Šis gads Gaŗezerā bija tiešām vienreizējs. Es tuvāk sadraudzējos ar maniem draugiem, kuri ir manā klasē, un arī tiem, kuri nav manā klasē, it sevišķi ceturtā klasē. Šis gads nebūtu bijis tāds pats ja šī gada ceturtā klase nebūtu tur bijusi. Viņi iztaisīja lielu starpību un pataisīja šo vasaru vēl labāku.

Es nebiju domājis ka es varētu izjust tādu tuvību ar citu klase, bet šogad tas notika. Bez viņiem, nākamā vasara nebūs tāda pate kā šis gads bija. Mums, trešai klasei, kas tagad būs ceturtā, viņi pietrūks.

Viena daļa no Gaŗezera kas man īpaši pietrūks šogad būs tautas dejas. Šogad man bija lieks prieks dancot tautas dejas jo manai klasei gāja tik forši. Es arī biju vienā grupā kur bija daži audzēkņi no katras klases un es iemācījos vēl vienu īpaši foršu deju. Viss kopā es biju četrās dejās un man tā iepatikās tautas dejas!

Nākamajā vasarā es būšu ceturtā klasē, un man tā sajūta nav īsti saprotama. Es esmu priecīgs ka man ir vēl viena vasara lai būtu kopā ar maniem vislabākiem draugiem, un es zinu ka ceturtais gads ir vislabākais, bet tomēr būs bēdīgi. Tas būs mans pēdējais gads kad es tur braukšu kā vidusskolnieks. Martis Roze man pateica ka ceturtais gads ir „bitter-sweet” jo ir baigais prieks, bet arī lielas bēdas. Cerams ka tā vasara neies tik ātri kā šī, jo es gribēšu baudīt katru momentu un katru atmiņu glabāt sirdī.