusi aizvadīt labāko sezonu savā dzīvē. Skola man lielas problēmas vai pārlielu prieku nekad nav sagādājusi un lielāko daļu enerģijas vienmēr esmu atstājusi treniņu zālē nevis klasē. Gan ar komandu, gan pati sev nospraudu lielākus un mazākus mērķus, kurus, caur ērkšķiem, bet sasniedzām. Pabeidzu semestri ar 4.0 GPA, neskaitāmiem apbalvojumiem, lielākiem un mazākiem personīgiem sasniegumiem, kā arī AVCA All-American atzinību. Emocijas sita augstu vilni līdz pat decembra vidum, neskaitāmi neaizmirstami mirkļi, bet pats lielākais un neaizstājamākais ieguvums ir mana komanda, kas ir un vienmēr paliks mana otrā ģimene. Tādā atmosfērā dzīvot, trenēties, spēlēt, smieties un raudāt gadās reti kuram un

novēlu ik katram latvietiem, kas devies meklējumos otrpus okeānam ko tādu atrast un piedzīvot.

Nu ir pienācis mans pēdējais gads un bakalaura studijas tuvojoas beigām. Taču manas universitātes sporta gaitas noslēgsies jau decembrī, kamēr izlaidums ir tikai maijā. Latiņu sev pēdējos gados esmu uzstādījusi augstu, bet negrasos atpūsties ne laukumā, ne skolā. Pēdējos mēnešus izbaudīšu ar sev tuviem draugiem, no kuriem daudzi tā pat kā es, ir tūkstošiem kilometru prom no mājām un katru brīvu brīdi izmanto paceļojot pa tuvākiem un tālākiem štatiem.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s