Vēstule no Valdes Priekšsēdes

Godātie ALJA biedri, biedru veicinātāji un draugi!

Vispirms vēlos pateikt Jums katram paldies par līdzšinējo atbalstu! Gada beigas ir izteikts brīdis, kad pārskatīt paveikto. Esmu ļoti lepna par 2014. gada ALJA valdi un visus mūsu sasniegumus. Mēs esam daudz iemācijušies un daudz turpinam mācīties kopā ar jauno 2015. gada ievēleto valdi Sietlas 62. ALJA kongresā.  Daudz arī ir noticis politiskajā vidē pagājušajā gadā un mums kā latviešu jauniešiem ir jāturpina aktīvi piedalīties šinī sfērā, ar balsošanu, kļut par informētiem pilsoņiem, kā arī citos veidos kad ir nepieciešami, kā piemērām lobēt savus ASV Kongresa deputātus sakarā ar krievijas okupāciju Krīmā.

2014. gada 17. decembrī Amerikas valsts prezidents Baraks Obama paziņoja sākumu jaunai nodaļai starp ASV un komunistisko Kubu caur attiecību normalizēšanu lai radīt vairāk iespēju starp Amerikas un Kubas tautām.  “Mēs nedrīkstam ar ASV sankcijām padarīt smagāku nastu Kubas pilsoņiem, kuriem mēs vēlamies palīdzēt,” sacīja prezidents.  Kubas izolācija pēdējos 54 gados nav bijusi iedarbīga. Acīm redzot nekas nav mainijies vairāk nekā pusgadsimtu laikā! Embargo atcelšanai ir potenciāls veicināt pārmaiņas procesus Kubā, itsevišķi iespējamo demokratizācijas procesu! Prezidents Obama ir solijas godīgas un nopietnas debates ar Kongresu par šo jaunajā gadā. Manā pieredzē darba uzdevumos uz Kubu pedējos gados, lielākā daļa iedzīvotāji tiecas pēc brīvības – bez pēdiņām – un gaida pārmaiņas. Skanēs pretrunīgi, bet realitāte ir ka Kubā ir ļoti augsts izglītības līmenis kā arī lieliskas veselības aprūpes iespējas, bet valdības algas dakteriem un citiem darbiniekiem nav apdzīvojamas.  Katru reizi kad ierodos Kubā nav pārsteidzoši ka man atgādina komunistu režimu kur pati piedzimu un zem kā mana ģimene un daudz citas latviešu ģimenes cieta.

Bijušās padomju savienības okupētās valstis ir ļoti unikālā pozīcijā lai arī atbalstītu demokrātijas kustības Kubā, pamatojoties uz līdzībām starp mūsu vēsturēm. Kad staigāju pa Havanas ielām ar tukšām veikalu frontēm vai kāds no cilvēkiem no mūsu grupas ir pirmo reizi atgriezies Kubā pēc bēgšānas 1960. gadā un stāv ārpus savām bērnības mājām (tagad nacionalizēts īpašums) ar asarām acīs, man sāp viņiem līdz jo man atgādina grūtos pārejas gadus pēc Latvijas neatkarības. Bija draudi un citas birokrātiskās problemas, bet beigu beigās lielākā daļa dabūja atpakaļ to kas bija nepamatoti atņemts. Protams mēs nekad nedabūsim atpakaļ dzīves kas tika zaudētas, bet vismaz mēs varam atgriezties dzimtenē kur komunistu sistēma vairs nav pie varas!

Kubiešu sapņi šo arī redzēt ir jau atlikti pārāk ilgi un ir pienācies laiks pieņemt citu pieeju kā Prezidents Obama pašlaik mēģina tagad darīt. Cerams ka visi atzīs ka šis diplomatiskais lēmums nepiedod Kubas valdības cilvēktiesību pārkāpumus. Tā pati valdība tur sēž pēc 54. Gadiem, tādēļ ir diezgan skaidri ka embargo nav paveicis to ko sākotnēji bija paredzēts: izraisīt komunistu valdības sabrukumu Kubā. Aukstā kara laikā, Latvija un pārējās okupētās teritorijas cieta. Līdzīgā veida kubieši ir cietuši caur šiem gadiem. Protams situācijas nav pavisam vienādās, bet nevar noliegt līdzības. Varbūt pat redzēsim to pašu vēlmi nākotnē Kubā pilsoniskā sabiedrībā sakarā ar demokratizācijas procesu ievešanu kas iestājās Latvijā un citas okupētās valstīs neatkarības atjaunošanā 80’s un 90’s gados.

Mums latviešiem pāšiem ir atkal nestabila situācija pašlaik sakarā ar Krievijas okupāciju Krīmā un Putina neskaidro uzvedību.  Mēs prasam atbalstu un vienotu fronti no citām Eiropas Savienības valstīm kā arī pārejo starptautisko kopienu un esam to dabūjuši caur Amerikas un NATO atbalstu. Mums ir jāatceras atgriezt šo pašu labvēlību citiem arī. Kad runājām ar kolēģiem Kubā pēc ziņām no baltā nama kā arī no viņu valsts prezidenta Raul Kastro, dzirdējām cerību viņu balsīs.  Es ceru ka šis svētku laiks atgādinās mums visiem atbalstīt un palīdzēt viens otram cik vien mēs varam jo ar sadarbību nāk spēks. Es novēlu visiem pietiekami spēku, gribas un veselības paveikt visu iecerēto Jaunajā gadā ieskaitot turpināt dziedāt un dejot tautas dziesmas, braukt uz latviešu nometnēm un pasākumiem, un kopt savu valodu.  Novēlu atcerēties palīdzēt viens otram lai ir ražoša savstarpēja sapratne un saticība. ALJA kā organizācija sniedzas nodot patriotisma vēsti nākamajām paaudzēm Amerikā. Novēlu paņemt līdzi no aizejošā gada pozitīvās domas un cilvēkus un atmest visu negatīvo.  Lai mīlestība piepilda Jūsu sirdis, lai pietiek līdzjūtības palīdzēt citiem, lai izveidojas spēja izprast vienam otru un lai pacietība uzvar ieradumu ātri spriest un kritizēt!

Mans zelts ir mana valde [un tauta] – sirsnīgs paldies visiem par ražīgo pēdējo gadu. ALJA turpinās labāk izprast biedru vajadzības, vēlmes un cerības nākamā gadā un turpmākā nākotnē. Priecīgus svētkus un laimīgo jauno gadu!

Indra Purmale
Priekšsēde

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s