ALAs Praktikanti Latvijā

latvija-grupa

2016. gada vasarā, 14 jaunieši no Amerikas, Kanādas un Austrālijas ieradās Latvijā piedalīties ALAs vasaras praktikantu programmā. Visi uzņēmās strādāt Latviešu organizācijās un patstāvīgi dzīvot Latvija. Šī programma iepazina jauniešus ar Latvijas ikdienīgo dzīvi. Tālāk var izlasīt šī gada praktikantu atsaukmes!


Tija Pūtele

tij

 Kur Tu strādāji?

Es strādāju ar nevalstisko organizāciju “HOMO ECOS.” Tā ir biedrība, kas veido izglītojošus projektus sabiedrībai par videi draudzīgu dzīvošanu, kā arī konsultē  lielākus pasākumu rīkotājus, kā rīkot ilgtspējīgu un “zaļu” pasākumu.

Kādi bija Tavi iespaidi no prakses?

Kad ierados birojā un satiku darba kolēģus, tūlīt sapratu, ka šie ir dedzīgi, interesanti un mīļi cilvēki. Projekta pētīšanas un sagatavošanas laikā “Google Translate” mājaslapa vienmēr bija atvērta datorā un es bieži prasīju darba kolēģiem pareizos tehniskos vārdus un nozīmes. Daudzreiz radās smiekli, kad mēģināju izteikties un skaidrot, bet tomēr mūsu kolēģi bija ļoti pacietīgi un vienmēr izpalīdzēja.

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai forši teicieni, ko iemācījies?

Nezināju, ka mēs esam ļoti vecmodīgi, ka vienmēr sakām – “Sveiki,” lai sasveicinātos. Labāk teikt  – “Čau!”…”Šaursliežu dzelzceļš” ir grūts mēles mežģis…Ja kaut kas ir ļoti cool, var teikt ka tā lieta ir “kruta.”

Kad Tu ieradies Latvijā, vai Tev bija kāds kultūras šoks?

Es domāju, ka vislielākais šoks nebija īsti kultūras šoks, bet šoks, ka daudzi Latvijas latvieši nezina, ka ārzemju latvieši mācās un zina latviešu valodu. Vasaras sākumā es strādāju “homo ecos” stendā, Brīvdabas muzeja Gadatirgū. Tur bija interesanti pirmo reizi manīt, ka daudzi cilvēki nekad nebija dzirdējuši vecmodīgu latviešu valodu ar amerikāņu akcentu. Daži cilvēki prasīja no kurienes es esmu, bet daži tikai brīnījās un jocīgi skatījās uz mani. Pirms tam, es neapjēdzu, ka daudz latviešu nezina, ka ārzemju/ trimdas latvieši eksistē un turpina mācīties latviešu valodu. Vislielākais prieks man bija, kad cilvēki man prasīja, jo tad es viņiem varēju pastāstīt, ka latvietība ir tik liela daļa no manas dzīves un identitātes, kaut arī esmu dzimusi un dzīvoju ASV. Un es esmu tikai viena no tūkstošiem ārzemju latviešiem, kuriem latvietība ir tik dārga, tuva un mīļa. Es to nesagaidīju, bet divos mēnešos es ļoti bieži skaidroju par savu augšanu latviskā ģimenē un vidē Amerikā.

Vai Tu ieteiktu ALAs Prakses Programmu citiem Amerikas latviešiem?

Jā. Jā. Jā. Un vēl tūkstoš reizes  – JĀ! Šovasar es apjēdzu, cik svarīgi ir, ka latvieši ne tikai Latvijā, bet noteikti arī ārpus Latvijas, turas kopā. Mēs esam “maza” tauta pēc skaitļiem, bet tomēr spēcīga. Mēs spējam būt vēl spēcīgāki, ja turamies kopā un saglabājam labas iespējas attīstīties – neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā mēs esam dzimuši. Šovasar es iedevu alternatīvu nosaukumu “Pavadi vasaru Latvijā”- “Sveika, Latvija 2.0.”  Šis ir turpinājums pirmajam “Sveika, Latvija” braucienam, kas mums ir vienmēr bijis vajadzīgs, bet iztrūka pirms “Pavadi vasaru Latvijā” programmas. “Pavadi vasaru Latvijā” ir sākums ārzemēs dzimušajiem latviešu jauniešiem, kā reāli iesaistīt Latviju savā dzīvē, piemēram ar īstermiņa praksi un darbu  savā karjeras laukā. Viss ir iespējams, – pat iesākt dzīvot Latvijā, vienu vai vairākus gadus, un  programma “Pavadi vasaru Latvijā” man dāvināja šādu iespēju šo visu redzēt pašai ar savām acīm.

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Salīdzinot ar maniem agrākajiem uzskatiem, manas domas par manu latvietību, pēc šīs vasaras ir mainījušās. Es apjēdzu, ka es neko nebiju darījusi kopš GVV, izņemot ALJAs Kongresus un Gaŗezera apciemojumus vasarās. No šīs vasaras un it sevišķi no 2×2 nometnes, es sāku iedziļināties manā latviešu identitātē un atklāju jaunu degsmi, lai to turpinātu attīstīt. Tā nav dāvana, kas turpina sevi uzturēt. Man tā ir jāuztur.

Es iemācījos, ka mums katram latvietība nozīmē kaut ko citu. Un tur it tas skaistums, ka mēs visi varam interpretēt un izdzīvot mūsu latvietību citos veidos. Bet mēs arī varam visi sanākt kopā ar mūsu atšķirībām, lai veidotu skaistu sabiedrību. Mūsu tauta ir unikāla un izkaisīta pa visu pasauli, un 2×2 nometnē es sapratu cik svarīgi ir, lai veidotu attiecības ar latviešiem visā pasaulē, lai mēs varam turpināt būt stipra tauta.


Lija Krievs

lija.jpg

Kur Tu strādāji?

Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā

Kur Tu dzīvoji?

Kopā ar Intu Eilandi apmetāmies vienā Airbnb Rīgas Centrā!

Kas bija Tavs vismīļākais ēdiens Latvijā?

Pīrāgi un ķiploku grauzdiņi no Mārtiņa Beķerejas bija brīnišķīgi! Arī pagaršoju “creamy forest mushroom” Lays čipšus (tikai Latvijā, vai ne?). Žēl, ka tādus nepārdod Amerikā.

Kas bija visgrūtākais Latvijā? 

Kādreiz izteikt domas vai atrast pareizos vārdus, it sevišķi runājot par kaut ko neparastu. Piemēram, gāju uz tetovējumu un pīrsingu veikalu, un man bija ļoti grūti izskaidrot, ko īsti gribēju.

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Mēs neesam tikai latvieši, jo mēs runājam latviski un tiekamies ar citiem latviešiem. Mēs esam latvieši, jo mums ir kopīgas tradīcijas, kultūra, lepnums par mūsu tautu, mīlestība pret Latviju. Visas šīs lietas ir tikai maza daļa no mūsu latviskās identitātes un tā ir mūsu izvēle, vai mēs vēlamies to uzturēt.

Vai Tu domā kaut kad atgriezties un strādāt/dzīvot Latvijā?

Jā, es ļoti gribētu! Vismaz uz dažiem mēnešiem vai gadu.


Laila Birznieks

biirznieks

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas Muzejā

Vai Tu iemācījies kādu latviešu jaunvārdu?

Mājās es biju vienmēr teikusi “zalvete,” bet Latvijā iemācījos, ka faktiski izsaka kā “salvete” ar ‘s‘ burtu!

Kas bija viena no Tavām visspilgtākajām atmiņām?

2×2 Nometne bija ļoti iespaidīga. Tur man bija iespēja iepazīties ar vairākiem vispasaules latviešiem un labāk izprast, cik svarīga ir mūsu latviešu kultūra!

Kur bija Tava vismīļākā vieta, kur satikties ar pārējiem jauniešiem?

“ALA pagrabs”, vai “Ezītis miglā”!


Inta Eilande

intin

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas Muzejā

Kādus iespaidus Tu guvi  no prakses?

Pirmkārt, muzeja teritorija bija ļoti, ļoti skaista. Tur ir milzīgs mežs un svaigs gaiss, kur var jauki pastaigāties. Strādājot muzejā, bija ļoti interesanti un bez šaubām, patīkami. Es ātri sadraudzējos ar kolēģiem un pārējiem darbiniekiem. Tur, visi cilvēki bija ļoti draudzīgi. Darbs bija interesants, jo mēs katru dienu darījām kaut ko jaunu. Dažreiz mēs mierīgi tīrījām keramiku vai izpurinājām segas, un citreiz mēs mazgājām dakstiņus (roof shingles), vai steidzāmies sagatavot plakātus pirms Gadatirgus. Vispārīgi, mūsu darbs bija nozīmīgs un vērtīgs.

Kur bija Tava vismīļākā vieta, kur satikties ar pārējiem jauniešiem?

Es ar pārējiem praktikantiem daudz satikos vairākos restorānos, lai kopā paēstu vakariņas. Mans vismīļākais restorāns saucās “Egle”. Pēc darba, mēs arī dažas reizes kopā aizgājām uz Ķīpsalu, kura atrodas Pārdaugavas krastmalā. Tur mēs smiltīs spēlējām voleju un atpūtāmies, spēlējot novusu, jengu, un citas galda spēles.

Kas ir Tava visspilgtākā atmiņa?

Viena no manām visspilgtākajām atmiņām bija, kad pirmo reizi satiku savus bioloģiskos brāļus un māsu, kuri mani meklēja, kamēr es pat nezināju, ka viņi eksistēja. Es esmu tik ļoti laimīga par to, ka mans piedzīvojums Latvijā pārvērta manu dzīvi foršāku!

Kas bija vislielākā grūtība Latvijā?

No sākuma, es kautrējos pilnīgi atvērties un izteikties ar latviešiem. Man bija bailes nepareizi izteikties un es negribēju, ka viņi par mani sāk smieties, runājot savā dzimtā valodā. Latvijā cilvēki arī diezgan ātri runā un man dažreiz bija grūtības turēties un izsekot līdzi. Bet es ātri sapratu, ka es par daudz uztraucos. Visi bija draudzīgi un nekad neapsmēja manu valodu. Galvenais ir tas, ka mēs centāmies runāt un uzlabot savu valodu. Līdz vasaras beigām, mēs bijām tikuši  šai kautrībai un nedrošībai pāri un vairāk nekautrējāmies izteikt savas domas latviski.

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Runājot ar Latvijas iedzīvotājiem, es esmu nonākusi pie secinājuma,  ka dzīvot kā latvietei Amerikā nav tas pats kā būt latvietei Latvijā. Latvijai ir skumja vēsture, kas ļoti iespaido tā kā latvieši dzīvo un domā. Salīdzinot ar to, mums Amerikā dzīve ir diezgan viegla. Īpaši vienkārša ir dzīve mums – jauniešiem, kuri nav piedzīvojuši karu un padomju laiku, vai atskaņu no tiem. Bet līdz ar to, mums Amerikā ir jauns spēks un gars. To var redzēt caur visām Latviešu organizācijām un sabiedrībām ārpus Latvijas. Mums no bērnības mācīja, ka mums ir zelta valoda, un kad mūsu latviešu sabiedrība Amerikā ir svarīga. Bet kā gan mēs labāk varētu iepazīties ar mūsu tautu nekā caur mūsu pašu Latviju? Dzīvojot Latvijā divus mēnešus, es beidzot labāk sapratu to, ko nozīmē būt latvietei. Būt latviešiem nozīmē palīdzēt, mācīties, un saprast vienam otru, caur mūsu kopīgo un brīnišķīgo tautu. Mūsu, jauniešu un pieaugušo,  atbildība ir striprināt mūsu saites ar Latviju. Es lūdzu, lai jūs ceļojat uz Latviju, kur jūs paši varat skatīt un izjust  mūsu tēvu zemi. Tur ir iespējas veidot sakarus tā, lai mēs visi, Latvijā un ārpus Latvijas, varam dalīties savās domās un idejās. Mēs varam viens no otra ļoti daudz ko iemācīties; gan par politiku, gan par ekonomiju, kā arī par personīgiem vai garīgiem ceļiem. Kopīgi stiprināsim mūsu latvietību, lai tā mūžīgi dzīvo!


Martis Roze

martis

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas Muzejā

Kur Tu dzīvoji?

Marijas ielā, netālu no Rīgas centra, kopā ar Māru Ģigu. Mēs to atradām caur vienu facebook jauniešu grupu, kuri meklē dzīvokļus Rīgā.

Kas bija Tavs vismīļākais ēdiens Latvijā?

Šašliks ar kartupeļiem un kāpostiem!

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai forši teicieni, ko iemācījies?

“Izvelc savējo no šķūņa un klausies!”

Kas bija Tava visspilgtākā atmiņa?

Baudot Positivus Mūzikas festivālu ar draugiem!


Ariāna Ūle

ule

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Kultūras akadēmijā

Kāda bija Tava ikdienas rutīna?

No rīta paēdu brokastis, aizgāju uz akadēmiju (apm. 25 minūtes), tad nostrādāju no kādiem 9:30 līdz 16:00. Kad tiku mājas, es vai nu pati gatavoju vakariņas vai tikos ar draugiem. Ikdienā gāju samērā laicīgi gulēt, bet brīvdienās un īpaši tad, kad citi praktikanti ieradās maija beigās, baudījām naktsdzīvi Rīgā!

Kas bija Tava visspilgtākā atmiņa?

Mana visspilgtākā atmiņa noteikti bija tad, kad kopā ar “All Folked Up” meitenēm uzstājos Folkklubā “Ala”. Tas jau no paša sākuma bija manā Latvijas “sarakstā”, un beidzot to paspēju īstenot savā priekšpēdējā vakarā Latvijā. Emocijas, ko sajutu tajā vakarā, bija neaprakstāmas!

Vai Tu domā jebkad atgriezties strādāt vai dzīvot Latvijā?

Noteikti. Ceru atgriezties samērā drīz, pēc augstskolas absolvēšanas.


 Kaija Staško

kaija

Kur Tu strādāji? 

Okupācijas Muzejā

Kāda bija Tava ikdienas rutīna?

No rīta, es vai nu gāju vai braucu ar tramvaju vai autobusu uz darbu. Gidiem bija jaierodas vismaz pusstundu pirms muzeja atvēršanas, pa to laiku mums bija iespēja iedzert tēju vai kafiju (vai arī aiziet uz Rimi). Darbs beidzās sešos un ja man nebija plāni, es devos atpakaļ uz dzīvokli. Dažreiz bija sarunāts sporta treniņš Mežaparkā vai arī kaut kādas vakariņas, kas deva labu sajūtu dienas beigās.

Kas bija Tavs vismīļākais ēdiens Latvijā?

Bija grūtāk atrast latviešu ēdienu kā veģetārietei, bet man vienmēr patīk, ka Latvijā var atrast milzīgus trauciņus ar gataviem skābiem kāpostiem!

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi ko iemācījies?

Bija smieklīgi, cik grūti bija izteikties par tehnoloģiju- es iemācījos ka latviski “download” (ievest kaut ko datorā) ir “lejuplādēt.”


Nikolajs Veidis

niki

Kur Tu strādāji? 

Mazā software kompānijā, Funderful.

Kādi iespaidi Tev radās prakses laikā?

Es nekad neesmu strādājis “start up” vidē, tātad man viss bija ļoti svešs no sākuma, bet ātri pieradu. Man ļoti patika atmosfēra un es daudz ko iemācījos.

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai forši teicieni, ko iemācījies?

Mani kolēģi un Latvijas draugi man iemācīja daudz jaunvārdus, kā arī es viņiem iemācīju Amerikas-latviešu jaunvārdus. Daudzi jaunvārdi bija krievu vārdi, ko lieto ikdienas sarunās (Ķipa, Pakhoy, Davai).

Vai Tu domā jebkad atgriezties strādāt/dzīvot Latvijā?

Jā, es cerams atgriezīšos Latvijā nākamvasar, lai turpinātu darba iespēju Funderful.

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Pēc vasaras Latvijā es daudz vairāk baudu un dodu cieņu savai latvietībai.


Valdis Birznieks

13497620_897129207100242_1790189735065042848_o.jpg

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā

Vai Tu domā jebkad atgriezties strādāt/dzīvot Latvijā?

Jā, manai ģimenei ir īpašums Jēkabpilī, kas nodarbojās kā bezpeļņas organizācija rehabilitācijai. Šajā jomā mums ir 85 hektāri, un es plānoju tur palīdzēt nākotnē.

Vai Tev bija kāds kultūras šoks, kad Tu ieradies Latvijā?

Viena lieta, kas mani pārsteidza, bija cik smuki visi ir apģērbti!

Kas bija viena no Tavām visspilgtākām atmiņām?

Svinot tradicionālos Jāņus pie Baltijas jūras!


Lara Robežnieks

lara

Kur Tu strādāji? 

Tech Hub Rīga

Ar ko Tu nodarbojies savā praksē?

Sākumā izpildīju mazus uzdevumus TechHubam ap Rīgu. Otrā nedēļā, TechHub komanda gatavojās pārvākties uz jauno TechHuba biroju. Līdz vēlam vakaram krāsojām sienas jaunajās telpās. Klausījāmies mūziku un ēdām ļoti garšīgu picu ar lasi (Bieži neatrodams picas pielikums Amerikā!). Mans lielais projekts bija palīdzēt ar TechHub sarīkojumu, TechChill Baltics, kurš tika sludināts Positivus Mūzikas Festivālā. Man bija uzdots atrast labākās runas internetā par startup tēmu no visvisādām pasaules tech konferencēm, lai izveidotu 10 stundu saturu video plūsmu TechChill Positivus teltīm. Es arī uzraudzīju TechChill telti pa festivālu laiku!

Kur bija Tava vismīļākā vieta, kur satikties ar pārējiem jauniešiem?

Tims Mints!


Kristīna Benita Vītoliņa

kbv

Kur Tu strādāji? 

Homo-Ecos

Kas bija viena no Tavām visspilgtākajām atmiņām?

Manā pēdējā dienā Latvijā, mēs pārnakšņojām Gaujas Nacionālajā parkā, tieši pie Gaujas krasta. Tas vakars, pavadīts ar labām draudzenēm, man vienmēr paliks atmiņā.

Vai Tu domā jebkad atgriezties strādāt/dzīvot Latvijā?

Ja man būtu bijusi iespēja, es būtu palikusi Latvijā līdz vasaras beigām. Es zinu ka es kaut kad tur nokļūšu.

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Šī programma man ļoti daudz iemācīja par sevi un par Latviju, un tās kultūru. Man ir  daudz vairāk lepnuma par savu valodu un daudz dziļāka mīlestība mūsu mīļai Latvijai!


Tamāra Lūsis-Zondo

wam

Kur Tu strādāji? 

Pie Draugiem.lv, satura marketinga komandā.

Vai Tu ieteiktu ALAs Prakses Programmu citiem Amerikas latviešiem?

Jā! Kopš devos prom no Toronto, lai iesāktu studijas universitātē, runāt latviski un pavadīt laiku ar latviešiem kļuva daudz grūtāk. Šovasar, man atkal iedegās tā latviskā dzirkstele. Es gribētu, lai visi šo izjūt!

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai forši teicieni, ko iemācījies?

Mīļākais teiciens, ko  es uzzināju ir “Viss kas notiek, notiek uz labu” kas angliski sakot ir: “everything happens for a reason”, bet latviski izklausās skaistāk. Arī “Bildboža” ir Photobomber un “Pašiņa” ir Selfie.


Māra Ģiga

13770494_10154461965129260_4470031622918119709_n.jpg

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Nacionālā bibliotēkā

Kas bija iespaids no jūs prakses?

Lai gan ir saprotams, cik Gaismas Pils ir liela, es nespēju paredzēt cik daudz dažādu darbu notiek bibliotēkas nodaļās. Tagad daudz labāk saprotu kā bibliotēka krāj, uztur un izplata milzīgi lielu informācijas daudzumu. Man arī prieks, par to mazo daļu no šī krājuma, ar kuru iepazinos.

Kas bija tavs vismīļākais latviešu ēdiens Latvijā?

Biešu zupa!

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai foršie teicieni ko iemācijies?

“Braukt pa zaķi”- braukt ar sabiedrisko transportu bez biļetes. Interesanti, ka visi- gan jauni gan veci- šo termiņu labi zin.

Kas bija tava visspilgtākā atmiņa?

No šī ceļojuma, mana visspilgtākā atmiņa ir visa nedēļa pavadīta 2×2 pasaules latviešu seminārā. Visu to nedēļu valdīja brīnišķīgs latvisks gars, kur pārdomājām latvietību un tās nozīmi mums pašiem un citiem. Es šo piedzīvojumu ieteiktu arī citiem Amērikas latviešiem!

Vai tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

Pēc šīs vasaras piedzīvojumiem (gan prakses programmas, 2×2 un nedēļu kad strādāju Katskiļos Ņujorkas draudzes vasaras nometnē), nācu pie slēdziena, ka latvietība izpaužas citādi katrā latvietī. Ik katrs izpaužās ar to ko katrs ir pats piedzīvojis. Vasaras sākumā man bija bažas, ka esmu Latvijā, bet gluži neiederos starp vietējiem. Tomēr līdz vasaras beigām sapratu, ka mana latvietība vienmēr atšķirsies no tās, ko piedzīvo mani līdzteči dzimuši Latvijā, no tā kā es uzaugu ar latvietību ārzemēs. Mums ir ko no citiem mācīties, par viņu latvietību, un reizēm, mums ir ko citiem mācīt, kad tie nesaprot mūsu latvietību.


Āris Putenis

aris

Kur Tu strādāji? 

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā

Kādi bija Tavi iespaidi no prakses?

Kaut gan Amerikā ļoti uzsver saucamo “STEM” karjeru, izlikās, ka Latvijā māksla (vispārējā) ir ļoti iecienīta un, ka ir sabiedrisks atbalsts mākslai, kā kulturāls mantojums.

Vai bija kādi interesanti jaunvārdi vai forši teicieni, ko iemācījies?

Baznīcbikses!

Kas bija Tavs vismīļākais ēdiens Latvijā?

Pelmeņi!

Vai Tev tagad ir kāds cits iespaids par savu latvietību?

No manām atmiņām visspilgtākie momenti bija tie, kad aptvēru, ka es esmu latvietis. Visu mūžu ar lepnumu esmu sevi saucis par “latvieti”, bet šovasar man atvērās acis, ko tiešām nozīmē būt latvietim.

Vai latvietis ir kāds, kas pat, ja prot latviski, tomēr lemj runāt angliski ar draugiem? Mums ir šī valoda, mums ir tās spējas. Tur nav citas latviešu valodas nekur citur pasaulē. Mēs esam spēcīga tauta ar spēcīgu valodu, un mums ir abus jāsaudzē. Es sevi uzskatu par latvieti, jo es gribu atgriezties MŪSU īstajās mājās, runāt MŪSU skaistajā, spēcīgajā valodā, un veikt visu, lai top un zeļ mūsu tauta. Mēs esam latvieši – šis ir mūsu pienākums.


Ilze Vizule

ilz

Kur Tu strādāji? 

Draugiem.lv

Ar ko Tu nodarbojies Tavā praksē?

Es nodarbojos tieši ar četriem uzņēmumiem (startups), piedāvājot marketingu palīdzību. Es palīdzēju plānot viņu sociālos mēdija tīklus, rakstīju blogu ierakstus, kā arī e-pastu kampaņas.

Kur bija viena no Tavām vismīļākām vietām, kur čilot Rīgā? 

Andrejsala!

Kas bija viena no Tavām visspilgtākām atmiņām?

Es ļoti baudīju savas brīvdienas, ko pavadīju apciemojot citas skaistas pilsētas tā kā Liepāju, Kuldīgu, Aloju, Bausku un Vecpiebalgu.

Vai tu ieteiktu ALAs Prakses Programmu citiem Amerikas latviešiem?

Noteikti! Šī ir tik varena iespēja izjust ikdienas dzīvi Latvijā, pašiem uz savu roku. Ja gribiet labāk izprast savu latviešu identitāti un stiprināt saites ar mūsu tēvu zemi, jums ir jāpiedalās!


grupa 2..jpg

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s